Category Archives: Jaunumi

Latvijas Botāniķu biedrība Gada auga 2024 godā ceļ apdziru

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2024 izvēlējusies mežu iemītnieci mūžzaļo sporaugu apdziru Huperzia selago

Auglīgos lapu koku un jauktu koku mežos cauru gadu var novērot nelielo, līdz
20 cm garo staipekņu dzimtas sporaugu – apdziru. Tā ir mūžzaļa, tādēļ novērojama visu gadu.

Uz stāvajiem stumbriem, kas galotnē dakšveidīgi zarojas, blīvi sakārtotas tumši zaļas sīkas lapas. Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu – tā vairojas ar sporām. Zaru vidusdaļā, starp lapām atrodas nelieli, ieapaļi dzelteni sporu nesēji – pēc tiem apdziru var atšķirt no citiem staipekņiem, kam sporu nesēji ir dzeltenas vālītes zaru galos.

Apdzira sastopama mitros lapu koku, egļu un jauktu koku mežos auglīgās augsnēs, kā arī uz smilšakmens atsegumiem, retumis nosusinātos purvos.

Apdzira ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Iemeslu tam netrūkst: apdziras, līdzīgi kā citi staipekņi, aug ļoti lēni un izpostīšanas gadījumā nespēj ātri atjaunoties; tiek izcirsti apdzirām piemēroti meži, kā arī tās izplūc izmantošanai floristikā.

Apdzira Huperzia Selago. Foto: M.Medne

Sugas latviskajam nosaukumam ir saistība ar apdziras izmantošanu tautas medicīnā, lai “izārstētu”  alkohola atkarības. Augs ir indīgs un,  apdzira, lietota kopā ar alkoholu, izraisa smagu vemšanu, kas nākotnē liktu divreiz padomāt, vai atkal ķerties pie grādīgajiem dzērieniem.

Latvijā apdziru ne visai bieži var novērot visā teritorijā, kur ir piemērotas dzīvotnes. Visvairāk ziņu par apdziras atradnēm ir Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas bagātas ar lapu koku un egļu mežiem.

Apdzira ir ziemeļniece – pasaulē tā izplatīta Eirāzijas un Ziemeļamerikas boreālajos (ziemeļu) reģionos. Kā apdziru ietekmēs klimata pārmaiņas? Vai tā sastopama tikai vecos, dabiskos mežos vai arī jaunākās mežaudzēs? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies rast atbildes 2024. – apdziras gadā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par apdziras atradumiem portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Vairāk informācijas:

Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Jau otro reizi aizvadītas augu sugu meklēšanas sacensības – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs 2022

Pērn iesāktā tradīcija – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs notika arī šogad,
9. jūlijā, pulcējot četras botāniķu komandas Ziemeļgaujā, dabas saimniecībā Bekas.
Septiņu stundu laikā, apmēram 1 km2 plašā saimniecības apkaimē – parkveida pļavās un ganībās, Gaujas vecupēs, krastmalā un nelielos meža pudurīšos komandu uzdevums bija saskaitīt pēc iespējas vairāk vaskulāro augu un sūnaugu sugu. Šī gada rallijam bija arī pievienotā vērtība – sastādīt Beku saimniecības sūnu un augu sarakstu, lai dažādos dabas izglītības pasākumos būtu iespējams dalīties ar pārbaudītām ziņām par Beku apkaimes augu daudzveidību.
Dabiskajās pļavās vietām vēl bija jūtamas sekas no paliem, kas beidzās īsi pirms Jāņiem, savukārt sausākajās vietās varēja novērot košu ziedu daudzveidību – dažādas pulkstenītes, āboliņi, madaras, raskrēsliņi un citi augi bija viegli pamanāmi un saskaitāmi, kā arī nobaudāmas Gaujmalas pļavām tik raksturīgās gardās spradzenes. Grūtāk veicās ar sūnu atrašanu, taču dažas kritalas Gaujmalas mežos, vecie koki blakus vecupēm un pat mitras Gaujmalas smiltis spēja iepriecināt arī sūnu speciālistus. Ne mazāk interesantas bija vietas, kur notikuši ES nozīmes biotopa 6530 Parkveida pļavas un ganības atjaunošanas darbi – tur augu skaitītāji saviem sarakstiem pievienoja buķeti no meža, pļavu un nezāļu sugām.
Laikapstākļi ik pa laikam meta sacensību dalībniekiem nelielu izaicinājumu , kad sugu sarakstu lapas bija jāspēj papildināt zem lietussarga, taču tas parasti bija īslaicīgs un mākoņus drīz vien nomainīja karsējoša saule. Lai saskaitītu pēc iespējas vairāk sugu, komandas izmantoja dažādas taktikas – kāds izlaida pusdienas, lai ietaupītu laiku, cits ar lietussargu no vecupes pamanījās izvilkt vienlaikus četru dažādu sugu ūdensaugus, taču vēl kāda komanda pamanījās izstaigāt pilnīgi visu piešķirto teritoriju, ielūkojoties katrā stūrītī. Jāatgādina, ka par katru līdz sugai noteikto augu un sūnu komandai tiek piešķirts punkts. Ja augs noteikts līdz ģintij – komanda saņem puspunktu.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad rallijā startēja četras botāniķu apvienības:
ABS jeb Apvienotie botāniķu spēki: Līga Strazdiņa, Inita Svilāne, Dana Krasnopoļska;
Botāniskās gļotsēnes: Julita Kluša, Lilita Svirževska un Vija Sīmansone;
Apsūnojis ķērpju lācītis: Renāte Kaupuža, Evita Oļehnoviča un Līga Mihailova;
Gaujas nāras: Anete Pošiva – Bunkovska, Ilze Kukāre un Maija Medne.

