Piešķirta Latvijas Botāniķu biedrības balva par Eiropas mērogā nozīmīgiem atradumiem Sivera ezerā

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība pasniegusi ceļojošo balvu „Gada atradums”. 2014. gadā tā piešķirta botāniķim Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima un lokanās najādas Najas flexilis atradumiem Sivera ezerā Latgalē. Abas najādas ir ļoti reti sastopamas ūdensaugu sugas, kas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Botāniķis Uvis Suško - ceļojošās balvas "Gada atradums" ieguvējs. Foto: Julita Kluša.

Botāniķis Uvis Suško – ceļojošās balvas “Gada atradums” ieguvējs. Foto: Julita Kluša.

Mūsdienās smalkā najāda visā pasaulē zināma vairs tikai aptuveni 25 atradnēs, no kurām lielākā daļa – 13 atradnes atrodas Somijā un divas ‒ Latvijā. Pirmoreiz smalko najādu Latvijā U. Suško atklāja 2006. gadā no Sivera netālu esošajā Ārdava ezerā. Šogad pētījumi turpināti, un suga atrasta arī Sivera ezerā. Turpat konstatēta arī otra najādu suga – lokanā najāda. Šī suga Latvijā zināma tikai deviņos ezeros, bet visā Eiropas Savienībā kopā ar Norvēģiju un Šveici tikai 102 atradnēs, vēl 58 lokanās najādas atradnes pēdējo 100–150 gadu laikā ir izzudušas ezeru piesārņošanas un ekosistēmu degradācijas dēļ. Retuma un apdraudētības dēļ abas najādu sugas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos.

Smalkā najāda Najas tenuissima. Foto: Uvis Suško.

Lokanā najāda Najas flexilis. Foto: Uvis Suško.

Lokanā najāda Najas flexilis. Foto: Uvis Suško.

U. Suško atzīst, ka Sivera ezers ir dabas retumiem izcili bagāta vieta, atzīmējot, ka patiesais abu najādu sugu augšanas vietu skaits ezerā noteikti ir vismaz divas reizes lielāks, nekā pašlaik iespējams apzināt un saskaitīt. Pētnieks uzskata, ka Sivera ezers mūsdienās ir, visticamāk, lielākā un bagātākā smalkās najādas atradne pasaulē un acīm redzot arī lielākā un bagātākā lokanās najādas atradne Eiropas Savienības kontinentālajā daļā kopā ar Norvēģiju un Šveici. Diemžēl abas sugas gan Latvijā, gan visā Eiropā ir ļoti apdraudētas, par ko liecina arī daudzu atradņu Eiropā izzušana pēdējo gadu desmitu laikā – galvenokārt ezeru piesārņošanas dēļ.

Pētījuma ietvaros atklājies, ka Sivers ir īsts ezeru dārgakmens. Dzidrajos ezera ūdeņos un ezera piekrastē atrasti arī daudzi citi floras retumi ‒ ūdens subulārija Subularia aquatica, vienzieda krastene Littorella uniflora, gludsporu ezerene Isoetes lacustris, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna, pamīšziedu daudzlape Myriophyllum alterniflorum, rudens ūdenīte Callitriche hermaphroditica, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, krustlapu drudzene Gentiana cruciata. Konstatētas arī daudzas citas retas, aizsargājamas augu sugas un citi dabas retumi.

Diemžēl pašlaik šīs unikālās dabas vērtības nav pasargātas no iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm. Smalkajai najādai Latvijā vēl aizvien nav normatīvajos aktos noteikta īpaši aizsargājamas sugas statusa, lai gan suga atzīta par īpaši retu un apdraudētu visā Eiropas Savienībā. Tāpat abiem izcilajiem ezeriem – Siveram un Ārdavam nav nekāda likumu normās noteikta aizsardzības statusa, tādējādi šīs Eiropas un pasaules mērogā unikālās dabas teritorijas ir pakļautas iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm.

Latvijas Botāniķu biedrība vēlas uzsvērt, ka šīgada botāniskajiem atradumiem ir ne tikai Latvijas, bet arī reģionāla mēroga nozīme. Tādējādi mūsu valsts nes milzīgu atbildību par šo dabas vērtību saglabāšanu. Biedrība izsaka atbalstu atbilstoša īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanai Sivera un Ārdava ezeros un to apkārtnē, kas palīdzētu saglabāt šos izcilos retumus un to dzīvotnes – ezerus piesārņojuma un citu nelabvēlīgu ietekmju neskartus!

