Category Archives: Aktivitātes

Botāniķu rallijs “Dviete 2024”

Dabai dodoties rudens miegā, laiks atcerēties vasaras notikumus – nu jau ceturto Latvijas Botāniķu biedrības rīkoto sugu ralliju, kurš šogad 14. jūlijā notika Dvietes apkārtnē. Atbilstoši nolikumam, Botāniķu rallijs ir komandu sacensības (2-3 dalībnieku sastāvā), kurās 7 stundu laikā jāapseko rallija teritorija un jāreģistrē pēc iespējas vairāk sūnu un vaskulāro augu sugu. Rallija teritoriju izvēlas komisija – iepriekšējā gada uzvarētāju komanda. Līdz šim teritorijas bijušas samērā nelielas, no simta līdz dažiem simtiem hektāru, taču šogad komanda “Gaujas un Rūjas nāras” (Anete Pošiva-Bunkovska, Maija Medne, Elita Ozola) realizēja savu sapni par ralliju Sēlijā un labi lielu teritoriju, lai komandām būtu jāizvēlas stratēģija, jo visu teritoriju nav iespējams apsekot.  Tā nu 70 kvadrātkilometrus lielā rallija teritorija ietvēra gan dabas parku “Dvietes paliene”, gan kārtīgu meža masīvu, gan Daugavas krastus. Sacensību centrs atradās apburošajā Dvietes palienes informācijas centrā “Gulbji”, un iepriekšējā vakarā ieradušies dalībnieki varēja izbaudīt skatu uz miglā tītajām palienes pļavām ar savvaļas govju un zirgu ganāmpulkiem.

Sacensībās startēja 4 komandas – “Adumbrandas” (Solvita Rūsiņa, Ligita Liepiņa, Lauma Ķeire), “Botāniskās gļotsēnes” (Julita Kluša, Vija Sīmansone, Lilita Svirževska), “Divlapu žagatiņas” (Vija Kreile, Baiba Bambe) un “2D” (Dana Krasnopoļska un Dace Stepanova). Vērtēšanas komisijā komandai “Gaujas un Rūjas nāras” pievienojās arī sūnu speciāliste Līga Strazdiņa un vaskulāro augu un dendroloģijas eksperts Pēteris Evarts-Bunders.

Komandām savas stratēģijas izstrādē bija jāņem vērā ne tikai lielā teritorija, bet arī laika apstākļi – pirmās stundas pagāja karstumā, un tad atnāca kārtīgs lietus gāziens. Uz atpūtu, nevis uzvaru noskaņotās komandas atgriezās sacensību centrā samērā ātri, bet pārējās dalībnieces līdz pēdējam izmantoja sacensībām pieejamo laiku un zem lietussargiem un lietusjakām turpināja sugu meklējumus. Kā izrādījās, vienlīdz labus rezultātus varēja sasniegt gan braukājot un cenšoties aptvert pēc iespējas lielāku biotopu dažādību, gan rūpīgi iedziļinoties neliela apvidus sugu daudzveidībā.

Pēc novēroto sugu sarakstu iesniegšanas sākās komisijas darbs – pārbaudīt sugu sarakstus un piešķirt punktus. Par katru taksonu, kas noteikts līdz sugai, komanda saņēma 1 punktu. Par retām un īpaši aizsargājamām sugām tika piešķirti 2 punkti. Savukārt, par līdz ģintij noteiktu taksonu – 0,5 punkti. Tradicionāli apbalvošanas ceremonijā komandām tiek uzdoti āķīgi jautājumi par sugu noteikšanu vai lūgts pastāstīt par interesantāko un retāko sugu atrašanu, taču rezultātus tas nemainīja, jo uzvarētāju komanda pārējās apsteidza ar krietnu atrāvienu.

Par 2024. gada uzvarētājām kļuva komanda “Botāniskās gļotsēnes” ar 390,5 punktiem. Apsveicam!

2. vietu ieguva komanda “Adumbrandas” (376,5 punkti), 3. vietu “Divlapu žagatiņas” (351 punkts), bet 4. vietā “2D” (153,5 punkti).

Līdz šim Botāniķu rallijs norisinājies Daugavpils apkārtnē, Ziemeļgaujā, Kurzemes ziemeļu piekrastē un Sēlijā, līdz ar to visu vēsturisko novadu aptveršanai nākamajā gadā būs kārta Zemgalei. Uz tikšanos!

