Category Archives: jaunumi

No Ilzes Rērihas atvadoties

Šī gada 29. janvārī no mums šķīrās visu tik iemīļota kolēģe, botāniķe Ilze Rēriha. Mēs visi viņu saucām par Ilzīti. Tūlīt pēc universitātes beigšanas 1980. gadā viņa aizbrauca strādāt uz Slīteres rezervātu un tur arī palika uz visu mūžu. Ilze bija aizrautīga botāniķe un ļoti sirsnīgs cilvēks. Vairākas viņas skolnieces šeit sūta viņai savus sveicienus.

Continue reading

Dr.biol.emeritus Gaidai Ābelei – 90.dzimšanas diena!

Pēdējā Jaunā gada janvāra dienā arī docente Gaida Ābele svinēs apaļu jubileju. Viņas izaudzinātā botāniķu paaudze vienmēr atcerēsies viņu kā aizrautīgu botāniķi un dabas aizsardzības aktīvisti.  Visas botāniķu saimes vārdā vēlam viņai stipru veselību un možumu ilgu gadu garumā!

Gaida Elksne dzimusi 1931. gada 31. janvārī Rīgā Armijas tipogrāfijas mašīnburtliča, kaprāļa Teodora Elkšņa un aktrises un režisores, LU Studentu teātra izveidotājas Elvīras-Līnas Elksnes[2] (dzimušas Lapiņa) ģimenē. Mācījusies Rīgas Krišjāņa Barona pamatskolā, 1950. gadā beigusi Rīgas 2. vidusskolu.

Continue reading

Gada sūna 2021 – līklapu novellija

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).

Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās – pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma – noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – sarkanīga līdz brūngana. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma.  

Līklapu novellijas pavedieni. Foto: Julita Kluša (dziedava.lv).
Continue reading

No Ellas Muižarājas atvadoties

Šī gada 30. jūlijā, dažas dienas pirms savas 99. dzimšanas diena, mūžībā aizgājusi ilggadēja Latvijas Botāniķu biedrības biedrene Ella Muižarāja. Viņa bijusi biedrības valdē, aktīvi piedalījusies Baltijas botāniķu ekspedīciju–konferenču sagatavošanā un darba organizēšanā.

Dr. agr. profesore Ella Muižarāja dzimusi Pjatigorskā (Stavropoles novadā Krievijā) 1921. gada 27. augustā Jāņa un Leontīnes Klinklāvu ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene bija devusies bēgļu gaitās un 1923. gadā atgriezās Latvijā.

Continue reading

Gada augs 2018 – madaras (Galium ģints)

Latvijas 100-gades gadā par gada augu Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies …. Nē, ne pīpeni jeb margrietiņu, kas ir Latvijas nacionālais augs, bet gan madaras jeb Galium ģinti.

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Kāpēc madaras un nevis margrietiņas? Tāpēc, ka par madarām mums ir īpašs stāsts. Madaras nebūt nav tik plaši sastopamas kā dziedniecības pienene vai baltais āboliņš, tomēr tās pazīst teju katrs, jo tā ir viena no īstajām Jāņu zālēm, bez kuras šie svētki nebūtu pilnīgi. Tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās. Ne velti pašlaik vairāk nekā  5000 sievietēm Latvijā vārds ir Madara. Savu vārdadienu viņas svin 9.augustā, kad madaras joprojām ir pilnos ziedos vēl nepļautās pļavās, kā arī tās ar krāšņām ziedu mežģīnēm iekrāso ataugušo atālu nopļautajās pļavās.

Madaras sastopamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās. Patiesībā Latvijā sastopamas veselas 17 madaru sugas! Lielākoties tās nav nekādas vazaņķes un neaug katra pakša malā, izņemot pāris nezālieņu sugas, piemēram, ķeraiņu madara. Visplašāk sastopama un vislabāk zināma ir baltā madara – tā aug pļavās un ganībās (izņemot intensīvi mēslotus un pļautus sētos zālājus), sugām bagātās ceļmalās un mežmalās. Ziemeļu madara un īstā (dzeltenā) madara sastopama retāk – galvenokārt sugām bagātos dabiskos zālājos. Miešķis jeb smaržīgā madara vislabāk jūtas platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru zinātniskais nosaukums Galium cēlies no grieķu vārda “gala”, kas nozīmē piens. Tas tāpēc, ka vairākās Eiropas valstīs madaras izmantotas siera recināšanai. Gan ziemeļu madaras, gan īstās madaras mūsu senči izmantojuši dzijas krāsošanai, nokrāsojot materiālu oranži dzeltenos, sarkanīgos toņos. Senatnē madaras izmantotas arī kā ārstniecības augi, sevišķi ieteicamas bija vannas un peldes, jo madarām piemīt nomierinošas īpašības un tās veicina ādas atjaunošanos. Auga nosaukums angļu valodā – Bedstraw norāda uz šī auga izmantošanu siena matraču un spilvenu pagatavošanā, jo vairākām madaru sugām ir izteikta kumarīna jeb sienam raksturīgā smarža.

Izņemot īsto jeb dzelteno madaru, visām Latvijas madarām ir sīki, balti ziedi. Vairākām madaru sugām to augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu. Ar dzīvnieku pasauli madaras ir cieši jo cieši saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki. Daudz dažādu sugu kukaiņi ir iecienījuši madaras kā barības augu, tostarp krāšņie naktstauriņi – lielais un mazais madaru sfings.

Atšķirībā no citu gadu izvēlētajiem gada augiem, kas ir reti sastopami, par madarām aicinājums būs pilnīgi cits – Latvijas 100-gadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus! Un kopsim šīs pļavas, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm!