Category Archives: Uncategorized

Izdota grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”

Aprīlī klajā nākusi Latvijas Botāniķu biedrības bijušās vadītājas Agneses Priedes grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”. Grāmata ir veltījums Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) 20 gadu jubilejai.  Tas ir saistošs stāsts par šīs teritorijas augiem un veģetāciju, un visu, kas tos ietekmējis pēdējo pāris gadsimtu laikā, ainavas pārvērtībām un šo pārvērtību iemesliem, arī floras izpētes vēsturi un mazāk zināmo šīs teritorijas un tās aizsardzības vēsturi.

KNP_flora_vaks

Grāmatas autore ir ģeogrāfijas doktore, dzīvo ĶNP tiešā tuvumā un uzskata to par lielisku vietu, kurā strādāt un atpūsties. Viņa darbojusies augu ģeogrāfijas un ekoloģijas pētījumos un dažādos dabas aizsardzības projektos Latvijā. ĶNP floras un veģetācijas izpētē autore strādā kopš 2007. gada. Grāmata ir viens no apjomīgākajiem Latvijas floras daudzveidības pētījumiem pēdējos gadu desmitos. Tajā pirmo reizi publicēts teritorijā sastopamo ziedaugu un paparžaugu – kopumā 969 sugu – saraksts, kuru papildina dati par atradņu vēsturi, sastopamības biežumu, sugu aizsardzības statusu. Grāmatā iekļautas arī 450 sugu izplatības kartes.

“Tā būs noderīga dažādiem lasītājiem – gan vietējiem iedzīvotājiem, kuriem interesē šī teritorija, gan tiem, kuri brīvdienās dodas iepazīt ĶNP dabu un vēlas uzzināt vairāk par tur sastopamajiem augiem, gan tiem, kuri interesējas par teritorijas vēsturi un dabas objektiem, gan pētniekiem un studentiem,” iepazīstinot ar grāmatu, saka autore A. Priede.

Izdevumu ilustrē krāsainas fotogrāfijas, nekad nepublicēti vai sen neredzēti vēsturiski attēli un kartes, kā arī grafiku un tabulu veidā apkopoti floras izpētes rezultāti. Tajā iekļauti arī īsi stāsti par raksturīgākajām augu sugām, kas papildināti ar augu attēliem. Taču vienlaikus grāmata ir nopietns zinātnisks izdevums, kas papildina zināšanas par Latvijas floru un augu sugu izplatību valstī. Floras saraksts un tajā iekļautā papildu informācija, kā arī sugu izplatības kartes ir pamats ilgtermiņa augu izplatības un vides pārmaiņu pētījumiem.

“ĶNP vaskulāro augu florā sastopamas vismaz 50% no Latvijā sastopamajām augu sugām. No tām 131 suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos. Tas liecina, ka šī ir viena no augu daudzveidības ziņā bagātākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. Te atrodami vai kādreiz bijuši sastopami arī tādi augi, kuriem šī teritorija ir vienīgā vai gandrīz vienīgā atradne. Diemžēl daļa no šīm sugām dažādu iemeslu dēļ jau ir izzudušas,” skaidro A. Priede.

Grāmatu izdevis ĶNP fonds, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Grāmatas par Ķemeru Nacionālā parka floru sagatavošana un izdošana” (projekta Nr. 1-08/139/2016) finansējumu.

Grāmata nav pārdošanā, taču interesentiem ir iespējams saņemt grāmatas eksemplāru Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajā administrācijā „Meža mājā” Ķemeros. Paredzēts, ka tuvākā laikā tiks publicēta grāmatas elektroniskā versija, kas būs lejupielādējama Ķemeru nacionālā parka fonda (http://www.kemerunacionalaisparks.lv) un Dabas aizsardzības pārvaldes (www.daba.gov.lv) interneta mājas lapās.

Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku

Čemuru palēks Chimaphila umbellata ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts ziemciešu dzimtas puskrūms ar zobainām, ādainām lapām, kas satuvinātas rozetē. Augs ir ziemzaļš – tas atspoguļots arī tā latīņu nosaukumā – „ziemasmīlis”. No jūnija līdz augustam palēks lepojas ar skaistiem rozā ziediem, kas sakārtoti skrajā čemurā un nolīkuši uz leju, tādēļ ziedu čemurs dažkārt atgādina smalki veidotu lietussardziņu. Dažādos Latvijas apvidos tas saukts arī par mātes zālēm, meža mirti, ziemcieti, lielo brūklenāju, zāģrobenāju.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Čemuru palēks ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos, bet pašlaik nav iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstos, kaut arī sastopams samērā reti.  Vietās, kur aug čemuru palēks, vērts ieskatīties vērīgāk. Turpat reizēm var atrast arī citus floras retumus – pļavas silpureni, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks ir sausu, skraju priežu mežu suga, taču ne vienmēr tas atrodams šķietami piemērotos apstākļos. Tam ir dažādi iemesli. Augs ir saistīts ar gaišiem augšanas apstākļiem, bet, iztrūkstot dabiskiem traucējumiem mežā, piemēram, ugunsgrēkiem, mežs mainās. Traucējumu trūkuma dēļ pieaug barības vielu daudzums zemsedzē, mežā ienāk egles, kļūst tumšāks, mainās nobiru sastāvs ‒ pamazām apstākļi kļūst čemuru palēkam un citām retajām, gaismas prasīgajām sugām nepiemēroti. Būtisku lomu spēlē arī mikoriza – auga un augsnes sēņu simbioze jeb savstarpēji draudzīgas attiecības, tādā veidā uzņemot dīgšanai un augšanai nepieciešamās barības vielas. Tātad – kur nav nepieciešamās augsnes sēnes, tur arī čemuru palēks nav sastopams. Būtiskas izmaiņas augsnes sēņu sabiedrībās var radīt mežizstrāde, izraisot arī čemuru palēka izzušanu. Augs ir dekoratīvs, tāpēc vietām, īpaši piepilsētu mežos, sugu apdraud izplūkšana.

Čemuru palēks ir plaši izplatīts Ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tas ir ārstniecības augs, ko iecienījuši Ziemeļamerikas indiāņi. Vairākās valstīs to izmanto cistīta, nierakmeņu un urīnpūšļa, prostatas, tuberkulozes un audzēju ārstēšanā. Auga saknes un lapas Amerikas indiāņi izmantoja tonizējoša dzēriena pagatavošanai.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina būt vērīgiem un saudzīgiem. Lai labāk apzinātu sugas sastopamību, aicinām ziņot čemuru palēka atradumus portālā dabasdati.lv! Tāpat gaidīti jums zināmi tautā lietoti auga nosaukumi, ziņas par auga izmantošanu agrāk un mūsdienās, kā arī novērojumi par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu (lūdzam sūtīt uz botaniku-biedriba[at]hotmail.com).

Teksta saīstinātā versija šeit.

Izdota unikāla enciklopēdija – Latvijas augi, kurā ietvertas visas Latvijas dabā sastopamās augu sugas

SIA Gandrs pašā gada izskaņā izdevuši jaunu un apjomīgu sugu enciklopēdiju “Latvijas augi”.

Enciklopēdija “Latvijas augi” ir pirmais šāda apjoma izdevums Latvijā, un tajā apkopotas visas Latvijas savvaļā sastopamās augu sugas, kā arī veģetācijas pamatveidi – meži, pļavas, purvi, kāpas. Izzinošie apraksti papilināti ar fotoattēliem. Enciklopēdija piemērota plašam lietotāju lokam patstāvīgai augu noteikšanai dabā.

Enciklopēdija "Latvijas augi", autors Normunds Priedītis.

Enciklopēdija “Latvijas augi”, autors Normunds Priedītis.

„Latvijas augi” autors, bioloģijas doktors Normunds Priedītis, pie šī apjomīgā un izsmeļošā darba ir strādājis 23 gadus, veltot tam nozīmīgu daļu savas dzīves. Autors, kurš beidzis Latvijas Universitāti un divas reizes stažējies Upsalas universitātē, ir nozīmīgu zinātnisku publikāciju autors, tās publicētas tādos nozarē ietekmīgos žurnālos kā Plant Ecology, Environmental Conservation u.c.

