Kopš 2003.gada Latvijas Botāniķu biedrība katra gada beigās izvēlas nākamā gada augu. Latvijā šo tradīciju aizsāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība, nosaucot “gada putnu”. Tas tiek darīts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un iesaistītu to augu sugu atpazīšanā un aizsardzībā. Gada augs var būt gan kāda reta un īpaši aizsargājama suga, gan plaši izplatītas suga, kuru apdraud biotopu izzušana vai tās ārstnieciskās vai dekoratīvās īpašības.
Mēs ceram, ka tu, lasītāj, priecājies kopā ar mums par šī gada auga izvēli, jo mēs gada augu izvēlamies apspriežot un izvērtējot biedru iesniegtos priekšlikumus un balsojot par tiem biedru pilnsapulcē.
Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene
Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.
Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.
Eiropas saulpurene ir daudzgadīgs, vidēja lieluma gundegu dzimtas augs ar dzelteniem lodveida ziediem. Sastopams mitros zālājos, mežmalās, reizēm skrajos, auglīgos mežos uz kaļķainām augsnēm. Zied maijā un jūnija sākumā. Neziedošu saulpureņu lapas var sajaukt ar gandrenēm un gundegām. Augs ir viegli indīgs.
Šī ir Eiropas ziemeļu un kalnu apvidos plaši izplatīta suga. Neskatoties uz plašo izplatības areālu, mūsdienās Eiropas saulpurene dabā nemaz tik bieži nav sastopama. Ja agrāk tā bijusi parasta mitru zālāju iemītniece, tagad tā vairākās valstīs ir iekļauta Sarkanajās grāmatās, jo tās sastopamības biežums strauji samazinās. Galvenie sugas izzušanas iemesli ir meliorācija, dabisko pļavu un ganību iekultivēšana un aizaugšana, arī pārāk intensīva zālāju izmantošana.
Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).
Latvijā šī suga sastopama samērā bieži, taču nevienmērīgi. Novērojumi liecina, ka, pasliktinoties dabisko zālāju stāvoklim, Eiropas saulpurene sastopama arvien retāk. Tādējādi šī suga uzskatāma par izteiksmīgu neielabotu, neiekultivētu zālāju aizsardzības stāvokļa rādītāju. 2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes uz jautājumiem, cik bieža vai reta šī suga ir mūsdienu Latvijā un vai tā arī šeit uzskatāma par apdraudētu.
Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@du.lv
Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com
Latvijas gada augu arhīvs:
- 2021. gada augs – pļavas (jeb parastā) ķimene
- 2020. gada augs – Ruiša pūķgalve
- 2019. gada augs – mazais zvagulis
- 2018. gada augs – madaras (Galium ģints)
- 2017. gada augs – dzeltenā salmene
- 2016. gada augs – purva atālene
- 2015. gada augs – čemuru palēks
- 2014. gada augs – laksis
- 2013. gada augs – stāvā vilkakūla
- 2012. gada augs – meža vizbulis
- 2011. gada augs – ķekarpaparde (Botrychium ģints)
- 2010. gada augs – ziemeļu linneja
- 2009. gada augs – jūrmalas dedestiņa
- 2008. gada augs – smaržīgā naktsvijole
- 2007. gada augs – apaļlapu rasene
- 2006. gada augs – jumstiņu gladiola
- 2005. gada augs – meža silpurene
- 2004. gada augs – bezdelīgactiņa
- 2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte