Category Archives: jaunumi

No Ellas Muižarājas atvadoties

Šī gada 30. jūlijā, dažas dienas pirms savas 99. dzimšanas diena, mūžībā aizgājusi ilggadēja Latvijas Botāniķu biedrības biedrene Ella Muižarāja. Viņa bijusi biedrības valdē, aktīvi piedalījusies Baltijas botāniķu ekspedīciju–konferenču sagatavošanā un darba organizēšanā.

Dr. agr. profesore Ella Muižarāja dzimusi Pjatigorskā (Stavropoles novadā Krievijā) 1921. gada 27. augustā Jāņa un Leontīnes Klinklāvu ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene bija devusies bēgļu gaitās un 1923. gadā atgriezās Latvijā.

Ella Klinklāva mācījās Balvu Valsts ģimnāzijā, kuru beidza 1940. gadā. 1941. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, viņa evakuējās uz Krieviju. 1942. gadā Ella Muižarāja uzsāka mācības A. K. Timirjazeva Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā, kas atradās evakuācijā Samarkandā, Uzbekijā. Studijas viņa nobeidz 1948. gadā Rīgā atjaunotajā Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā (tagad LLU).

Pēc studiju beigšanas E. Muižarāja kā asistente uzsāka darbu LLA Mežsaimniecības fakultātes Botānikas katedrā profesora Paula Galenieka vadībā. Šeit arī pagāja viss viņas darba mūžs. 1970. gadā E. Muižarāja aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju.

1982. gadā E. Muižarāja ievēlēta par profesori. No 1975. gada līdz 1984. gadam viņa vadīja Mežsaimniecības fakultātes Botānikas katedru, kas 1993. gadā tika pievienota Mežsaimniecības katedrai.

Profesore Muižarāja lasīja lekcijas un vadīja laboratorijas darbus botānikā agronomijas specialitātes latviešu un krievu plūsmas studentiem, kā arī vadīja studentu vasaras prakses. Viņa ir vairāku mācības metodisko materiālu autore un līdzautore.

Paralēli pedagoģiskajam darbam E. Muižarājas vadībā tika veikta īpaši aizsargājamo augu sugu ekspozīciju veidošana sabiedrības informēšanai un izglītošanai Gaujas nacionālajā parkā Līgatnes apkārtnē. Šī darba ietvaros tika pētīta reto un aizsargājamo augu sēklu kvalitāte un pavairošanas iespējas. Projekta partneris bija Gaujas Nacionālais parks, un tajā bija iesaistīti Rūta Kazāka, Viesturs Šube (Šulcs), Austris Plaudis un GNP botāniķe Rudīte Limbēna.

Pētot Gaujas nacionālā parka Līgatnes zonas floru, tika izveidotas arī mācību un atpūtas takas, izdoti ceļveži par tām. E. Muižarāja noorganizēja agronomijas studentu botānikas prakšu norisi šajā apvidū, jauniešiem apmācības apvienojot ar brīvprātīgo darbu GNP labiekārtošanā.

1994. gadā profesore aizgāja pensijā pēc vairāk nekā 40 augstskolā nostrādātiem gadiem. Meža fakultāti viņa uzskatīja par savām mājām un vienmēr ļoti priecājās satikt bijušos kolēģus.

Mēs dzīvojam tik ilgi, cik savu līdzgaitnieku atmiņās! Lai Jums vieglas smiltis Ella!

Ilona Jepsena

Continue reading

Gada augs 2018 – madaras (Galium ģints)

Latvijas 100-gades gadā par gada augu Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies …. Nē, ne pīpeni jeb margrietiņu, kas ir Latvijas nacionālais augs, bet gan madaras jeb Galium ģinti.

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Kāpēc madaras un nevis margrietiņas? Tāpēc, ka par madarām mums ir īpašs stāsts. Madaras nebūt nav tik plaši sastopamas kā dziedniecības pienene vai baltais āboliņš, tomēr tās pazīst teju katrs, jo tā ir viena no īstajām Jāņu zālēm, bez kuras šie svētki nebūtu pilnīgi. Tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās. Ne velti pašlaik vairāk nekā  5000 sievietēm Latvijā vārds ir Madara. Savu vārdadienu viņas svin 9.augustā, kad madaras joprojām ir pilnos ziedos vēl nepļautās pļavās, kā arī tās ar krāšņām ziedu mežģīnēm iekrāso ataugušo atālu nopļautajās pļavās.