Katras sugas izskata aprakstu enciklopēdijā „Latvijas augi” papildina biotopu uzskaitījums, kuros tā atrodama, kā arī norādes par sugas sastopamības biežumu, un tās īpašo pazīmju uzskaitījums, kas palīdzēs noteikt atšķirības starp līdzīgām vai sistemātiski tuvām sugām. Enciklopēdijā iekļauti arī sugu nosaukumi svešvalodās, kā arī tematiskie saraksti, kas sniedz papildu ziņas par Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām.

Apjomīgo 888 lapaspušu enciklopēdiju, kas ilustrēta ar 2582 fotoattēliem un 1486 kartēm, ar Askolda Kļaviņa atbalstu izdevis SIA Gandrs. Šobrīd enciklopēdija ekskluzīvi ir pieejama Gandra plauktos par īpašu iepazīšanās cenu 49 EUR.

Pārpublicēts no www.gandrs.lv

Izdota jauna grāmata par Latvijas graudzāļu floru

2014. gada nogalē noticis priecīgs notikums – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija izdevusi grāmatu – „Latvijas vaskulāro augu flora. Graudzāļu (Gramineae) dzimta (1. daļa)”. Darbā ir graudzāļu dzimtas ģinšu noteikšanas tabula, kā arī atsevišķo ģinšu sugu noteikšanas tabulas, sugu morfoloģiskie apraksti, attēli un izplatības kartes.

Latvijas vaskulāro augu flora - Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Latvijas vaskulāro augu flora – Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Sīkāku informāciju par visām grāmatām „Latvijas vaskulāro augu flora” lasīt šeit.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina – 2014. gada augs laksis ir aizsargājama suga!

Parādoties pirmajam zaļumam, viens no pirmajiem pavasara augiem vecos, dabiskos mežos un upju ielejās ir laksis jeb mežloks, kura zaļās, leknās lapas jau parādījušās siltās, saulainās vietās. Tā smarža, īpaši ziedēšanas laikā, vilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus – lakšu garšas cienītājus.

Laksis

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka laksis ir 2014. gada Gada augs. Laksis ir Latvijā reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama. Laksis ir viena no dabisku, cilvēka maz ietekmētu mežu sugām, kas liecina par to, ka mežs ir bioloģiski vērtīgs. Vietās, kur laksis atrodams, tas mēdz veidot lielas audzes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī suga Latvijā ir bieži sastopama. Diemžēl savvaļas lakšu audzes pavasaros iemīļojuši arī cilvēki, jo lakši tiek uzskatīti par īpašu pavasara kārumu.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka lakša, tāpat kā citu īpaši aizsargājamu sugu ievākšana savvaļā – plūkšana un izrakšana, ir aizliegta un nodara kaitējumu retajām sugām, samazinot to populācijas. Tādēļ saudzēsim lakšus un neatbalstīsim arī to plūcējus, pērkot lakšus tirgū – visticamāk, ka tie ievākti kādā aizsargājamā dabas teritorijā.

Botāniķi aicina ziņot par lakša atradnēm portālā www.dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Aicinām informēt vides inspektorus par gadījumiem, ja redzat lakšu ievācējus vai tirgotājus!

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja

Daugavpilī atklāta jauna augu suga Baltijas valstīm – šaurlapu grīslis

SBI_logoTurpinot Latvijas floras izpēti, ik pa laikam botāniķiem gadās uziet kādu Latvijā ļoti retu augu. Par īpašu notikumu uzskatāma jaunas sugas atklāšana, kas, ņemot vērā teju vai 250 gadus ilgo Latvijas floras izpētes vēsturi un relatīvi labi izpētīto teritoriju, ir viegli saprotams. Šāda unikāla, Latvijas un arī Baltijas valstīm jauna suga “atradusies” Daugavpils Universitātes botānikas speciālistiem, nosakot iepriekšējās sezonās savākto herbārija materiālu. Šoreiz  tā ir  Latvijā jau septiņdesmit pirmā zināmā grīšļu suga – šaurlapu grīslis (Carex stenophylla).

