Category Archives: Uncategorized

Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns

Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum Girg.) ir Latvijā izklaidus sastopama liela, skaista sfagnu sūnu suga, kas aug mitros un purvainos skujkoku un jauktu koku mežos uz slapjām minerālaugsnēm, retāk pārejas purvos un sūnu purvu malās. Tipiskas Vulfa sfagna dzīvotnes ir purvaini egļu un jauktu koku meži, reizēm arī mitrākas vietas skujkoku mežos. Šo sugu var atrast pārejas joslās, kur sausieņu mežs robežojas ar purvainu mežu vai sūnu purvu. Vulfa sfagns ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.

Foto: Julita Kluša

Gada sūna 2023 Vulfa sfagns ir viegli atšķirams no pārējām sfagnu sugām. Vulfa sfagna veidotās velēnas ir augstas un skrajas, retāk zemas un blīvas, pārsvarā zaļganas, dzeltenīgas vai iesārtas, nereti nedaudz raibas. Raksturīgi īsi un blīvi sakārtoti galotnes zari, kas veido prāvu, noapaļotu galviņu, kādu citiem mežā sastopamajiem sfagniem nav. Stumbrs ciets un trausls, šķērsgriezumā ieapaļš, ar piecām šķautnēm. Stumbra hialodermā 2–3 šūnu kārtas, skleroderma sarkanmelna vai pelēcīgi sarkana. Stumbra lapas 1–1,5 mm garas, 0,5–0,7 mm platas, trīsstūraini mēlveidīgas, galā noapaļotas, reizēm nedaudz bārkstainas. Zari sakārtoti 7–13 pušķos. Katrā pušķī 3–5 atkaru zari, bet pārējie cieši piekļaujas stumbram. Zaru lapas 1–1,5 mm garas, 0,4–0,6 mm platas, olveidīgi lancetiskas atliektu galu.

Foto: Julita Kluša

Suga sastopama Ziemeļu puslodē – gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā, galvenokārt ziemeļu apgabalos. Centrāleiropā tā ir viena no retākajām sfagnu sugām; bieži sastopama Zviedrijā un Somijā, bet reta Norvēģijā. Samērā bieža Igaunijā, reta Lietuvā un Polijā un, iespējams, izzudusi Ukrainā.

Latvijā Vulfa sfagns biežāk atrodams valsts ziemeļaustrumos, citur reti. Reizēm šo sfagnu var atrast augam dažu kvadrātmetru platībā, reizēm – tikai nedaudzus augus. Sugu var noteikt ar neapbruņotu aci, kā arī aplūkojot kvalitatīvu foto.

2023. gadā, ieceļot šo sugu Gada sūnas godā, botāniķi vēlas ne tikai pievērst uzmanību interesantajam un nozīmīgajam dabiskos mitrajos mežos un purvos, bet arī uzzināt vairāk par Vulfa sfagna izplatību Latvijā. Tāpat vēlamies noskaidrot, vai Latvijā atrodami Vulfa sfagni ar sporu vācelītēm. Aicinām ziņot par Vulfa sfagna atradumiem portālā https://dabasdati.lv/lv, pievienojot fotogrāfijas. Jautājumus un interesantus vērojumus var publicēt arī Latvijas Botāniķu biedrības Facebook lapā “Sūnas Latvijā”: https://www.facebook.com/SunasLatvija/.

Iepazīstot Vulfa sfagnu, Latvijas Botāniķu biedrība aicina uzzināt vairāk par sfagniem un to dzīvotnēm – mitrājiem. Sfagnu nozīmīgākā īpašība ir kūdras “audzēšanas” spēja. Tā, savukārt, ir ne tikai ekonomiski nozīmīga, bet arī svarīga dabisku ekosistēmu funkcija – purvos uzkrājas liels oglekļa daudzums, un tie piedalās ūdens regulācijā. Sfagni ir nepamatoti piemirsts dabas materiāls, kas izmantojams arī medicīnā un mājsaimniecībā. Tradicionāli sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai guļbaļķu ēkās un laivās, bišu stropu ieziemošanai un pakaišiem mājlopiem. Sfagni lietoti apsējos un paketēs medicīnā.