Latvijas Botāniķu biedrības ceļojošā balva „Gada atradums” ir tradīcija, kas iedibināta 2004. gadā. Balvu piešķir par īpaši nozīmīgiem floras atradumiem Latvijā. 2014. gadā balvai pieteikti arī citi izcili floras retumi. Visi šie atradumi ir nozīmīgi, būtiski paplašinot zināšanas par Latvijas floru.

Botāniķis Pēteris Evarts-Bunders Daugavpilī atradis Latvijai un Baltijai jaunu sugu – šaurlapu grīsli Carex stenophylla. Vairāk par šo atradumu lasīt šeit.

Savukārt botāniķis Ansis Opmanis Rucavas apkārtnē atradis Latvijā ļoti retu sugu krokaino cūceni Rubus plicatus, kas mūsu valstī nebija atrasta kopš 1964. gada, tāpēc iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0, jeb izzudušo sugu kategorijā. Pirmo zināmo šīs sugas atradni konstatējis P. Lakševics 1909. gadā Rucavas pusē, bet vēlāk tajā pašā apvidū E. Vimba 1964. gadā.

Agnese Priede,
Latvijas Botāniķu biedrība

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina – 2014. gada augs laksis ir aizsargājama suga!

Parādoties pirmajam zaļumam, viens no pirmajiem pavasara augiem vecos, dabiskos mežos un upju ielejās ir laksis jeb mežloks, kura zaļās, leknās lapas jau parādījušās siltās, saulainās vietās. Tā smarža, īpaši ziedēšanas laikā, vilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus – lakšu garšas cienītājus.

Laksis

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka laksis ir 2014. gada Gada augs. Laksis ir Latvijā reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama. Laksis ir viena no dabisku, cilvēka maz ietekmētu mežu sugām, kas liecina par to, ka mežs ir bioloģiski vērtīgs. Vietās, kur laksis atrodams, tas mēdz veidot lielas audzes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī suga Latvijā ir bieži sastopama. Diemžēl savvaļas lakšu audzes pavasaros iemīļojuši arī cilvēki, jo lakši tiek uzskatīti par īpašu pavasara kārumu.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka lakša, tāpat kā citu īpaši aizsargājamu sugu ievākšana savvaļā – plūkšana un izrakšana, ir aizliegta un nodara kaitējumu retajām sugām, samazinot to populācijas. Tādēļ saudzēsim lakšus un neatbalstīsim arī to plūcējus, pērkot lakšus tirgū – visticamāk, ka tie ievākti kādā aizsargājamā dabas teritorijā.

Botāniķi aicina ziņot par lakša atradnēm portālā www.dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Aicinām informēt vides inspektorus par gadījumiem, ja redzat lakšu ievācējus vai tirgotājus!

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja

Daugavpilī atklāta jauna augu suga Baltijas valstīm – šaurlapu grīslis

SBI_logoTurpinot Latvijas floras izpēti, ik pa laikam botāniķiem gadās uziet kādu Latvijā ļoti retu augu. Par īpašu notikumu uzskatāma jaunas sugas atklāšana, kas, ņemot vērā teju vai 250 gadus ilgo Latvijas floras izpētes vēsturi un relatīvi labi izpētīto teritoriju, ir viegli saprotams. Šāda unikāla, Latvijas un arī Baltijas valstīm jauna suga “atradusies” Daugavpils Universitātes botānikas speciālistiem, nosakot iepriekšējās sezonās savākto herbārija materiālu. Šoreiz  tā ir  Latvijā jau septiņdesmit pirmā zināmā grīšļu suga – šaurlapu grīslis (Carex stenophylla).

Jāteic, ka šis nelielais, līdz 10cm augstais audziņš Daugavpils pilsētas teritorijā tika atrasts jau 2011.gada vasarā, bet, tā kā suga Latvijā ir nepazīstama, pie tam ļoti līdzīga agrajam grīslim, zemajam grīslim un vēl citām neliela izmēra sausu vietu grīšļu sugām, Latvijā to precīzi noteikt bija problemātiski. Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekta “Pārrobežu daba” / “Cross-border Nature” ietvaros notikušās ekspertu tikšanās laikā šo herbāriju noteica baltkrievu kolēģi no Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Minskas eksperimentālas botānikas institūta. Kā skaidroja Baltkrievijas botāniķis Arkādijs Skuratovičs, arī Baltkrievijā šī grīsļu suga atrasta tikai vienu reizi Minskas apkārtnē.

Sugas pamatareāls – sausi, atklāti biotopi Centrālajā un Dienvideiropā. Tuvākās agrāk zināmās atradnes – Čehija, Ungārija, Ukrainai un Krievijas centrālā un dienvidu daļa. Var diskutēt par šaurlapu grīšļa atradnes izcelsmes veidu – vai tā ir dabiska un līdz ar to būtu iekļaujama aizsargājamo augu sarakstā, vai ar cilvēka nejauši ievazāta, tomēr vairāku stepju augu sugu atrašana Daugavpils apkārtnē (ozollapu embotiņš, zemais grīslis, zilganā brūnkāte, garkausa vairodzene u.c.) varētu liecināt par šī auga atradnes dabisko izcelsmi.

Pēteris Evarts – Bunders
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts

2014. gada augs – laksis

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2014 izvēlējusies laksi jeb mežloku Allium ursinum. Laksis ir sīpola radinieks, sastopams savvaļā leknos dabiskos platlapju mežos un krūmājos upju ielejās. Tam raksturīgas divas lancetiskas lapas, kas līdzīgas maijpuķīšu lapām, bet pazemē slēpjas sīpols.

Lakšu audze. Foto: V.Baroniņa.

Maija beigās un jūnija sākumā laksis dižojas ar skaistu baltu ziedu čemuru. Līdzīgi kā daudzi citi lapu koku mežu augi, laksis uzzied pavasarī, bet vasaras otrajā pusē to mežā atrast ir grūti. Tieši ziedēšanas laikā lakši spēcīgi smaržo pēc ķiplokiem, šādi pievilinot gardēžus, kuri laksi labprātāk redzētu savā pusdienu šķīvī.

Taču jāatceras, ka Latvijā laksis ir reta, īpaši aizsargājama suga, kas iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tādēļ aicinām priecāties par lakša krāšņumu un smaržu, tomēr atcerēties, ka to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts.

Ne tikai cilvēki labprāt mielojas ar lakšiem. Auga nosaukums latīņu valodā nozīmē „lāču sīpols” (no latīņu valodas allium‒ sīpols, ursus – lācis), kas norāda, ka arī brūnajiem lāčiem laksis ir liels gardums. Tie mēdzot izrakāt meža zemsedzi, lai piekļūtu iekārotajiem sīpoliem. Laksi par kārumu uzskata arī meža cūkas.

Lakša zieds. Foto: V.Baroniņa.

Laksis ir Eiropas suga ‒ tas sastopams no Skandināvijas līdz pat Vidusjūrai, Balkāniem un Kaukāzam. Tomēr Latvijā laksis ir retums, jo šeit tas aug tuvu izplatības areāla austrumu robežai. Pie tam lakšu sastopamību samazina arī mežizstrāde. Laksim patīk koku radītā ēna, bet saules spoži apspīdētā izcirtumā laksis nespēj izdzīvot. Ne velti daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, laksis ir suga, ko pētnieki pamatoti uzskata par dabisku un bioloģiski vērtīgu mežu iemītnieku.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ‒ dosimies dabā, meklēsim Gada augu laksi un ziņosim par saviem atradumiem dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv! Laksi ziedēšanas košumā var ieraudzīt maijā. Ja ļoti gribas palutināt ar lakšiem savas garšas kārpiņas, tad labāk iegādāties lakša sēklas vai stādiņus un gastronomiskiem nolūkiem izaudzēt lakšus pašu dobē, jo savvaļā tos ievākt nedrīkst.

 

Agnese Priede, Latvijas Botāniķu biedrība

Gada atradums 2013 – gulošais retējs

2013. gada 5. decembrī Latvijas Botāniķu biedrība Gada atraduma balvu piešķīra Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docentam Pēterim Evartam – Bunderam par gulošā retēja (Potentilla anglica) jaunu atradni valstī.

Gulošais retējs

Gulošais retējs. Foto: www.nature-diary.co.uk

Šī retēju suga ir daudzgadīgs, vidēja lieluma  lakstaugs ar ložņājošu, zarojošos stublāju. Galvenās sugu atšķirošās pazīmes – staraini saliktas pieclapiņu (augšējās trīslapiņu) lapas un raksturīgais četrlocekļu apziednis (vairumam citu retēju sugu kauslapas un vainaglapas ziedā ir pa 5). Gulošais retējs ir ļoti reta suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Sugai līdz šim zināmas tikai dažas atradnes no piejūras zemienes – no 19. gs. beigām vai 20. gs. sākuma – Bulduri, Asari, Cērkste, Tukums. Gandrīz visas no šīm atradnēm uzskatāmas par izzudušām, jo retējs šeit nav atrasts pēdējo 100 un pat vairāk gadu laikā. Mūsdienās zināmas atradnes ir tikai Kaives (Tukuma novads) un Bērzciema apkārtnē (Engures novads). 2013. gada vasarā bagātīga un vitāla šīs sugas atradne uzieta Daugavpils pilsētas teritorijā, Mežciemā – aizaugošā, mitrā pļavā.

Šī ir jau ceturtā gada atraduma balva sešu gadu laikā, kas tiek piešķirta par dažādu floristisko retumu atradumiem Daugavpils pilsētas teritorijā!  Savukārt gulošais retējs ir jau 73 aizsargājamā augu suga, kas konstatēta pilsētas teritorijā kopš 19. gs. beigām, kad  šeit ir sākti botāniskie pētījumi.

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrības pasniedz ceļojošo balvu – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta jau desmito gadu pēc kārtas.

Noskaidroti 2013. gada aktīvākie augu fotoreportieri

2013. gada jūnijā Latvijas Botāniķu biedrība sadarbībā ar Dabasdati.lv izsludināja konkursu „Augu fotoreportieris 2013”. Tā mērķis bija veicināt augu novērojumu publicēšanu, lai tie būtu pieejami un izmantojami arī citiem interesentiem un pētniekiem, kā arī lai veicinātu augu vērotāju – gan neprofesionāļu, gan botāniķu aktivitāti. Būtiski, ka novēroto augu fotogrāfijas papildina Dabasdati.lv jebkuram interesentam internetā pieejamo fotogrāfiju krātuvi – tādējādi Latvijā novērotās sugas var iepazīt arī citi.

Mušu ofrīda.

Mušu ofrīda – ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā. Bagātākās atradnes ir ap Engures ezeru. Foto: J.Kluša.

Konkurss ir noslēdzies, un rezultāti ir iepriecinoši un pārsteidzoši! Laika posmā no 2013. gada 1. jūnijam līdz 30. oktobrim iesniegti 1037 augu ziņojumi (neskaitot sūnas), t.sk. lielākā daļa ar fotogrāfijām, kas ļauj pārliecināties, ka suga noteikta pareizi. Kopā ziņots par 489 paparžaugu un ziedaugu taksoniem (lielākoties sugas, dažos gadījumos ģints līmenī), kas veido ap 25 % Latvijas vaskulāro augu floras.

Augu reportieru ziņojumi dod ieguldījumu reto un aizsargājamo sugu izplatības apzināšanā. Konkursa periodā ziņots par 64 aizsargājamām augu sugām, kuru starpā dažas ir arī ļoti retas – piemēram, atrasta jauna grīņu sārtenes atradne un jauna ārstniecības brūnvālītes atradne. Ziņots par pļavas linlapes, jūrmalas pagaura, Gmelina alises, peldošā ezerrieksta, pundurbērza, tumšzilās drudzenes, bālziedu brūnkātes, mūru sīkpapardes, mieturu hidrillas un daudzu citu ļoti retu sugu atradnēm.

No aizsargājamām sugām visvairāk ziņojumu ir par zaļziedu naktsvijoli (17 ziņojumi), Baltijas dzegužpirkstīti (16 ziņojumi), jumstiņu gladiolu, smaržīgo naktsvijoli (katrai pa 7 ziņojumi), stāvlapu dzegužpirkstīti, vālīšu staipekni (katrai pa 6 ziņojumi), atvašu saulrieteni, gada staipekni, laksi un smiltāju neļķi (katrai pa 5 ziņojumi).