Jāteic, ka šis nelielais, līdz 10cm augstais audziņš Daugavpils pilsētas teritorijā tika atrasts jau 2011.gada vasarā, bet, tā kā suga Latvijā ir nepazīstama, pie tam ļoti līdzīga agrajam grīslim, zemajam grīslim un vēl citām neliela izmēra sausu vietu grīšļu sugām, Latvijā to precīzi noteikt bija problemātiski. Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekta “Pārrobežu daba” / “Cross-border Nature” ietvaros notikušās ekspertu tikšanās laikā šo herbāriju noteica baltkrievu kolēģi no Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Minskas eksperimentālas botānikas institūta. Kā skaidroja Baltkrievijas botāniķis Arkādijs Skuratovičs, arī Baltkrievijā šī grīsļu suga atrasta tikai vienu reizi Minskas apkārtnē.

Sugas pamatareāls – sausi, atklāti biotopi Centrālajā un Dienvideiropā. Tuvākās agrāk zināmās atradnes – Čehija, Ungārija, Ukrainai un Krievijas centrālā un dienvidu daļa. Var diskutēt par šaurlapu grīšļa atradnes izcelsmes veidu – vai tā ir dabiska un līdz ar to būtu iekļaujama aizsargājamo augu sarakstā, vai ar cilvēka nejauši ievazāta, tomēr vairāku stepju augu sugu atrašana Daugavpils apkārtnē (ozollapu embotiņš, zemais grīslis, zilganā brūnkāte, garkausa vairodzene u.c.) varētu liecināt par šī auga atradnes dabisko izcelsmi.

Pēteris Evarts – Bunders
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts

2014. gada augs – laksis

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2014 izvēlējusies laksi jeb mežloku Allium ursinum. Laksis ir sīpola radinieks, sastopams savvaļā leknos dabiskos platlapju mežos un krūmājos upju ielejās. Tam raksturīgas divas lancetiskas lapas, kas līdzīgas maijpuķīšu lapām, bet pazemē slēpjas sīpols.

Lakšu audze. Foto: V.Baroniņa.

Maija beigās un jūnija sākumā laksis dižojas ar skaistu baltu ziedu čemuru. Līdzīgi kā daudzi citi lapu koku mežu augi, laksis uzzied pavasarī, bet vasaras otrajā pusē to mežā atrast ir grūti. Tieši ziedēšanas laikā lakši spēcīgi smaržo pēc ķiplokiem, šādi pievilinot gardēžus, kuri laksi labprātāk redzētu savā pusdienu šķīvī.

Taču jāatceras, ka Latvijā laksis ir reta, īpaši aizsargājama suga, kas iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tādēļ aicinām priecāties par lakša krāšņumu un smaržu, tomēr atcerēties, ka to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts.

Ne tikai cilvēki labprāt mielojas ar lakšiem. Auga nosaukums latīņu valodā nozīmē „lāču sīpols” (no latīņu valodas allium‒ sīpols, ursus – lācis), kas norāda, ka arī brūnajiem lāčiem laksis ir liels gardums. Tie mēdzot izrakāt meža zemsedzi, lai piekļūtu iekārotajiem sīpoliem. Laksi par kārumu uzskata arī meža cūkas.

Lakša zieds. Foto: V.Baroniņa.

Laksis ir Eiropas suga ‒ tas sastopams no Skandināvijas līdz pat Vidusjūrai, Balkāniem un Kaukāzam. Tomēr Latvijā laksis ir retums, jo šeit tas aug tuvu izplatības areāla austrumu robežai. Pie tam lakšu sastopamību samazina arī mežizstrāde. Laksim patīk koku radītā ēna, bet saules spoži apspīdētā izcirtumā laksis nespēj izdzīvot. Ne velti daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, laksis ir suga, ko pētnieki pamatoti uzskata par dabisku un bioloģiski vērtīgu mežu iemītnieku.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ‒ dosimies dabā, meklēsim Gada augu laksi un ziņosim par saviem atradumiem dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv! Laksi ziedēšanas košumā var ieraudzīt maijā. Ja ļoti gribas palutināt ar lakšiem savas garšas kārpiņas, tad labāk iegādāties lakša sēklas vai stādiņus un gastronomiskiem nolūkiem izaudzēt lakšus pašu dobē, jo savvaļā tos ievākt nedrīkst.