Publicitātes foto, autore Julita Kluša: https://failiem.lv/u/sasuxewwc

Vairāk informācijas:

Ligita Liepiņa, tālr. 29393384, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv

Anna Mežaka, LBB Sūnu grupas vadītāja, anna.mezaka@du.lvtel. 26873683

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Aicinām uz saulpureņu iepazīšanas ekskursijām “Satiec savu saulpureni”!

Saulpureņu ziedēšanas laiks ir klāt! Tādēļ aicinām uz 2022. gada auga – Eiropas saulpurenes iepazīšanas ekskursijām 4. jūnijā, plkst. 11:00 astoņās dažādās vietās Latvijā!


Kā atpazīt saulpureni? Kādās pļavās tā dzīvo? Kā saulpureņu pļavas vislabāk saglabāt? Tos un vēl citus jautājumus Jums labprāt atbildēs saulpureņu gidi, kas astoņās dažādās saulpureņu pļavās ir gatavi uzņemt ciemiņus un vadīt izzinošas ekskursijas!

Lai pieteiktos ekskursijai, aizpildiet šo ANKETU! Vietu skaits ekskursijās ierobežots. (Ja maksimālais dalībnieku skaits būs sasniegts, tad pieteikšanos konkrētajā vietā pārtrauksim.)

Kur notiks saulpureņu ekskursijas?

  • Užavas augštecē netālu no Gudeniekiem, Alsungas pagastā, Kuldīgas novadā.
    Tikšanās vieta Gids: Ritvars Rekmanis
  • Pie Naukšēniem, Valmieras novadā. Tikšanās vieta Gidi: Elita un Dainis Ozoli
  • Vidzemes augstienē, Skujenes pagasta Sērmūkšos, Cēsu novadā. Tikšanās vieta Gids: Maija Medne
  • Aumeistaru apkārtnē, Priežukalnos, Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Ivars Kabucis
  • Kujas palienē, Praulienas pagastā, Madonas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Anete Pošiva – Bunkovska
  • Krišjāņos, Krišjāņu pagastā, Balvu novadā. Tikšanās vieta. Gids: Daiga Moroza
  • Laļi, Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Sanita Putna
  • Voloji, Ciblas pagastā, Ludzas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Renāte Kaupuža

Ekskursiju sākums plkst. 11:00. Visiem, kas pieteikušies, iepriekšējās dienas vakarā tiks nosūtīts atgādinājums, kā arī navigācijas informācija. Tā kā saulpurenes sastopamas mitrās vietās, lūgums padomāt par dabā iešanai un laikapstākļiem piemērotu apģērbu.

2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes ­uz jautājumiem, cik šī suga ir bieži vai reti sastopama mūsdienu Latvijā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā www.dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Uz tikšanos saulpureņu pļavās!

Vizuālās mākslas konkursa “2022. gada augs – Eiropas saulpurene” rezultāti

Anna Lapiņa. Jaunmārupes pamatskola, 7.klase

Paldies ikvienam, kas piedalījās vizuālās mākslas konkursā “2022.gada augs – Eiropas saulpurene”!
Konkursā tika iesniegti 713 darbi no 69 Latvijas izglītības iestādēm. Visvairāk pārstāvētas Rīgas pilsētas (13 izglītības iestādes) un Daugavpils pilsētas (5 izglītības iestādes) skolas. Savukārt visvairāk darbu tika iesūtīts no Jaunmārupes pamatskolas (75 darbi) un Ogres sākumskolas (56 darbi). Konkursa dalībnieku darbi tika vērtēti trijās vecuma grupās – 1.-4. klase, 5.-9. klase, 10.-12. klase. Žūriju veidoja pārstāvji no Latvijas Botāniķu biedrības, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza, kā arī no Latvijas Dabas fonda.
Visvairāk darbu tika iesūtīts 1.- 4. klašu grupā – 419 darbi, 5.-9.klašu grupā – 273 darbi, 10.-12.klašu grupā – 8 darbi. Konkursam tika iesniegti arī 13 darbi no 3 pirmsskolas izglītības iestādēm.

Vizuālās mākslas konkursa “2022. gada augs – Eiropas saulpurene” rezultāti: 

1.-4. klašu grupa: 

1.vieta. Annija Grebūne (Bejas pamatskola, 2.kl.)
2.vieta. Adriāna Beļeviča (Jumpravas pamatskola, 2.kl.)
3.vieta. Rihards Rāts (Ikšķiles Brīvā skola, 4.kl.)