Novēroto sugu starpā ir arī citas samērā reti sastopamas augu sugas, piemēram, Dānijas tragantzirnis, vienzieda sūnactiņa, ziemeļu linneja, pusmēness ķekarpaparde, melnā driģene un parastais velnābols. Augu reportieri nav aizmirsuši arī savvaļā pārgājušās svešzemju sugas – ziņots par 22 svešzemju izcelsmes augu sugu atradnēm, piemēram, adataino dzeloņgurķi, Sosnovska latvāni, Kanādas zeltgalvīti, puķu sprigani, kuras uzskatāmas par invazīvām – tām raksturīga strauja izplatīšanās un bieži arī nelabvēlīga ietekme uz vietējo biodaudzveidību.

Konkursa „Gada Augu fotoreportieris 2013” uzvarētāja ir Baiba Bambe, kas ziņojusi par 429 vaskulāro augu atradnēm, t.sk. 48 aizsargājamo augu sugu atradnēm. Baibas ziņojumi izceļas ar lielu novēroto augu sugu, īpaši reto sugu daudzveidību.

Īpaši gribam atzīmēt arī Vēsmas Vijupes veikumu – 147 ziņojumi, t.sk. 18 aizsargājamu augu atradnes, Mārītes Keišas paveikto – 127 ziņojumi, t.sk. 3 aizsargājamu sugu atradnes, un Julitas Klušas ieguldījumu – 108 ziņojumi, t.sk. 40 aizsargājamu sugu atradnes.Taču vērtīgs ir katrs ziņojums – īpaši tie, kas paplašinājuši mūsu zināšanas par reto, saudzējamo sugu izplatību Latvijā.

 

Apsveicam uzvarētājas! Un pateicamies visiem augu reportieriem, kas katrs ar vairāk vai mazāk ziņojumiem papildinājuši augu atradņu un fotoattēlu krātuvi portālā Dabasdati.lv. Aicinām dalīties novērojumos arī turpmāk!

Agnese Priede, Latvijas Botāniķu biedrība

5. decembrī notiks LBB sanāksme

2013. gada 5. decembrī notiks Latvijas Botāniķu biedrības gada beigu sanāksme, kurā tiks pārrunātas aktualitātes, būs iespēja noklausīties Dainas Rozes referātu par reto savvaļas orhideju Lēzeļa lipari un Jantas Mežs stāstījumu par augu izmantošanu krāsošanā. Kā allaž, gada noslēguma sanāksme ir īpaša ar to, ka tiks izvēlēts nākamā gada simbols – „Gada augs 2014” un piešķirta tradicionālā balva „Gada atradums”. 2013. gadā Latvijas Botāniķu biedrība sadarbībā ar Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības uzturēto portālu Dabasdati.lv izsludināja konkursu „Gada Augu fotoreportieris 2013” – sanāksmē būs iespēja uzzināt rezultātus un konkursa uzvarētājus.

Tikšanās vieta: Latvijas Dabas muzejs, konferenču (augšstāva) zāle pl. 17:00.

Notikusi Latvijas Botāniķu biedrības pavasara sanāksme

2013. gada 15. martā notika Latvijas Botāniķu biedrības sanāksme pavasarīgā noskaņā, šoreiz Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Jāatzīmē, ka sanāksmi apmeklēja liels biedru skaits – vairāk kā 50. Botāniskā dārza speciālistes Ingunas Gundrunas saistošā stāstījuma pavadīti, klātesošie varēja iepazīt tropu augus Palmu mājā un krāšņi ziedošās acālijas Acāliju māju. Sanāksmes dalībnieki varēja iepazīt Botānisko dārzu arī, klausoties Signes Tomsones stāstījumu par Botāniskā dārza vēsturi, darbību šodien un jaunumiem. Vakaru noslēdza sūnu pētnieces Annas Mežakas aizraujošais stāstījums par ekspedīju Baškīrijas nacionālajā parkā.

Latvijas Botāniķu biedrība sirsnīgi pateicas LU Botāniskajam dārzam par atsaucību un sadarbību, kā arī mājīgo noskaņu visa pasākuma gaitā.

Palmu maja

acalijumaja

sanaksme
Foto: A. Priede

2013. gada augs – stāvā vilkakūla

Tik necila, tik pacietīga, bet… tik skaista! Stāvā vilkakūla (Nardus stricta) ir Latvijā samērā bieži sastopama, tomēr necilā izskata dēļ nav izpelnījusies lielu ievērību un reti kurš to pazīst. Vilkakūla nav aizsargājama suga un nav ietverta Sarkanajā grāmatā. Tad kāpēc šim augam vērts pievērst uzmanību?

Stāvā vilkakūla ir neliels graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, sarveidīgām, raupjām lapām, kas atgādina vilka kažoka asos akotmatus. Ja vilkakūla paliek nenopļauta vai nenoganīta, tā veido biezu kūlu. Noziedējušai vilkakūlas ziedkopai ir raksturīgs ķemmei līdzīgs izskats – to nevar sajaukt ar citām graudzālēm!

Vilkakulas cinis_SRusinaStāvās vilkakūlas cers – blīvs un spurains. Foto: S. Rūsiņa.

Vilkakulas tuvplans_SRusinaNoziedējusi stāvās vilkakūlas ziedkopa – „ķemme”. Foto: S. Rūsiņa.

Vilkakūla spēj augt īpaši nabadzīgās augsnēs, tā ir apbrīnojami izturīga un spītīga. Vilkakūlas zālājus mēdz saukt par tukšainēm – zelmenis veidojas zems, ar nelielu barības vērtību. Tādi zālāji ir nozīmīga dabas un kultūrvēsturiska bagātība – cilvēka un dabas ilgstošas kopā pastāvēšanas rezultāts. Līdzās vilkakūlai tajos aug daudzas citas tikai dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas, kuru sastopamība mūsdienās samazinās. Vilkakūlas zālāju platības sarūk, tāpēc visā Eiropas Savienībā tie ir iekļauti aizsargājamo biotopu sarakstā.

Vilkakulas zalajs_APriede Vilkakūlas zālājs – vilkakūlas lapu „sarainuma” un vecās kūlas dēļ tas dažkārt izskatās, ka izspūris kažoks. Foto: A. Priede.

Stāvā vilkakūla ir viena no 57 dabisko zālāju indikatorsugām. Ja tā aug Jūsu pļavā vai ganībā, tad jāatrod vēl vismaz divas indikatorsugas, un Jūs varat droši teikt, ka tas ir dabisks zālājs.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Gada auga atradnēm portālā www.dabasdati.lv.

Vairāk par stāvo vilkakūlu lasi šeit:
pdf

Gada atradums 2012 – garkausa vairodzene

2012. gada nogalē Latvijas Botāniķu biedrības kopsapulcē pasniegta ceļojošā balva – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta devīto gadu pēc kārtas.

Ceļojošo balvu Gada atradums 2012 ieguva Pēteris Evarts-Bunders par Latvijas un Baltijas florā jaunas sugas garkausa vairodzenes Androsace elongata atradumu. Apsveicam!

Garkausa vairodzene

Garkausa vairodzene ir sīks, līdz 5 cm augsts prīmulu dzimtas lakstaugs, kas radniecīgs Latvijā sastopamajām gaiļbiksītēm un bezdelīgactiņām. Līdz šim suga ne Latvijā, ne pārējās Baltijas valstīs nebija konstatēta. 2012. gada pavasarī suga atrasta Daugavpils apkārtnē. Tuvākās zināmās atradnes ir Polijā, Ukrainā un Krievijas centrālajā daļā, un tā sastopama sausos zālājos – suga ir stepju floras elements. Pēdējos gados Daugavpilī un tās apkārtnē atrasti vairāki Latvijai īpaši floras retumi, kas papildina zināšanas par sugu izplatību ne tikai Latvijā, bet arī visa reģiona mērogā.

Par Gada auga 2012 titulu cīnījās arī vairāki citi nozīmīgi un interesanti atradumi: atklātas jaunas lokanās najādas Najas flexilis un zālainās ežgalvītes Sparganium gramineum atradnes (pieteicējs – Uvis Suško), jaunas pazvilu retēja Potentilla anglica un plūksnu ķekarpapardes Botrychium multifidum atradnes (pieteicēja – Solvita Rūsiņa), kā arī jauna pļavas silpurenes Pulsatilla pratensis atradne Rīgā (pieteicēja – Egita Zviedre).

Vairāk informācijas, kā arī Gada atraduma 2012 – garkausa vairodzenes attēli aplūkojami šeit.