Ceturto LBB sugu ralliju atklāj LBB valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders. Foto: Maija Medne

Komanda “Adumbrandas” darbībā, veidojot sugu sarakstus. Foto: Anete Pošiva – Bunkovska

Vērtēšanas komisija darbībā. Foto: Maija Medne

Uzvarētāju komanda “Botāniskās gļotsēnes”

2. vietas ieguvējas, komanda “Adumbrandas”

3. vietu ieguva “Divlapu žagatiņas”

Pasākumu izbaudīja arī komanda “2D”. Foto: Maija Medne

Rallija dalībnieku un līdzjutēju kopbilde. Foto: LBB arhīvs

Latvijas Botāniķu biedrība Gada auga 2024 godā ceļ apdziru

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2024 izvēlējusies mežu iemītnieci mūžzaļo sporaugu apdziru Huperzia selago

Auglīgos lapu koku un jauktu koku mežos cauru gadu var novērot nelielo, līdz
20 cm garo staipekņu dzimtas sporaugu – apdziru. Tā ir mūžzaļa, tādēļ novērojama visu gadu.

Uz stāvajiem stumbriem, kas galotnē dakšveidīgi zarojas, blīvi sakārtotas tumši zaļas sīkas lapas. Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu – tā vairojas ar sporām. Zaru vidusdaļā, starp lapām atrodas nelieli, ieapaļi dzelteni sporu nesēji – pēc tiem apdziru var atšķirt no citiem staipekņiem, kam sporu nesēji ir dzeltenas vālītes zaru galos.

Apdzira sastopama mitros lapu koku, egļu un jauktu koku mežos auglīgās augsnēs, kā arī uz smilšakmens atsegumiem, retumis nosusinātos purvos.

Apdzira ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Iemeslu tam netrūkst: apdziras, līdzīgi kā citi staipekņi, aug ļoti lēni un izpostīšanas gadījumā nespēj ātri atjaunoties; tiek izcirsti apdzirām piemēroti meži, kā arī tās izplūc izmantošanai floristikā.

Apdzira Huperzia Selago. Foto: M.Medne

Sugas latviskajam nosaukumam ir saistība ar apdziras izmantošanu tautas medicīnā, lai “izārstētu”  alkohola atkarības. Augs ir indīgs un,  apdzira, lietota kopā ar alkoholu, izraisa smagu vemšanu, kas nākotnē liktu divreiz padomāt, vai atkal ķerties pie grādīgajiem dzērieniem.

Latvijā apdziru ne visai bieži var novērot visā teritorijā, kur ir piemērotas dzīvotnes. Visvairāk ziņu par apdziras atradnēm ir Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas bagātas ar lapu koku un egļu mežiem.

Apdzira ir ziemeļniece – pasaulē tā izplatīta Eirāzijas un Ziemeļamerikas boreālajos (ziemeļu) reģionos. Kā apdziru ietekmēs klimata pārmaiņas? Vai tā sastopama tikai vecos, dabiskos mežos vai arī jaunākās mežaudzēs? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies rast atbildes 2024. – apdziras gadā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par apdziras atradumiem portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Vairāk informācijas:

Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene

Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.

Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.

Eiropas saulpurene. Foto: M.Medne.
Continue reading

Gada atradums 2021

Caldesia parnassifolia (L.) Parl – jauna suga Latvijas florā

Laura Grīnberga, Uvis Suško

Augusta vidū apsekojot ezerus, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, Laura Grīnberga atklāja Latvijai jaunu ūdensaugu sugu – Caldesia parnassifolia (L.) Parl. Atradne ir uzskatāma par šīs sugas izplatības areāla tālāko ziemeļu punktu. C. parnassifolia konstatēta Lielajā Kumpinišķu ezerā aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, aizaugušā ezera piekrastē, aptuveni 1 m dziļumā. Lielais Kumpinišķu ezers ir pārrobežu ezers. 24. septembrī ezeru apsekoja Uvis Suško, lai precizētu sugas izplatību ezerā. Ezera Latvijas daļā C. parnassifolia atrasta 24 vietās 63 m2 lielā platībā, bet Lietuvas – 2 vietās 5 m2 lielā platībā. Tā aug galvenokārt nelielās audzēs un grupās gar virsūdens augu joslas malu, vietām arī virsūdens augu joslā starp skrajākiem meldriem un niedrēm 0,5-1,6 m dziļumā uz dūņaina pamata.

Kumpinišķu_ezers1.JPG
1. attēls. Caldesia parnassifolia Lielajā Kumpinišķu ezerā. Foto L. Grīnberga 2021.
Continue reading