Saulpureņu ziedēšanas laiks ir klāt! Tādēļ aicinām uz 2022. gada auga – Eiropas saulpurenes iepazīšanas ekskursijām 4. jūnijā, plkst. 11:00 astoņās dažādās vietās Latvijā!

Kā atpazīt saulpureni? Kādās pļavās tā dzīvo? Kā saulpureņu pļavas vislabāk saglabāt? Tos un vēl citus jautājumus Jums labprāt atbildēs saulpureņu gidi, kas astoņās dažādās saulpureņu pļavās ir gatavi uzņemt ciemiņus un vadīt izzinošas ekskursijas!

Lai pieteiktos ekskursijai, aizpildiet šo ANKETU! Vietu skaits ekskursijās ierobežots. (Ja maksimālais dalībnieku skaits būs sasniegts, tad pieteikšanos konkrētajā vietā pārtrauksim.)

Kur notiks saulpureņu ekskursijas?

• Užavas augštecē netālu no Gudeniekiem, Alsungas pagastā, Kuldīgas novadā.
  Tikšanās vieta Gids: Ritvars Rekmanis
  
• Pie Naukšēniem, Valmieras novadā. Tikšanās vieta Gidi: Elita un Dainis Ozoli
  
• Vidzemes augstienē, Skujenes pagasta Sērmūkšos, Cēsu novadā. Tikšanās vieta Gids: Maija Medne
  
• Aumeistaru apkārtnē, Priežukalnos, Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Ivars Kabucis
  
• Kujas palienē, Praulienas pagastā, Madonas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Anete Pošiva – Bunkovska
  
• Krišjāņos, Krišjāņu pagastā, Balvu novadā. Tikšanās vieta. Gids: Daiga Moroza
  
• Laļi, Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Sanita Putna
  
• Voloji, Ciblas pagastā, Ludzas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Renāte Kaupuža

Ekskursiju sākums plkst. 11:00. Visiem, kas pieteikušies, iepriekšējās dienas vakarā tiks nosūtīts atgādinājums, kā arī navigācijas informācija. Tā kā saulpurenes sastopamas mitrās vietās, lūgums padomāt par dabā iešanai un laikapstākļiem piemērotu apģērbu.

2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes ­uz jautājumiem, cik šī suga ir bieži vai reti sastopama mūsdienu Latvijā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā www.dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Uz tikšanos saulpureņu pļavās!

Paldies ikvienam, kas piedalījās vizuālās mākslas konkursā “2022.gada augs – Eiropas saulpurene”!
Konkursā tika iesniegti 713 darbi no 69 Latvijas izglītības iestādēm. Visvairāk pārstāvētas Rīgas pilsētas (13 izglītības iestādes) un Daugavpils pilsētas (5 izglītības iestādes) skolas. Savukārt visvairāk darbu tika iesūtīts no Jaunmārupes pamatskolas (75 darbi) un Ogres sākumskolas (56 darbi). Konkursa dalībnieku darbi tika vērtēti trijās vecuma grupās – 1.-4. klase, 5.-9. klase, 10.-12. klase. Žūriju veidoja pārstāvji no Latvijas Botāniķu biedrības, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza, kā arī no Latvijas Dabas fonda.
Visvairāk darbu tika iesūtīts 1.- 4. klašu grupā – 419 darbi, 5.-9.klašu grupā – 273 darbi, 10.-12.klašu grupā – 8 darbi. Konkursam tika iesniegti arī 13 darbi no 3 pirmsskolas izglītības iestādēm.

Vizuālās mākslas konkursa “2022. gada augs – Eiropas saulpurene” rezultāti: 

1.-4. klašu grupa: 

1.vieta. Annija Grebūne (Bejas pamatskola, 2.kl.)
2.vieta. Adriāna Beļeviča (Jumpravas pamatskola, 2.kl.)
3.vieta. Rihards Rāts (Ikšķiles Brīvā skola, 4.kl.)

5.-9. klašu grupa: 

1.vieta. Anna Lapiņa (Jaunmārupes pamatskola, 7.kl.)
2.vieta. Katrīna Rikse (Mežciema pamatskola, 5.kl.)
3.vieta. Kaiva Elīza Ozola (Limbažu vidusskola, 9.kl.)

10.-12. klašu grupa: 

1.v. Anžeļika Kovaļevska (Rīgas 40.vidusskola, 11.kl.)
2.v. Gabriela Laila Aleksejeva (Rugāju vidusskola, 12.kl.)
3.v. Elīna Asadujeva (Rīgas Ostvalda vidusskola, 11.kl.)

