Šī gada 25. augustā atzīmējam divu ievērojamu Latvijas botāniķu jubilejas. Aleksandram Zāmelim – 125. gadi. Latvijas Zinātņu Akaddēmijas Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas vecākai zinātniskai līdzstādniecei Dr. biol. Irēnai Fatarei – 85. Sirsnīgi sveicam Irēnu dzimšanas dienā!
Irēna dzimusi un augusi Leišmalē Brunavā skolotāju ģimenē, skolā gājusi Bauskā, 1960. gadā absolvējusi LU Bioloģijas fakultāti un no 1961. līdz 1993. gadam strādājusi Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā. 1968.gadā Irēna ieguva zinātņu kandidāta grādu (kopš 1993. gada Dr. biol.).
Irēnai piemīt liela mērķtiecība un darbaspējas. Viņa ir vairāk kā 50 zinātnisku publikāciju autore, izdevuma “Latvijas PSR horoloģija” (kr.v.) redaktore, rakstījusi arī populārzinātniskus rakstus enciklopēdijām un periodiskajiem izdevumiem. Kad Botānikas laboratorija uzsāka darbu pie Latvijas floras izpētes, Irēna pievērsās sugu areālu teorijai, augu ģeogrāfijai un floras ģenēzei. Viņa piedalījās darbā pie Eiropas Floras atlasa veidošanas, kuru vada Helsinku universitāte Somijā. Par bibliogrāfisku retumu kļuvis I. Fatares 1992. gadā publicētais raksts “Latvijas floras komponentu izplatības analīze un tās nozīme augu aizsardzības koncepcijas izstrādāšanā”.
Dabā par viņas galveno izpētes objektu kļuva Daugavas ieleja. Kad izvērtās kustība pret Daugavpils HES celtniecību, Irēna Fatare pārstāvēja laboratoriju un gatavoja zinātniskos argumentus par Daugavas nozīmi Latvijas floroģenēzē. Tika sagatavoti zinātniskie pamatojumi jaunu aizsargājamo teritoriju “Daugavas loki” un “Daugavas ieleja” izveidošanai. 1987. gadā sērijā “Daba un mēs” izdota populārzinātniska grāmata “Daugavas ielejas flora”. Daudzo gadu darbs apkopots monogrāfijā “Daugavas ielejas flora”, 1989 (krievu val.).
Es Irēnu atceros kopš 1974.gada vasaras, kad mēs – pirmā kursa studentes – pievienojāmies Botānikas laboratorijas ekspedīcijai Mazsalacā. Mani iedalīja viņai par līdzi gājēju. Irēna mācīja man augus, kā lietot augu noteicēju. Smejoties vienmēr sākām ar “koks vai krūms”. Pēc tās vasaras es sapratu, ka bioķīmiķe nebūšu! Cik daudz tur bija Irēnas, cik – visas ekspedīcijas atmosfēras nopelns, grūti teikt.
Irēnai ļoti patīk siltums un saule. Kornēlija (K. Birkmane) esot brīnījusies – kā botāniķiem var būt tik viendabīgs iedegums zem zoda? Kādreiz Irēna teica, ka pēc aiziešanas pensijā pārcelsies uz Suhumi un dzīvos Botāniskajā dārzā zem lielas egles. Tas nu, paldies Dievam, nav piepildījies un viņa darbīgi rosās savās tēva mājās Brunavā. Lai veselība un možs gars, lai priecē puķes dārzā un mīļi cilvēki!
Ilona Jepsena