Author Archives: Ilona Jepsena

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2022. gada sūnu izvēlējusies tīkloto ričiju

Tīklotā ričija ir neparastu aknu sūnu, kas sastopama uz augsnes virskārtas mitrās, periodiski applūstošās vietās.

Tīklotā ričija Riccia cavernosa izskatās kā zaļgani veidojumi, kas pieguļ augsnes virskārtai. Tomēr skatoties ar lupu, pamanāms sugai raksturīgais lapoņa (augu ķermenis) virsmas tīklojums, kas to viegli atšķir no citām sūnām. Tā atrodama mitrās vietās uz atsegtas augsnes visu gadu, ja nav sals un sniegs, bet vairāk to sastapsiet vasaras otrā pusēhttp://botany.lv/jaunumi/gada-suna/

LBB 2021. gada pilnsapulce

Biedrības pilnsapulce notika 2021. gada 10. decembrī. Arī šogad, diemžēl, attālināti. Sapulci vadīja Biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders. Zoom platformā tai sekoja 70 biedri. Sapulcē tika nosaukta Gada sūna un Gada augs. Tāpat kā citus gadus izraudzīts Gada atradums. Pilnīgāka ionformācija par pilnsapulci šeit: http://botany.lv/jaunumi/statuti/

Gada atradums 2021

Caldesia parnassifolia (L.) Parl – jauna suga Latvijas florā

Laura Grīnberga, Uvis Suško

Augusta vidū apsekojot ezerus, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, Laura Grīnberga atklāja Latvijai jaunu ūdensaugu sugu – Caldesia parnassifolia (L.) Parl. Atradne ir uzskatāma par šīs sugas izplatības areāla tālāko ziemeļu punktu. C. parnassifolia konstatēta Lielajā Kumpinišķu ezerā aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, aizaugušā ezera piekrastē, aptuveni 1 m dziļumā. Lielais Kumpinišķu ezers ir pārrobežu ezers. 24. septembrī ezeru apsekoja Uvis Suško, lai precizētu sugas izplatību ezerā. Ezera Latvijas daļā C. parnassifolia atrasta 24 vietās 63 m2 lielā platībā, bet Lietuvas – 2 vietās 5 m2 lielā platībā. Tā aug galvenokārt nelielās audzēs un grupās gar virsūdens augu joslas malu, vietām arī virsūdens augu joslā starp skrajākiem meldriem un niedrēm 0,5-1,6 m dziļumā uz dūņaina pamata.

Kumpinišķu_ezers1.JPG
1. attēls. Caldesia parnassifolia Lielajā Kumpinišķu ezerā. Foto L. Grīnberga 2021.
Continue reading

Ruiša pūķgalvei neklājas labi

Ruiša pūķgalvei neklājas labi – Latvijas Botāniķu biedrība pabeigusi izvērtējumu par Gada augu 2020

Pēteris Evarts-Bunders

Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana  Latvijas teritorijā pirmoreiz atradis 19. gs. dabaspētnieks Eduards Lēmanis divās vietās Latgalē – Antonopolē un Numernē. Tur pūķgalve tolaik augusi sausos priežu mežos uz osiem – savdabīgiem garenas formas reljefa pacēlumiem, kam raksturīgas stāvas nogāzes un granšaini nogulumi ar kaļķaina materiāla piejaukumu. Kopš E. Lēmaņa atradumiem, apkopojot visus zināmos literatūras un herbārija datus, Ruiša pūķgalve kopumā ir novērota vai ievākta herbārijā 21 atradnē, lielākoties Latvijas austrumu un centrālajās daļās (1. attēls).

1. attēls. Visas Latvijā kopš 19. gs. konstatētās Ruiša pūķgalves atradnes.
Continue reading

No Ilzes Rērihas atvadoties

Šī gada 29. janvārī no mums šķīrās visu tik iemīļota kolēģe, botāniķe Ilze Rēriha. Mēs visi viņu saucām par Ilzīti. Tūlīt pēc universitātes beigšanas 1980. gadā viņa aizbrauca strādāt uz Slīteres rezervātu un tur arī palika uz visu mūžu. Ilze bija aizrautīga botāniķe un ļoti sirsnīgs cilvēks. Vairākas viņas skolnieces šeit sūta viņai savus sveicienus.

Continue reading