Featured post

Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns

Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum Girg.) ir Latvijā izklaidus sastopama liela, skaista sfagnu sūnu suga, kas aug mitros un purvainos skujkoku un jauktu koku mežos uz slapjām minerālaugsnēm, retāk pārejas purvos un sūnu purvu malās. Tipiskas Vulfa sfagna dzīvotnes ir purvaini egļu un jauktu koku meži, reizēm arī mitrākas vietas skujkoku mežos. Šo sugu var atrast pārejas joslās, kur sausieņu mežs robežojas ar purvainu mežu vai sūnu purvu. Vulfa sfagns ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.

Foto: Julita Kluša

Gada sūna 2023 Vulfa sfagns ir viegli atšķirams no pārējām sfagnu sugām. Vulfa sfagna veidotās velēnas ir augstas un skrajas, retāk zemas un blīvas, pārsvarā zaļganas, dzeltenīgas vai iesārtas, nereti nedaudz raibas. Raksturīgi īsi un blīvi sakārtoti galotnes zari, kas veido prāvu, noapaļotu galviņu, kādu citiem mežā sastopamajiem sfagniem nav. Stumbrs ciets un trausls, šķērsgriezumā ieapaļš, ar piecām šķautnēm. Stumbra hialodermā 2–3 šūnu kārtas, skleroderma sarkanmelna vai pelēcīgi sarkana. Stumbra lapas 1–1,5 mm garas, 0,5–0,7 mm platas, trīsstūraini mēlveidīgas, galā noapaļotas, reizēm nedaudz bārkstainas. Zari sakārtoti 7–13 pušķos. Katrā pušķī 3–5 atkaru zari, bet pārējie cieši piekļaujas stumbram. Zaru lapas 1–1,5 mm garas, 0,4–0,6 mm platas, olveidīgi lancetiskas atliektu galu.

Foto: Julita Kluša

Suga sastopama Ziemeļu puslodē – gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā, galvenokārt ziemeļu apgabalos. Centrāleiropā tā ir viena no retākajām sfagnu sugām; bieži sastopama Zviedrijā un Somijā, bet reta Norvēģijā. Samērā bieža Igaunijā, reta Lietuvā un Polijā un, iespējams, izzudusi Ukrainā.

Latvijā Vulfa sfagns biežāk atrodams valsts ziemeļaustrumos, citur reti. Reizēm šo sfagnu var atrast augam dažu kvadrātmetru platībā, reizēm – tikai nedaudzus augus. Sugu var noteikt ar neapbruņotu aci, kā arī aplūkojot kvalitatīvu foto.

2023. gadā, ieceļot šo sugu Gada sūnas godā, botāniķi vēlas ne tikai pievērst uzmanību interesantajam un nozīmīgajam dabiskos mitrajos mežos un purvos, bet arī uzzināt vairāk par Vulfa sfagna izplatību Latvijā. Tāpat vēlamies noskaidrot, vai Latvijā atrodami Vulfa sfagni ar sporu vācelītēm. Aicinām ziņot par Vulfa sfagna atradumiem portālā https://dabasdati.lv/lv, pievienojot fotogrāfijas. Jautājumus un interesantus vērojumus var publicēt arī Latvijas Botāniķu biedrības Facebook lapā “Sūnas Latvijā”: https://www.facebook.com/SunasLatvija/.

Iepazīstot Vulfa sfagnu, Latvijas Botāniķu biedrība aicina uzzināt vairāk par sfagniem un to dzīvotnēm – mitrājiem. Sfagnu nozīmīgākā īpašība ir kūdras “audzēšanas” spēja. Tā, savukārt, ir ne tikai ekonomiski nozīmīga, bet arī svarīga dabisku ekosistēmu funkcija – purvos uzkrājas liels oglekļa daudzums, un tie piedalās ūdens regulācijā. Sfagni ir nepamatoti piemirsts dabas materiāls, kas izmantojams arī medicīnā un mājsaimniecībā. Tradicionāli sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai guļbaļķu ēkās un laivās, bišu stropu ieziemošanai un pakaišiem mājlopiem. Sfagni lietoti apsējos un paketēs medicīnā.

Publicitātes foto, autore Julita Kluša: https://failiem.lv/u/sasuxewwc

Vairāk informācijas:

Ligita Liepiņa, tālr. 29393384, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv

Anna Mežaka, LBB Sūnu grupas vadītāja, anna.mezaka@du.lvtel. 26873683

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

25. augusta jubilāri

Šī gada 25. augustā atzīmējam divu ievērojamu Latvijas botāniķu jubilejas. Aleksandram Zāmelim – 125. gadi. Latvijas Zinātņu Akaddēmijas Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas vecākai zinātniskai līdzstādniecei Dr. biol. Irēnai Fatarei – 85. Sirsnīgi sveicam Irēnu dzimšanas dienā!

Aivara Ēmaņa foto

Irēna dzimusi un augusi Leišmalē Brunavā skolotāju ģimenē, skolā gājusi Bauskā, 1960. gadā absolvējusi LU Bioloģijas fakultāti un no 1961. līdz 1993. gadam strādājusi Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā. 1968.gadā Irēna ieguva zinātņu kandidāta grādu (kopš 1993. gada Dr. biol.).  

Irēnai piemīt liela mērķtiecība un darbaspējas. Viņa ir vairāk kā 50 zinātnisku publikāciju autore, izdevuma “Latvijas PSR horoloģija” (kr.v.) redaktore, rakstījusi arī populārzinātniskus rakstus enciklopēdijām un periodiskajiem izdevumiem. Kad Botānikas laboratorija uzsāka darbu pie Latvijas floras izpētes, Irēna pievērsās sugu areālu teorijai, augu ģeogrāfijai un floras ģenēzei. Viņa piedalījās darbā pie Eiropas Floras atlasa veidošanas, kuru vada Helsinku universitāte Somijā. Par bibliogrāfisku retumu kļuvis I. Fatares 1992. gadā publicētais raksts “Latvijas floras komponentu izplatības analīze un tās nozīme augu aizsardzības koncepcijas izstrādāšanā”. 

Dabā par viņas galveno izpētes objektu kļuva Daugavas ieleja. Kad izvērtās kustība pret Daugavpils HES celtniecību, Irēna Fatare pārstāvēja laboratoriju un gatavoja zinātniskos argumentus par Daugavas nozīmi Latvijas floroģenēzē. Tika sagatavoti zinātniskie pamatojumi jaunu aizsargājamo teritoriju “Daugavas loki” un “Daugavas ieleja” izveidošanai. 1987. gadā sērijā “Daba un mēs” izdota  populārzinātniska grāmata “Daugavas ielejas flora”. Daudzo gadu darbs apkopots monogrāfijā  “Daugavas ielejas flora”, 1989 (krievu val.). 

Es Irēnu atceros kopš 1974.gada vasaras, kad mēs – pirmā kursa studentes – pievienojāmies Botānikas laboratorijas ekspedīcijai Mazsalacā. Mani iedalīja viņai par līdzi gājēju. Irēna mācīja man augus, kā lietot augu noteicēju. Smejoties vienmēr sākām ar “koks vai krūms”. Pēc tās vasaras es sapratu, ka bioķīmiķe nebūšu! Cik daudz tur bija Irēnas, cik – visas ekspedīcijas atmosfēras nopelns, grūti teikt.

Irēnai ļoti patīk siltums un saule. Kornēlija (K. Birkmane) esot brīnījusies – kā botāniķiem var būt tik viendabīgs iedegums zem zoda? Kādreiz Irēna teica, ka pēc aiziešanas pensijā pārcelsies uz Suhumi un dzīvos Botāniskajā dārzā zem lielas egles. Tas nu, paldies Dievam, nav piepildījies un viņa darbīgi rosās savās tēva mājās Brunavā. Lai veselība un možs gars, lai priecē puķes dārzā un mīļi cilvēki!