 

Agnese Priede, Latvijas Botāniķu biedrība

Gada atradums 2013 – gulošais retējs

2013. gada 5. decembrī Latvijas Botāniķu biedrība Gada atraduma balvu piešķīra Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docentam Pēterim Evartam – Bunderam par gulošā retēja (Potentilla anglica) jaunu atradni valstī.

Gulošais retējs

Gulošais retējs. Foto: www.nature-diary.co.uk

Šī retēju suga ir daudzgadīgs, vidēja lieluma  lakstaugs ar ložņājošu, zarojošos stublāju. Galvenās sugu atšķirošās pazīmes – staraini saliktas pieclapiņu (augšējās trīslapiņu) lapas un raksturīgais četrlocekļu apziednis (vairumam citu retēju sugu kauslapas un vainaglapas ziedā ir pa 5). Gulošais retējs ir ļoti reta suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Sugai līdz šim zināmas tikai dažas atradnes no piejūras zemienes – no 19. gs. beigām vai 20. gs. sākuma – Bulduri, Asari, Cērkste, Tukums. Gandrīz visas no šīm atradnēm uzskatāmas par izzudušām, jo retējs šeit nav atrasts pēdējo 100 un pat vairāk gadu laikā. Mūsdienās zināmas atradnes ir tikai Kaives (Tukuma novads) un Bērzciema apkārtnē (Engures novads). 2013. gada vasarā bagātīga un vitāla šīs sugas atradne uzieta Daugavpils pilsētas teritorijā, Mežciemā – aizaugošā, mitrā pļavā.

Šī ir jau ceturtā gada atraduma balva sešu gadu laikā, kas tiek piešķirta par dažādu floristisko retumu atradumiem Daugavpils pilsētas teritorijā!  Savukārt gulošais retējs ir jau 73 aizsargājamā augu suga, kas konstatēta pilsētas teritorijā kopš 19. gs. beigām, kad  šeit ir sākti botāniskie pētījumi.

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrības pasniedz ceļojošo balvu – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta jau desmito gadu pēc kārtas.

Noskaidroti 2013. gada aktīvākie augu fotoreportieri

2013. gada jūnijā Latvijas Botāniķu biedrība sadarbībā ar Dabasdati.lv izsludināja konkursu „Augu fotoreportieris 2013”. Tā mērķis bija veicināt augu novērojumu publicēšanu, lai tie būtu pieejami un izmantojami arī citiem interesentiem un pētniekiem, kā arī lai veicinātu augu vērotāju – gan neprofesionāļu, gan botāniķu aktivitāti. Būtiski, ka novēroto augu fotogrāfijas papildina Dabasdati.lv jebkuram interesentam internetā pieejamo fotogrāfiju krātuvi – tādējādi Latvijā novērotās sugas var iepazīt arī citi.

Mušu ofrīda.

Mušu ofrīda – ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā. Bagātākās atradnes ir ap Engures ezeru. Foto: J.Kluša.

Konkurss ir noslēdzies, un rezultāti ir iepriecinoši un pārsteidzoši! Laika posmā no 2013. gada 1. jūnijam līdz 30. oktobrim iesniegti 1037 augu ziņojumi (neskaitot sūnas), t.sk. lielākā daļa ar fotogrāfijām, kas ļauj pārliecināties, ka suga noteikta pareizi. Kopā ziņots par 489 paparžaugu un ziedaugu taksoniem (lielākoties sugas, dažos gadījumos ģints līmenī), kas veido ap 25 % Latvijas vaskulāro augu floras.