Madaras sastopamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās. Patiesībā Latvijā sastopamas veselas 17 madaru sugas! Lielākoties tās nav nekādas vazaņķes un neaug katra pakša malā, izņemot pāris nezālieņu sugas, piemēram, ķeraiņu madara. Visplašāk sastopama un vislabāk zināma ir baltā madara – tā aug pļavās un ganībās (izņemot intensīvi mēslotus un pļautus sētos zālājus), sugām bagātās ceļmalās un mežmalās. Ziemeļu madara un īstā (dzeltenā) madara sastopama retāk – galvenokārt sugām bagātos dabiskos zālājos. Miešķis jeb smaržīgā madara vislabāk jūtas platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru zinātniskais nosaukums Galium cēlies no grieķu vārda “gala”, kas nozīmē piens. Tas tāpēc, ka vairākās Eiropas valstīs madaras izmantotas siera recināšanai. Gan ziemeļu madaras, gan īstās madaras mūsu senči izmantojuši dzijas krāsošanai, nokrāsojot materiālu oranži dzeltenos, sarkanīgos toņos. Senatnē madaras izmantotas arī kā ārstniecības augi, sevišķi ieteicamas bija vannas un peldes, jo madarām piemīt nomierinošas īpašības un tās veicina ādas atjaunošanos. Auga nosaukums angļu valodā – Bedstraw norāda uz šī auga izmantošanu siena matraču un spilvenu pagatavošanā, jo vairākām madaru sugām ir izteikta kumarīna jeb sienam raksturīgā smarža.

Izņemot īsto jeb dzelteno madaru, visām Latvijas madarām ir sīki, balti ziedi. Vairākām madaru sugām to augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu. Ar dzīvnieku pasauli madaras ir cieši jo cieši saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki. Daudz dažādu sugu kukaiņi ir iecienījuši madaras kā barības augu, tostarp krāšņie naktstauriņi – lielais un mazais madaru sfings.

Atšķirībā no citu gadu izvēlētajiem gada augiem, kas ir reti sastopami, par madarām aicinājums būs pilnīgi cits – Latvijas 100-gadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus! Un kopsim šīs pļavas, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm!

Latvijā notikusi starptautiskā Eirāzijas zālāju konference

Veiksmīgi aizritējusi starptautiskā Eirāzijas zālāju konference (4.-11.jūlijs): Dabiskie zālāji pāri robežām (14th Eurasian Grassland conference: Semi-natural grasslands across borders).

Konferenci organizēja Latvijas Botāniķu biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Lietuvas Dabas izpētes centru un Starptautiskās Veģetācijas zinātnes asociācijas zālāju darba grupu.

????????????????????????????????????Šī bija pirmā tik plaša mēroga un tik plaši pārstāvēta starptautiska konference par dabiskajiem zālājiem, kas Latvijā organizēta. Konferencē piedalījās 92 dalībnieki no 19 valstīm ar pētījumiem par dabiskajiem zālājiem, to floras, faunas un veģetācijas ģeogrāfiju, bioloģisko daudzveidību, ekoloģiju, izmantošanu un aizsardzības ekoloģiskajiem un sociāli-ekonomiskajiem jautājumiem.

Aicinām iepazīties ar konferences kopsavilkumu (PDF). Tajā apkopoti ierosinājumi Latvijas dabisko zālāju saglabāšanai, aizsardzībai un izpētei. Ieteikumi var tikt izmantoti, sagatavojot zālāju biotopuapsaimniekošanas plānus, organizējot apmācības Bioloģiski vērtīgo zālāju (turpmāk BVZ) īpašniekiem, kā arī gatavojot nākamo Lauku attīstības programmu un pieņemot politiskus lēmumus, kas ietekmē Biotopu direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu.

Pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālajam atbalstam Latvijas dalībniekiem tika nodrošināta bezmaksas dalība konferencē un lauka semināros.

Konferences referātu kopsavilkumu grāmata un zinātnisko rakstu krājums par Latvijas dabisko zālāju izcilām vietām lejuplādēšanai (drīzumā tur tiks ievietotas arī referātu prezentācijas): https://egc2017.namupro.de/

Solvita Rūsiņa,
LBB projekta vadītāja