Aprīlī klajā nākusi Latvijas Botāniķu biedrības bijušās vadītājas Agneses Priedes grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”. Grāmata ir veltījums Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) 20 gadu jubilejai.  Tas ir saistošs stāsts par šīs teritorijas augiem un veģetāciju, un visu, kas tos ietekmējis pēdējo pāris gadsimtu laikā, ainavas pārvērtībām un šo pārvērtību iemesliem, arī floras izpētes vēsturi un mazāk zināmo šīs teritorijas un tās aizsardzības vēsturi.

Grāmatas autore ir ģeogrāfijas doktore, dzīvo ĶNP tiešā tuvumā un uzskata to par lielisku vietu, kurā strādāt un atpūsties. Viņa darbojusies augu ģeogrāfijas un ekoloģijas pētījumos un dažādos dabas aizsardzības projektos Latvijā. ĶNP floras un veģetācijas izpētē autore strādā kopš 2007. gada. Grāmata ir viens no apjomīgākajiem Latvijas floras daudzveidības pētījumiem pēdējos gadu desmitos. Tajā pirmo reizi publicēts teritorijā sastopamo ziedaugu un paparžaugu – kopumā 969 sugu – saraksts, kuru papildina dati par atradņu vēsturi, sastopamības biežumu, sugu aizsardzības statusu. Grāmatā iekļautas arī 450 sugu izplatības kartes.

“Tā būs noderīga dažādiem lasītājiem – gan vietējiem iedzīvotājiem, kuriem interesē šī teritorija, gan tiem, kuri brīvdienās dodas iepazīt ĶNP dabu un vēlas uzzināt vairāk par tur sastopamajiem augiem, gan tiem, kuri interesējas par teritorijas vēsturi un dabas objektiem, gan pētniekiem un studentiem,” iepazīstinot ar grāmatu, saka autore A. Priede.

Izdevumu ilustrē krāsainas fotogrāfijas, nekad nepublicēti vai sen neredzēti vēsturiski attēli un kartes, kā arī grafiku un tabulu veidā apkopoti floras izpētes rezultāti. Tajā iekļauti arī īsi stāsti par raksturīgākajām augu sugām, kas papildināti ar augu attēliem. Taču vienlaikus grāmata ir nopietns zinātnisks izdevums, kas papildina zināšanas par Latvijas floru un augu sugu izplatību valstī. Floras saraksts un tajā iekļautā papildu informācija, kā arī sugu izplatības kartes ir pamats ilgtermiņa augu izplatības un vides pārmaiņu pētījumiem.

“ĶNP vaskulāro augu florā sastopamas vismaz 50% no Latvijā sastopamajām augu sugām. No tām 131 suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos. Tas liecina, ka šī ir viena no augu daudzveidības ziņā bagātākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. Te atrodami vai kādreiz bijuši sastopami arī tādi augi, kuriem šī teritorija ir vienīgā vai gandrīz vienīgā atradne. Diemžēl daļa no šīm sugām dažādu iemeslu dēļ jau ir izzudušas,” skaidro A. Priede.

Grāmatu izdevis ĶNP fonds, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Grāmatas par Ķemeru Nacionālā parka floru sagatavošana un izdošana” (projekta Nr. 1-08/139/2016) finansējumu.

Grāmata nav pārdošanā, taču interesentiem ir iespējams saņemt grāmatas eksemplāru Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajā administrācijā „Meža mājā” Ķemeros. Paredzēts, ka tuvākā laikā tiks publicēta grāmatas elektroniskā versija, kas būs lejupielādējama Ķemeru nacionālā parka fonda (http://www.kemerunacionalaisparks.lv) un Dabas aizsardzības pārvaldes (www.daba.gov.lv) interneta mājas lapās.

SIA Gandrs pašā gada izskaņā izdevuši jaunu un apjomīgu sugu enciklopēdiju “Latvijas augi”.