Augu reportieru ziņojumi dod ieguldījumu reto un aizsargājamo sugu izplatības apzināšanā. Konkursa periodā ziņots par 64 aizsargājamām augu sugām, kuru starpā dažas ir arī ļoti retas – piemēram, atrasta jauna grīņu sārtenes atradne un jauna ārstniecības brūnvālītes atradne. Ziņots par pļavas linlapes, jūrmalas pagaura, Gmelina alises, peldošā ezerrieksta, pundurbērza, tumšzilās drudzenes, bālziedu brūnkātes, mūru sīkpapardes, mieturu hidrillas un daudzu citu ļoti retu sugu atradnēm.

No aizsargājamām sugām visvairāk ziņojumu ir par zaļziedu naktsvijoli (17 ziņojumi), Baltijas dzegužpirkstīti (16 ziņojumi), jumstiņu gladiolu, smaržīgo naktsvijoli (katrai pa 7 ziņojumi), stāvlapu dzegužpirkstīti, vālīšu staipekni (katrai pa 6 ziņojumi), atvašu saulrieteni, gada staipekni, laksi un smiltāju neļķi (katrai pa 5 ziņojumi).

Novēroto sugu starpā ir arī citas samērā reti sastopamas augu sugas, piemēram, Dānijas tragantzirnis, vienzieda sūnactiņa, ziemeļu linneja, pusmēness ķekarpaparde, melnā driģene un parastais velnābols. Augu reportieri nav aizmirsuši arī savvaļā pārgājušās svešzemju sugas – ziņots par 22 svešzemju izcelsmes augu sugu atradnēm, piemēram, adataino dzeloņgurķi, Sosnovska latvāni, Kanādas zeltgalvīti, puķu sprigani, kuras uzskatāmas par invazīvām – tām raksturīga strauja izplatīšanās un bieži arī nelabvēlīga ietekme uz vietējo biodaudzveidību.

Konkursa „Gada Augu fotoreportieris 2013” uzvarētāja ir Baiba Bambe, kas ziņojusi par 429 vaskulāro augu atradnēm, t.sk. 48 aizsargājamo augu sugu atradnēm. Baibas ziņojumi izceļas ar lielu novēroto augu sugu, īpaši reto sugu daudzveidību.

Īpaši gribam atzīmēt arī Vēsmas Vijupes veikumu – 147 ziņojumi, t.sk. 18 aizsargājamu augu atradnes, Mārītes Keišas paveikto – 127 ziņojumi, t.sk. 3 aizsargājamu sugu atradnes, un Julitas Klušas ieguldījumu – 108 ziņojumi, t.sk. 40 aizsargājamu sugu atradnes.Taču vērtīgs ir katrs ziņojums – īpaši tie, kas paplašinājuši mūsu zināšanas par reto, saudzējamo sugu izplatību Latvijā.

 

Apsveicam uzvarētājas! Un pateicamies visiem augu reportieriem, kas katrs ar vairāk vai mazāk ziņojumiem papildinājuši augu atradņu un fotoattēlu krātuvi portālā Dabasdati.lv. Aicinām dalīties novērojumos arī turpmāk!

Agnese Priede, Latvijas Botāniķu biedrība

Notikusi Latvijas Botāniķu biedrības pavasara sanāksme

2013. gada 15. martā notika Latvijas Botāniķu biedrības sanāksme pavasarīgā noskaņā, šoreiz Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Jāatzīmē, ka sanāksmi apmeklēja liels biedru skaits – vairāk kā 50. Botāniskā dārza speciālistes Ingunas Gundrunas saistošā stāstījuma pavadīti, klātesošie varēja iepazīt tropu augus Palmu mājā un krāšņi ziedošās acālijas Acāliju māju. Sanāksmes dalībnieki varēja iepazīt Botānisko dārzu arī, klausoties Signes Tomsones stāstījumu par Botāniskā dārza vēsturi, darbību šodien un jaunumiem. Vakaru noslēdza sūnu pētnieces Annas Mežakas aizraujošais stāstījums par ekspedīju Baškīrijas nacionālajā parkā.

Latvijas Botāniķu biedrība sirsnīgi pateicas LU Botāniskajam dārzam par atsaucību un sadarbību, kā arī mājīgo noskaņu visa pasākuma gaitā.

Palmu maja

acalijumaja

sanaksme
Foto: A. Priede