Ruiša pūķgalvei neklājas labi – Latvijas Botāniķu biedrība pabeigusi izvērtējumu par Gada augu 2020

Pēteris Evarts-Bunders

Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana  Latvijas teritorijā pirmoreiz atradis 19. gs. dabaspētnieks Eduards Lēmanis divās vietās Latgalē – Antonopolē un Numernē. Tur pūķgalve tolaik augusi sausos priežu mežos uz osiem – savdabīgiem garenas formas reljefa pacēlumiem, kam raksturīgas stāvas nogāzes un granšaini nogulumi ar kaļķaina materiāla piejaukumu. Kopš E. Lēmaņa atradumiem, apkopojot visus zināmos literatūras un herbārija datus, Ruiša pūķgalve kopumā ir novērota vai ievākta herbārijā 21 atradnē, lielākoties Latvijas austrumu un centrālajās daļās (1. attēls).

Botānikas biedrības biedrs kopš 1956. gada Dr. habil. biol. Alfons Piterāns ir ilggadīgs Latvijas ķērpju floras pētnieks, ķērpju taksonomijas, ģeogrāfiskās izplatības un aizsardzības speciālists. Aptuveni 120 zinātnisku un 350 populāru publikāciju autors. 1996. gadā viņam piešķirta Heinriha Skujas balva. Valsts emeritētais zinātnieks kopš 2001.gada.

A. Piterāns dzimis 1930. gada 9. decembrī Ludzas rajona Ciblas pagasta Istalsnas ciema “Auziņu” mājās Viktora Piterāna un Annas (dzim. Ļebeds) Piterānes ģimenē. Mācījies Istalsnas pamatskolā un Ciblas vidusskolā, kuru beidzis 1950. gadā.

LBB šogad veiks Gada auga – Ruiša pūķgalves – atradņu apsekošanu un dokumentēšanu. Visi interesenti tiek aicināti pieteikties Biedrības priekšsēdētājam Pēterim Evartam.