Enciklopēdija “Latvijas augi” ir pirmais šāda apjoma izdevums Latvijā, un tajā apkopotas visas Latvijas savvaļā sastopamās augu sugas, kā arī veģetācijas pamatveidi – meži, pļavas, purvi, kāpas. Izzinošie apraksti papilināti ar fotoattēliem. Enciklopēdija piemērota plašam lietotāju lokam patstāvīgai augu noteikšanai dabā.

Enciklopēdija “Latvijas augi”, autors Normunds Priedītis.

„Latvijas augi” autors, bioloģijas doktors Normunds Priedītis, pie šī apjomīgā un izsmeļošā darba ir strādājis 23 gadus, veltot tam nozīmīgu daļu savas dzīves. Autors, kurš beidzis Latvijas Universitāti un divas reizes stažējies Upsalas universitātē, ir nozīmīgu zinātnisku publikāciju autors, tās publicētas tādos nozarē ietekmīgos žurnālos kā Plant Ecology, Environmental Conservation u.c.

Katras sugas izskata aprakstu enciklopēdijā „Latvijas augi” papildina biotopu uzskaitījums, kuros tā atrodama, kā arī norādes par sugas sastopamības biežumu, un tās īpašo pazīmju uzskaitījums, kas palīdzēs noteikt atšķirības starp līdzīgām vai sistemātiski tuvām sugām. Enciklopēdijā iekļauti arī sugu nosaukumi svešvalodās, kā arī tematiskie saraksti, kas sniedz papildu ziņas par Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām.

Apjomīgo 888 lapaspušu enciklopēdiju, kas ilustrēta ar 2582 fotoattēliem un 1486 kartēm, ar Askolda Kļaviņa atbalstu izdevis SIA Gandrs. Šobrīd enciklopēdija ekskluzīvi ir pieejama Gandra plauktos par īpašu iepazīšanās cenu 49 EUR.

Pārpublicēts no www.gandrs.lv

2014. gada nogalē noticis priecīgs notikums – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija izdevusi grāmatu – „Latvijas vaskulāro augu flora. Graudzāļu (Gramineae) dzimta (1. daļa)”. Darbā ir graudzāļu dzimtas ģinšu noteikšanas tabula, kā arī atsevišķo ģinšu sugu noteikšanas tabulas, sugu morfoloģiskie apraksti, attēli un izplatības kartes.

Latvijas vaskulāro augu flora – Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Sīkāku informāciju par visām grāmatām „Latvijas vaskulāro augu flora” lasīt šeit.

Parādoties pirmajam zaļumam, viens no pirmajiem pavasara augiem vecos, dabiskos mežos un upju ielejās ir laksis jeb mežloks, kura zaļās, leknās lapas jau parādījušās siltās, saulainās vietās. Tā smarža, īpaši ziedēšanas laikā, vilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus – lakšu garšas cienītājus.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka laksis ir 2014. gada Gada augs. Laksis ir Latvijā reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama. Laksis ir viena no dabisku, cilvēka maz ietekmētu mežu sugām, kas liecina par to, ka mežs ir bioloģiski vērtīgs. Vietās, kur laksis atrodams, tas mēdz veidot lielas audzes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī suga Latvijā ir bieži sastopama. Diemžēl savvaļas lakšu audzes pavasaros iemīļojuši arī cilvēki, jo lakši tiek uzskatīti par īpašu pavasara kārumu.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka lakša, tāpat kā citu īpaši aizsargājamu sugu ievākšana savvaļā – plūkšana un izrakšana, ir aizliegta un nodara kaitējumu retajām sugām, samazinot to populācijas. Tādēļ saudzēsim lakšus un neatbalstīsim arī to plūcējus, pērkot lakšus tirgū – visticamāk, ka tie ievākti kādā aizsargājamā dabas teritorijā.

Botāniķi aicina ziņot par lakša atradnēm portālā www.dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Aicinām informēt vides inspektorus par gadījumiem, ja redzat lakšu ievācējus vai tirgotājus!

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja