Botānikas biedrības biedrs kopš 1956. gada Dr. habil. biol. Alfons Piterāns ir ilggadīgs Latvijas ķērpju floras pētnieks, ķērpju taksonomijas, ģeogrāfiskās izplatības un aizsardzības speciālists. Aptuveni 120 zinātnisku un 350 populāru publikāciju autors. 1996. gadā viņam piešķirta Heinriha Skujas balva. Valsts emeritētais zinātnieks kopš 2001.gada.

A. Piterāns dzimis 1930. gada 9. decembrī Ludzas rajona Ciblas pagasta Istalsnas ciema “Auziņu” mājās Viktora Piterāna un Annas (dzim. Ļebeds) Piterānes ģimenē. Mācījies Istalsnas pamatskolā un Ciblas vidusskolā, kuru beidzis 1950. gadā.

1954. gadā A. Piterāns absolvējis Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Dabas zinātņu fakultāti Rīgā un pēc studijām paliek strādāt par laborantu institūtā Botānikas katedrā. 1958. gadā institūtu apvieno ar Latvijas Valsts Universitāti un A. Piterāns pāriet strādāt uz Bioloģijas fakultātes Botānikas katedru. 1968. gadā viņš kļūst par vecāko pasniedzēju, 1970. gadā ievēlēts par docent. Mācību laikā Pedagoģiskajā institūtā, botānikas pasniedzēja Emīlija Ozoliņa pamudināja viņu pievērsties Latvijas ķērpju izpētei. Tajā laikā tā bija Latvijā maz zināma un maz pētīta augu grupa, trūka literatūras un pētījumu metodikas.

1962. gadā A. Piterāns iestājas LU aspirantūrā. Par viņa zinātniskā darba vadītāju kļuva profesors Vsevolods Pavlovičs Savičs, V. L. Komarova vārdā nosauktā Botānikas institūta Sporaugu nodaļas vadītājs (1932 -1962). Vasarās tika vākts Daugavas ielejas ķērpju herbārijs, ziemas sezonā noritēja zinātniskais darbs institūtā Pēterburgā (Ļeņingradā). 1965. gadā A. Piterāns aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Daugavas ielejas ķērpju floru. Visu savu darba mūžu A. Piterāns ir veltījis ķērpju izpētei un aizsardzībai. 1995. gadā viņam piešķirts habilitētā doktora grāds par darbu “Latvijas ķērpju floras raksturojums” un 2001. gadā – valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukums. Docents turpina strādāt, nosaka ķērpju paraugus un kārto kolekcijas LU Muzejā. 

Strādājot LU, docents Alfons Piterāns lasīja lekcijas Bioloģijas fakultātes studentiem zemāko augu sistemātikā, augu morfoloģijā, speckursus lihenoloģijā, bioindikācijā, vadīja laboratorijas darbus šajos priekšmetos. Viņš vadīja arī vasaras prakses un “tālās“ prakses bijušās PSRS teritorijā un Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Docents Piterāns iesaistīja studentus ķērpju pētniecībā, viņš vadīja kursa darbus, diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus, izaudzinājis jaunu Latvijas lihenologu paaudzi (A. Žeiveniece (Pokule), Ž. Trifonova, I. Berga (Bardzeviča)).

A. Piterāns strādājis pie ķērpju sugu aizsardzības jautājumiem, sastādījis pirmos Latvijas īpaši aizsargājamo ķērpju sugu sarakstus un sarakstījis Latvijas Sarkanās grāmatas sadaļu par ķērpjiem.

Alfons Piterāns ir Latvijas Botāniķu biedrības biedrs, Latvijas Mikologu biedrības, Starptautiskās lihenologu asociācijas (International Association for Lichenology) un Britu lihenologu biedrības (The British Lichen Society) biedrs.

Kopš 1959.gada, kad notika pirmais Baltijas mikologu un lihenologu simpozijs Tartu, A. Piterāns piedalījies simpozijos ar referātiem un to organizēšanā Latvijā.  Viņš piedalījies ar referātiem arī zinātniskās konferencēs Tbilisi, Dušanbe, Maskavā, Minskā, Pēterburgā un Baltijas Botāniķu ekspedīcijās – konferencēs.

Docents turpina strādāt. Viņa savāktais ķērpju herbārijs (apm. 20 000 paraugu) glabājas LU Muzeja herbārijā (starptautiskais kods RIG).

Novēlam docentam dzimšanas dienā stipru veselību un možu garu!

Vairāk par Alfonu Pierānu varat lasīt šeit.