Šī gada jaunums rallija nolikumā paredzēja to, ka pērnā gada uzvarētāji kļūst par nākamā gada augu rallija žūriju. Šo darbu ļoti cītīgi un atbildīgi veica Augu sugu rallija 2021 uzvarētājkomanda Daugavas vizbuļi ar Valdu Baroniņu, Ivaru Kabuci un Baibu Bambi sastāvā. Cītīga iesniegto sarakstu pārbaude un punktu skaitīšana noveda pie rezultātiem.
Ar apaļiem 399 punktiem uzvarēja komanda Apvienotie botāniķu spēki, savus tuvākos konkurentus apsteidzot par 41,5 punktiem. Apsveicam!
Šī gada rallija apbalvošana notika īpašā dabas svētku zālē – kādreizējā Gaujas vecupē, ko svinībām sagatavoja Beku saimnieks, arī LBB biedrs – Viesturs Lārmanis. Paldies!
Pēc apbalvošanas pie lielā zupas katla Gaujmalā turpinājās sarunas par atrastajām un arī neatrastajām augu sugām, kā arī izskanēja daudz dažādu variantu un piedāvājumu par nākamā gada rallija norises vietām.
Lai arī kurš Latvijas nostūris nākamā gada sacensībām tiks izvēlēts – uz tikšanos Augu sugu rallijā 2023!

Tā kā Latvijas Botāniķu biedrība svin savu 70. gadadienu, tad nākamajā dienā visi pasākuma dalībnieki, kā arī citi LBB biedri pulcējās uz izzinošu dienu turpat dabas saizmniecībā Bekas. No sākuma visus uzrunāja viena no ilgstošām LBB biedrēm – Ilona Jepsena, kas bija sagatavojusi stāstu par Latvijas Botāniķu biedrības vēsturi (ar stāstu iespējams iepazīties arī ŠEIT). Savukārt, pēc tam botāniķiem bija iespēja noklausīties Viestura Lārmaņa, dabas saimniecības īpašnieka stāstu par zālāju atjaunošanu un uzturēšanu Ziemeļgaujā, Beku saimniecībā.

Sugu rallija dalībniekie saņem organizatoriskus norādījumus. Foto: Inita Svilāne
Vecais Gaujmalas ozols nolūkojas steidzīgās rallija dalībniecēs, kas dodas uz rezultātu nodošanas vietu. Foto: Maija Medne
Komanda Apsūnojis ķērpju lācītis vēl steidz pārlūkot sugu sarakstus pirms nodošanas. Foto: Julita Kluša
Rezultātu paziņošana. Foto: Dace Stepanova
Uzvarētāju komanda – Apvienotie botāniskie spēki. Foto: Dace Stepanova
Žūrija pēc smaga darba – komanda Daugavas vizubuļi, kas uzvarēja Augu sugu rallijā 2021. Foto: Dace Stepanova
Rallija dalībnieki zem parkveida ozola pēc apbalvošanas. Foto: Dace Stepanova
Pēc – rallija sarunas, lielais zupas katls un rosība Gaujmalā. Foto: Inita Svilāne
Ilona Jepsena stāsta par biedrības vēsturi. Foto: Maija Medne
Viesturs Lārmanis dalījās ar stāstu par zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu dabas saimniecībā Bekas, Ziemeļgaujā. Foto: Inita Svilāne


Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene

Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.

Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.

Eiropas saulpurene. Foto: M.Medne.
Continue reading

LBB 2021. gada pilnsapulce

Biedrības pilnsapulce notika 2021. gada 10. decembrī. Arī šogad, diemžēl, attālināti. Sapulci vadīja Biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders. Zoom platformā tai sekoja 70 biedri. Sapulcē tika nosaukta Gada sūna un Gada augs. Tāpat kā citus gadus izraudzīts Gada atradums. Pilnīgāka ionformācija par pilnsapulci šeit: http://botany.lv/jaunumi/statuti/