Atskaite par VBB Latvijas nodaļas darbu laika periodā no 1983.-1989.g.

VBB Latvijas nodaļa atskaites periodā strādāja valdes vadībā, kuras sastāvā bija izvēlēti: E.Vimba (priekšsēdētājs), L.Tabaka (pr-ja vietn.), I.Miezīte (sekretāre) (līdz 1988.), tad tika papildus izvēlēta M. Pakalne, M. Plotnieks (kasiere) un locekļi: E.Muižarāja, A.Āboliņa.

Nodaļas sastāvā šodien ir 53 biedri.Nodaļas darbs praktiski  norit Rīgā, kur dzīvo un  arī strādā absolūtais biedru vairākums. Tie galvenokārt. ir Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūta un  Botāniskā dārza zinātniskie līdzstrādnieki (12 biedri),LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji un darbinieki (12 biedri), ZRA “Silava” līdzstrādnieki   un zinātniskie darbinieki, Dabas muzeja līdzstrādnieki un zinātniskie darbinieki.

Ārpus Rīgas lielākais nodaļas biedru skaits  strādā Latvijas lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Ir mums atsevišķi biedri  Liepājas pedag. institūtā, Slīteres un Teiču rezervātos. Savā laikā nevainagojās panākumiem mēģinājums izveidot nodaļas grupu Daugavpilī. Katru gadu vidēji tiek pieņemti  2 jauni biedri.

          Nodaļas darbs norit vairākos virzienos:

  1. sanāksmēs,
  2. piedalīšanās konferencēs un ekspedīcijā un
  3. līdzdalība ekoloģiskajās ekspertīzēs.

Katru gadu noorganizētas 4-5 sanāksmes, kurās gan nodaļas biedri, gan  arī viesi nolasa referātus, kas veltīti atsevišķām problēmām, referātus par piedalīšanos konferencēs un ekspedīcijās, demonstrē diapozitīvus.

  • No pēdējo gadu interesantākajiem referātiem  es gribētu minēt  sekojošus: prof. V.Māzings (Tartu) Botāniķu kongress Rietumberlīnē 1987. (24.II 88.)
  • Slīteres rezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā A.Seile: Rezervātu darba teorētiskie pamati.
  • biol. zin. kand. M.Laiviņš: Par Baltijas – Fennoskandināvijas botāniķu konferencēm. 
  • A.Plaudis: Aizsargājamo augu sugu mākslīgo populāciju veidošana dabīgajos biotopos.
  • biol.zin. kand., ZA Botāniskā  dārza direktors A.Zvirgzds: Tendences Eiropas soc. Valstu dendroloģijas attīstībā.
  • biol.zin. kand. I.Fatare: Daugavas ielejas floras horoloģiskās īpatnības u.c.

Bieži un sistemātiski sapulcēs tiek apskatīti organizatoriski jautājumi, kas saistīti ar nodaļas biedru piedalīšanos konferencēs un ekspedīcijās, ar konferenču un ekspedīciju organizēšanu. 

Samērā bieži viesi sapulcēs ir bijuši arī LU Bioloģijas fakultātes studenti un Rīgas skolu skolēni, kas interesējas par botānikas,  it īpaši floristikas  problēmām.

8.VBB kongresā piedalījās  mūsu nodaļas biedri. Tēzēs bija publicēti 4 darbi.

1988.gadā mēs piedalījāmies 11. Baltijas miko- un lihenologu simpozijā(5 dalībnieki,3 referāti), kā arī 19. Baltijas republiku botāniķu ekspedīcijā – konferencē  Lietuvā (6 dalībnieki, 3 referāti). 

Šogad lielu darbu nodaļas biedri veica  sagatavojot un organizējot programmas “Augu valsts pētīšana, aizsardzība un racionāla izmantošana” gada sesiju, kas notika š.g. maija beigās Jūrmalā un Salaspilī.

Praktiski nodaļas biedri piedalās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju floras un veģetācijas pētīšanas darbā. Iegūtie materiāli tiek publicēti sērijās “Флора охраньяемых территорий Латвийской ССР”, “Хорология Флоры Латвийской ССР” (līdz šim 5 laidieni) un “Retie augi un dzīvnieki”.

Tiek veikti priekšdarbi Sarkanās grāmatas II izdevumam.

Iespiešanā atrodas  Populārās Sarkanās grāmatas izdevums.

Liela uzmanība tiek veltīta floras un veģet. aizsardzības problēmām. Šajā sakarībā esam noklausījušie šādus  referātus kā biol.zin.kand. L.Tabakas  ref. “Par Baltijas rajona Sarkanās grāmatas izveidi”. E.Vimbas “PSRS Sarkanās grāmatas aizsargājamo sēņu sugu saraksta papildinājumu projekts”.

L.Tabaka ar savu  referātu šī gada sākumā uzstājās VBB Ļeņingradā.

Nodaļa  aktīvi piedalās veidojot jaunus un  saglabājot  jau izveidotos īpaši aizsargājamos dabas  objektus. 

 Atzīmēsim biol. zin. kand.V. Šulca  referātu “Vēlreiz par Randu pļavu aizsardzību”, kurā tika uzsvērta nepieciešamība  visā platībā nodrošināt šī botāniskā lieguma saglabāšanu. Jautājums  pēc tam tika skatīts LPSR Ministru  Padomē. Tur arī galīgi tika noraidīta ideja  par šo pļavu meliorēšanu.

Nupat oktobra beigās mūsu aspir. M.Pakalne veikto pētījumu rezultātā ziņoja par nepieciešamību izdalīt kā jaunu botānisku  liegumu Plāteres purvu, kas atrodas Piejūras līdzenumā un raksturojas ar tādiem augiem un  to fitocenozēm  kā Schoenus  ferrugineus, dažādas orhidejas u.c. augi.

Ļoti auglīga šajā virzienā izrādījusies mūsu botāniķu un ornitologu kooperācija. Pateicoties kopīgām pūlēm izdalīts  kompleksais Vecdaugavas liegums, kur atrodas pie mums lielākās un spēcīgākās Armeria maritima populācijas, kā arī  bagāta reto un Sarkanajā grāmatā ierakstīto  putnu fauna. Tas pats jāsaka arī par Daugavgrīvas komplekso  liegumu. Minētie priekšlikumi šodien jau ir ieguvuši reālu apstiprinājumu    MP lēmuma formā. Īpašu interesi izraisa tas fakts, ka abi liegumi atrodas Rīgas pilsētas robežās.

Pēdējā laikā vairāk un vairāk mūsu botāniķi tiek iesaistīti ekoloģisko ekspertīžu veikšanā.

Tā  mūsu nodaļas biedri, Bioloģijas institūta zinātniskie līdzstrādnieki biol.zin.kand. I.Fatares vadībā veica lielu darbu 1987.gadā piedaloties ekoloģiskajā ekspertīzē sakarā ar Daugavpils HES celtniecību. Tika apkopoti  šajā Daugavas ielejas posmā veikto botāniski-floristisko pētījumu rezultāti un pierādīta no botāniķu viedokļa nepieciešamība saglabāt šo ielejas  iecirkni.

Liela uzmanība tiek veltīta purvu aizsardzībai. Nodaļas biedri biol.zin.kand.  L.Tabakas  vadībā panākuši Daibes un Melnsalas purvu aizsardzību. Taču, kas attiecas uz  purvu aizsardzību, tad te ir daudz diskutējamu  jautājumu. Tāpēc būtu vēlams organizēt reģionālu  apspriedi  vispārējas koncepcijas izstrādāšanai.

Ļoti aktuāla šodien ir upju  ieleju floras un veģetācijas saglabāšana. Tas saistīts ar aktīvu saimniecības darbību šajās teritorijās, it īpaši ar dārzkopības kooperatīvu organizāciju. Darbs šajā virzienā uzsākts, tas jāturpina un jautājumi jārisina kopā ar VDAK.

Aktīvi ekoloģiskajās ekspertīzēs piedalās. doc. G. Ābele. Viņa palīdzēja  Jūrmalas ģenerālā plāna arhitektam  izstrādāt tādu plānu, kurā paredzēta  Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto aizsargājamo augu augteņu  kompleksu saglabāšana Slokas-Ķemeru  rajonā. Doc. G. Ābele piedalījusies Ķemeru dabas aizsardzības kompleksa izstrādē veicot  Ķemeru kūrorta attīstības ekoloģisko ekspertīzi.

Tāpat arī doc. Ābele kopā ar aspir. B.Laimi veikušas šādu darbu attiecībā uz Baldones kūrorta attīstību. 

Galvenokārt apskatīti  jautājumi par floras un veģetācijas saglabāšanu veicot apbūvi, kā arī realizējot ainavas optimizāciju.

Trūkumi:

1.galvenokārt darbs orientēts uz sanāksmēm;

2.derēja ekskursijas par kurām ir runāts.

Priekšsēdētājs: Edgars Vimba