5.-9. klašu grupa: 

1.vieta. Anna Lapiņa (Jaunmārupes pamatskola, 7.kl.)
2.vieta. Katrīna Rikse (Mežciema pamatskola, 5.kl.)
3.vieta. Kaiva Elīza Ozola (Limbažu vidusskola, 9.kl.)

10.-12. klašu grupa: 

1.v. Anžeļika Kovaļevska (Rīgas 40.vidusskola, 11.kl.)
2.v. Gabriela Laila Aleksejeva (Rugāju vidusskola, 12.kl.)
3.v. Elīna Asadujeva (Rīgas Ostvalda vidusskola, 11.kl.)

Žūrijas simpātiju balvas tiek piesķirtas:
Evelīna Dārta Lange (Cēsu 1.pamatskola 4.kl.), Sabīne Valtere (Bērzaunes pamatskola 4.kl.), Sintija Propokoviča ( Tukuma 3.pamatskola 7.kl.), Krists Emīls Krūmiņš (Mālpils vidusskola 4.kl.), Juris Mikovičs (Liezēres pamatskola 7.kl.), Korijs Filatovs (Jūrmalas Mākslas skola 7.kl.), Elīza Gražule (Ziemeļvalstu ģimnāzija 4.kl). 

1.vietas ieguvēji balvā saņems Diplomu, Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 50 eiro vērtībā no Latvijas Botāniķu biedrības, grāmatu komplektu “Kas aug dabiskās pļavās?” un “Kas dzīvo dabiskās pļavās?” no Latvijas Dabas fonda, kā arī ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām no LU Botāniskā dārza.

2.vietas ieguvēji balvā saņems Diplomu, Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 30 eiro vērtībā no Latvijas Botāniķu biedrības, grāmatu komplektu “Kas aug dabiskās pļavās?” un “Kas dzīvo dabiskās pļavās?” no Latvijas Dabas fonda, kā arī ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām no LU Botāniskā dārza.

3.vietas ieguvēji balvā saņems Diplomu, Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 20 eiro vērtībā no Latvijas Botāniķu biedrības, grāmatu komplektu “Kas aug dabiskās pļavās?” un “Kas dzīvo dabiskās pļavās?” no Latvijas Dabas fonda, kā arī ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām no LU Botāniskā dārza.

Simpātiju balvu ieguvēji saņems Ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām (LU Botāniskā dārza balva). Konkursa organizatori personīgi informēs godalgoto vietu ieguvējus par balvu saņemšanu.

Labāko darbu izstāde LU Botāniskā dārza telpās tiek pārcelta uz rudeni, sakarā ar Botāniskā dārza rekonstrukcijas procesu.

Elektroniskā pateicība lejupielādei pieejama ŠEIT.

Konkursa dalībnieku darbi ir apkopoti katalogos un aplūkojami šeit:

Konkursa laureātu darbu katalogs (PDF, 5 Mb)
1. – 4.klašu skolēnu darbu katalogs (PDF, 53 Mb)
5. – 9.klašu skolēnu darbu katalogs
(PDF, 30 Mb)
10. – 12.klašu skolēnu darbu katalogs
(PDF, 35 Mb)

Paldies par dalību ikvienam skolēnam, kas iesūtīja darbus šim konkursam, kā arī pedagogiem, kas atbalstīja un rosināja piedalīties!

Lai izdodas saulpurenes ieraudzīt arī dabā! Tūdaļ sāksies saulpureņu ziedēšanas laiks. Tiksimies pļavās!

Informācija zīmējumu konkursa “2022. gada augs – Eiropas saulpurene” dalībniekiem!

Paldies visiem dalībniekiem un čaklajiem zīmētājiem!
Sakarā ar to, ka ir saņemts negaidīti liels skaits darbu (700 skaistu un interesantu zīmējumu) un tie vēl tiek izvērtēti,  Latvijas Botāniķu biedrība pagarina konkursa  “2022. gada augs – Eiropas saulpurene”  rezultātu paziņošanas termiņu.
Informācija par konkursa uzvarētājiem un darbu digitālo izstādi sekos tuvākajā laikā.

Latvijas Botāniķu biedrība