Ilona Jepsena

Jau otro reizi aizvadītas augu sugu meklēšanas sacensības – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs 2022

Pērn iesāktā tradīcija – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs notika arī šogad,
9. jūlijā, pulcējot četras botāniķu komandas Ziemeļgaujā, dabas saimniecībā Bekas.
Septiņu stundu laikā, apmēram 1 km2 plašā saimniecības apkaimē – parkveida pļavās un ganībās, Gaujas vecupēs, krastmalā un nelielos meža pudurīšos komandu uzdevums bija saskaitīt pēc iespējas vairāk vaskulāro augu un sūnaugu sugu. Šī gada rallijam bija arī pievienotā vērtība – sastādīt Beku saimniecības sūnu un augu sarakstu, lai dažādos dabas izglītības pasākumos būtu iespējams dalīties ar pārbaudītām ziņām par Beku apkaimes augu daudzveidību.
Dabiskajās pļavās vietām vēl bija jūtamas sekas no paliem, kas beidzās īsi pirms Jāņiem, savukārt sausākajās vietās varēja novērot košu ziedu daudzveidību – dažādas pulkstenītes, āboliņi, madaras, raskrēsliņi un citi augi bija viegli pamanāmi un saskaitāmi, kā arī nobaudāmas Gaujmalas pļavām tik raksturīgās gardās spradzenes. Grūtāk veicās ar sūnu atrašanu, taču dažas kritalas Gaujmalas mežos, vecie koki blakus vecupēm un pat mitras Gaujmalas smiltis spēja iepriecināt arī sūnu speciālistus. Ne mazāk interesantas bija vietas, kur notikuši ES nozīmes biotopa 6530 Parkveida pļavas un ganības atjaunošanas darbi – tur augu skaitītāji saviem sarakstiem pievienoja buķeti no meža, pļavu un nezāļu sugām.
Laikapstākļi ik pa laikam meta sacensību dalībniekiem nelielu izaicinājumu , kad sugu sarakstu lapas bija jāspēj papildināt zem lietussarga, taču tas parasti bija īslaicīgs un mākoņus drīz vien nomainīja karsējoša saule. Lai saskaitītu pēc iespējas vairāk sugu, komandas izmantoja dažādas taktikas – kāds izlaida pusdienas, lai ietaupītu laiku, cits ar lietussargu no vecupes pamanījās izvilkt vienlaikus četru dažādu sugu ūdensaugus, taču vēl kāda komanda pamanījās izstaigāt pilnīgi visu piešķirto teritoriju, ielūkojoties katrā stūrītī. Jāatgādina, ka par katru līdz sugai noteikto augu un sūnu komandai tiek piešķirts punkts. Ja augs noteikts līdz ģintij – komanda saņem puspunktu.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad rallijā startēja četras botāniķu apvienības:
ABS jeb Apvienotie botāniķu spēki: Līga Strazdiņa, Inita Svilāne, Dana Krasnopoļska;
Botāniskās gļotsēnes: Julita Kluša, Lilita Svirževska un Vija Sīmansone;
Apsūnojis ķērpju lācītis: Renāte Kaupuža, Evita Oļehnoviča un Līga Mihailova;
Gaujas nāras: Anete Pošiva – Bunkovska, Ilze Kukāre un Maija Medne.

Šī gada jaunums rallija nolikumā paredzēja to, ka pērnā gada uzvarētāji kļūst par nākamā gada augu rallija žūriju. Šo darbu ļoti cītīgi un atbildīgi veica Augu sugu rallija 2021 uzvarētājkomanda Daugavas vizbuļi ar Valdu Baroniņu, Ivaru Kabuci un Baibu Bambi sastāvā. Cītīga iesniegto sarakstu pārbaude un punktu skaitīšana noveda pie rezultātiem.
Ar apaļiem 399 punktiem uzvarēja komanda Apvienotie botāniķu spēki, savus tuvākos konkurentus apsteidzot par 41,5 punktiem. Apsveicam!
Šī gada rallija apbalvošana notika īpašā dabas svētku zālē – kādreizējā Gaujas vecupē, ko svinībām sagatavoja Beku saimnieks, arī LBB biedrs – Viesturs Lārmanis. Paldies!
Pēc apbalvošanas pie lielā zupas katla Gaujmalā turpinājās sarunas par atrastajām un arī neatrastajām augu sugām, kā arī izskanēja daudz dažādu variantu un piedāvājumu par nākamā gada rallija norises vietām.
Lai arī kurš Latvijas nostūris nākamā gada sacensībām tiks izvēlēts – uz tikšanos Augu sugu rallijā 2023!

Tā kā Latvijas Botāniķu biedrība svin savu 70. gadadienu, tad nākamajā dienā visi pasākuma dalībnieki, kā arī citi LBB biedri pulcējās uz izzinošu dienu turpat dabas saizmniecībā Bekas. No sākuma visus uzrunāja viena no ilgstošām LBB biedrēm – Ilona Jepsena, kas bija sagatavojusi stāstu par Latvijas Botāniķu biedrības vēsturi (ar stāstu iespējams iepazīties arī ŠEIT). Savukārt, pēc tam botāniķiem bija iespēja noklausīties Viestura Lārmaņa, dabas saimniecības īpašnieka stāstu par zālāju atjaunošanu un uzturēšanu Ziemeļgaujā, Beku saimniecībā.

Sugu rallija dalībniekie saņem organizatoriskus norādījumus. Foto: Inita Svilāne
Vecais Gaujmalas ozols nolūkojas steidzīgās rallija dalībniecēs, kas dodas uz rezultātu nodošanas vietu. Foto: Maija Medne
Komanda Apsūnojis ķērpju lācītis vēl steidz pārlūkot sugu sarakstus pirms nodošanas. Foto: Julita Kluša
Rezultātu paziņošana. Foto: Dace Stepanova
Uzvarētāju komanda – Apvienotie botāniskie spēki. Foto: Dace Stepanova
Žūrija pēc smaga darba – komanda Daugavas vizubuļi, kas uzvarēja Augu sugu rallijā 2021. Foto: Dace Stepanova
Rallija dalībnieki zem parkveida ozola pēc apbalvošanas. Foto: Dace Stepanova
Pēc – rallija sarunas, lielais zupas katls un rosība Gaujmalā. Foto: Inita Svilāne
Ilona Jepsena stāsta par biedrības vēsturi. Foto: Maija Medne
Viesturs Lārmanis dalījās ar stāstu par zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu dabas saimniecībā Bekas, Ziemeļgaujā. Foto: Inita Svilāne


Aicinām uz saulpureņu iepazīšanas ekskursijām “Satiec savu saulpureni”!

Saulpureņu ziedēšanas laiks ir klāt! Tādēļ aicinām uz 2022. gada auga – Eiropas saulpurenes iepazīšanas ekskursijām 4. jūnijā, plkst. 11:00 astoņās dažādās vietās Latvijā!


Kā atpazīt saulpureni? Kādās pļavās tā dzīvo? Kā saulpureņu pļavas vislabāk saglabāt? Tos un vēl citus jautājumus Jums labprāt atbildēs saulpureņu gidi, kas astoņās dažādās saulpureņu pļavās ir gatavi uzņemt ciemiņus un vadīt izzinošas ekskursijas!

Lai pieteiktos ekskursijai, aizpildiet šo ANKETU! Vietu skaits ekskursijās ierobežots. (Ja maksimālais dalībnieku skaits būs sasniegts, tad pieteikšanos konkrētajā vietā pārtrauksim.)

Kur notiks saulpureņu ekskursijas?

  • Užavas augštecē netālu no Gudeniekiem, Alsungas pagastā, Kuldīgas novadā.
    Tikšanās vieta Gids: Ritvars Rekmanis
  • Pie Naukšēniem, Valmieras novadā. Tikšanās vieta Gidi: Elita un Dainis Ozoli
  • Vidzemes augstienē, Skujenes pagasta Sērmūkšos, Cēsu novadā. Tikšanās vieta Gids: Maija Medne
  • Aumeistaru apkārtnē, Priežukalnos, Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Ivars Kabucis
  • Kujas palienē, Praulienas pagastā, Madonas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Anete Pošiva – Bunkovska
  • Krišjāņos, Krišjāņu pagastā, Balvu novadā. Tikšanās vieta. Gids: Daiga Moroza
  • Laļi, Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Sanita Putna
  • Voloji, Ciblas pagastā, Ludzas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Renāte Kaupuža

Ekskursiju sākums plkst. 11:00. Visiem, kas pieteikušies, iepriekšējās dienas vakarā tiks nosūtīts atgādinājums, kā arī navigācijas informācija. Tā kā saulpurenes sastopamas mitrās vietās, lūgums padomāt par dabā iešanai un laikapstākļiem piemērotu apģērbu.

2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes ­uz jautājumiem, cik šī suga ir bieži vai reti sastopama mūsdienu Latvijā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā www.dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Uz tikšanos saulpureņu pļavās!