Žūrijas simpātiju balvas tiek piesķirtas:
Evelīna Dārta Lange (Cēsu 1.pamatskola 4.kl.), Sabīne Valtere (Bērzaunes pamatskola 4.kl.), Sintija Propokoviča ( Tukuma 3.pamatskola 7.kl.), Krists Emīls Krūmiņš (Mālpils vidusskola 4.kl.), Juris Mikovičs (Liezēres pamatskola 7.kl.), Korijs Filatovs (Jūrmalas Mākslas skola 7.kl.), Elīza Gražule (Ziemeļvalstu ģimnāzija 4.kl). 

1.vietas ieguvēji balvā saņems Diplomu, Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 50 eiro vērtībā no Latvijas Botāniķu biedrības, grāmatu komplektu “Kas aug dabiskās pļavās?” un “Kas dzīvo dabiskās pļavās?” no Latvijas Dabas fonda, kā arī ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām no LU Botāniskā dārza.

2.vietas ieguvēji balvā saņems Diplomu, Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 30 eiro vērtībā no Latvijas Botāniķu biedrības, grāmatu komplektu “Kas aug dabiskās pļavās?” un “Kas dzīvo dabiskās pļavās?” no Latvijas Dabas fonda, kā arī ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām no LU Botāniskā dārza.

3.vietas ieguvēji balvā saņems Diplomu, Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu karti 20 eiro vērtībā no Latvijas Botāniķu biedrības, grāmatu komplektu “Kas aug dabiskās pļavās?” un “Kas dzīvo dabiskās pļavās?” no Latvijas Dabas fonda, kā arī ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām no LU Botāniskā dārza.

Simpātiju balvu ieguvēji saņems Ielūgumu LU Botāniskā dārza apmeklējumam 6 personām (LU Botāniskā dārza balva). Konkursa organizatori personīgi informēs godalgoto vietu ieguvējus par balvu saņemšanu.

Labāko darbu izstāde LU Botāniskā dārza telpās tiek pārcelta uz rudeni, sakarā ar Botāniskā dārza rekonstrukcijas procesu.

Elektroniskā pateicība lejupielādei pieejama ŠEIT.

Konkursa dalībnieku darbi ir apkopoti katalogos un aplūkojami šeit:

Konkursa laureātu darbu katalogs (PDF, 5 Mb)
1. – 4.klašu skolēnu darbu katalogs (PDF, 53 Mb)
5. – 9.klašu skolēnu darbu katalogs (PDF, 30 Mb)
10. – 12.klašu skolēnu darbu katalogs (PDF, 35 Mb)

Paldies par dalību ikvienam skolēnam, kas iesūtīja darbus šim konkursam, kā arī pedagogiem, kas atbalstīja un rosināja piedalīties!

Lai izdodas saulpurenes ieraudzīt arī dabā! Tūdaļ sāksies saulpureņu ziedēšanas laiks. Tiksimies pļavās!

            Šogad Latvijas botāniķu biedrība svin jubileju – 70 gadi, kas pavadīti kopīgiem spēkiem pētot Latvijas augu daudzveidību un šo dabas vērtību tālāku popularizēšanu sabiedrībā.  Kā biedrība veidojusies, kas bijuši tie cilvēki, kas dažādos laikos stāvējuši pei biedrības stūres? Kas bijuši tie, kas ar savu dabas mīlestību un degsmi ir bijuši kā pozitīvais piemērs, un spējuši aizraut citus? Vai mums tas ir svarīgi? Mēdz teikt, ka nezinot savu pagātni, mēs noniecinām nākotni! Ikvienu biedrību veido tās pagātne, kas nemanāmi savijas ar tagadni un iesniedzas nākotnē. Mūsu vēsturē ir daudz interesanu, aizraujošu faktu un notikumu. Iespējams, ka daudzām šādām it kā nebūtiskām lietām neesam pievērsuši pienācīgu uzmanību, jo uzskatām tās par pašsaprotamām. Kā rezultāts tam – daudzi fakti ir paspēti labi aizmirst! Vēl daudzas biedrībai svarīgas lietas mūsdienu jaunā botāniķu paaudze tā arī nekad nav zinājusi, un nezinādami var palaist aizmirstībā. Kas te būtu labojams? Ar pieredzējušāko biedru aktīvu līdzdalību, kuri atminas agrākos laikus, kuri strādājuši kopā un bijuši labi pazīstami ar biedrības dibinātājiem, gribam šādus faktus celt gaismā!

Ko mēs zinām par LBB pašiem pirmsākumiem? Tā kā Biedrības dokumentus nav izdevies apzināt, jāmēģina tās dibināšanu restaurēt, izmantojot citus avotus. Noderīga šai darbā ir 1978. gadā iznākusī Uzziņu grāmata par Vissavienības Botāniķu biedrību^[1]. Tajā rakstīts, ka VBO Latvijas nodaļa ir dibināta 1952. gadā. Grāmatā publicēts VBO biedru saraksts. Tajā minēts, ka 1978. gada 1. janvārī Latvijas nodaļā bija 60 biedri. Biedru sarakstā gan izdevās atrast tikai 45 vārdus no Latvijas.  Savukārt, no tiem 9 biedrībā iestājušies 1952. gadā. Mums zināms, ka Pauls Galenieks un Gali Sabardina 1978. gadā jau bija miruši, bet piedalījās biedrības dibināšanā. Par citiem, iespējams, toreiz jau mirušiem biedriem mums ziņu nav. 

Kas tad bija šie pirmie? Tie noteikti bija Gali Sabardina un Pauls Galenieks. Tā kā Vissavienības Botāniķu biedrība darbojās PSRS Zinātņu Akadēmijas paspārnē, arī Latvijas filiāles dibināšanai vajadzētu būt saistītai ar LPSR Zinātņu Akadēmiju. 1951. gadā bija nodibināts Bioloģijas institūts un tajā par direktora vietnieci zinātniskajā darbā un Dabas resursu atjaunošanas kompleksās izpētes sektora vadītāju sāka strādāt botāniķe Gali Sabardina (1914–1973). Par institūta zinātnisko sekretāru kļuva bioķīmiķis Krists Gūtmanis (1926). Viņš laipni piekrita intervijai pa telefonu. Gūtmaņa kungs atceras, ka institūta pirmsākumos sēdējis ar G. Sabardinu vienā kabinetā un droši vien viņas ietekmē kļuvis par LBB biedru.

Lauka darbu sezona 1956. gads. Stāv no kreisās: M. Bumbure (?), L. Tabaka, A. Aboliņa. Sēž: G. Sabardina, M. Galeniece (Foto no L. Tabakas arhīva)

Svarīgu loma biedrības dibināšanā noteikti bija prof. Paulam Galeniekam (1891–1962). Viņš bija vienīgais no LU un LLA botānikas profesoriem, kurš nebija devies trimdā un pazina Latvijā palikušos profesionāļus. Varam iedomāties, ka tieši viņš pulcināja pārējos – doc. Mariju Galenieci (1890–1984) – LVU Purvu ekspluatācijas katedras vadītāju, doc. Voldemāru Langi (1907–1989) – LLA Mežsaimniecības fakultātes Botānikas katedras vadītāju, Emīliju Ozoliņu (1895–1975) – LVU Botāniskā dārza direktori, Mariju Tauju (1899–1975) – LVU Augu fizioloģijas katedras vadītāju. 1952. gadā viņi visi vēl bija vadošos amatos. Drīz pēc tam sākās “buržuāzistisko” mācībspēku novirzīšana malā. Bet tas jau būtu cits stāsts. 

Paula Galenieka 70.gadu jubilejas svinības. Sveicējas no labās K. Birkmane, L. Tabaka. (Foto no L. Tabakas arhīva)

1952. gadā LBB iestājās arī Kornēlija Birkmane (1925–1982), Valentīna Jaudzeme (1916–1985), Milda Bumbura (1919–1981). Viņas LVU bija beigušas jau pēc kara un klausījušās botānikas lekcijas pie P. Galenieka. Kornēlija strādāja Bioloģijas fakultātē pie Latvijas Floras. Milda un Valentīna bija uzsākušas darbu LLU Botānikas katedrā pie doc. Langes. P. Galenieks droši vien uzrunāja arī Jūliju Smarodu(1884 – 1956) un Alfrēdu Rasiņu (1916–1995), kuri tajā laikā strādāja Vissavienības Augu Aizsardzības Institūta Baltijas filiālē.

G. Sabardinas personas lietā atrodam ierakstu, ka viņa bijusi VBB Latvijas nodaļas priekšsēdētāja bez norādes par konkrētu periodu. Zināms arī, ka no 1954. līdz 1959. gadam biedrības sekretāres pienākumus pildīja E. Ozoliņa, un K. Gūtmanis atceras, ka pildījis revīzijas komisijas priekšsēdētāja pienākumus. 1954. gadā biedrībā iestājās arī citi LVU absolventi – G. Ābele, E. Vimba, A. Āboliņa, L. Tabaka, V. Irbe, 1955. gadā – A. Mauriņš, 1956. – A. Piterāns u.c.  

Tāds īsumā ir mūsu biedrības aizsākums. Novēlēsim tai daudz interesantu veikumu Latvijas augu valsts izpētē un atbalstu un mīlestību no Latvijas sabiedrības!

LBB priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders, Ilona Jepsena

^[1] Всесоюзное ботаническое общество. Справочник. Ленинград, 1978.

---