Tag Archives: #Latvijas_Botāniķu_biedrība

Gada sūna 2025 – spurainā dzīparene 

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par Gada sūnu 2025 izvēlējusies spuraino dzīpareni Paludella squarrosa. Kā jau nosaukums liecina, sūna dabā izskatās pēc dzijas pavediena, bet atliektās lapiņas piedod spurainumu.

Spurainā dzīparene Paludella squarossa. Foto: Līga Strazdiņa

Spurainā dzīparene ir lapu sūna. Augi ir gaiši zaļi līdz dzeltenīgi 3–15 cm gari. Lapas sakārtotas skaidrās 5 rindās. Stumbrs  apakšpusē klāts ar biezu rizoīdu tūbu. Lapas līdz 2 mm garas, to gals smails, āķveidā atliekts. Mikroskopā redzams, ka  lapas mala no vidus sīki un asi zobota. Lapas dzīsla tieva, beidzas pirms lapas gala. Šo sūnu parasti atrodam bez sporu vācelītēm.

Spurainā dzīparene sastopamas zāļu un pārejas purvos, avotainās vietās strautu un upīšu malās, pļavu nogāzēs, kā arī tā aug sūnu purvos pie sēravotiem, piedalās ezeru aizaugšanā. Sūna  bieži ir sajaukumā ar citām purvainu vietu sūnām. Tā ir Ziemeļu puslodes suga. Eiropā kopumā sugas populācija samazinās, un novērojama tās dzīvotņu izzušana.

Latvijā suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un to aizsargājamo sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi.  Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, aktuālajā sugas apdraudētības novērtējumā pēc IUCN kritērijiem atzīta par gandrīz apdraudētu (NT – near threatened).

Spurainā dzīparene Paludella squarossa. Foto: Līga Strazdiņa

Lai gan lielākajai daļai zināmo sugas atradņu ir nodrošināts aizsardzības režīms, suga parasti ir sastopama nelielos daudzumos starp citām sūnām,  un neveido sporas, līdz ar to tās izplatība ir ierobežota. Sugas aizsardzībai sevišķi svarīgi ir nodrošināt zāļu purvu, pārejas purvu, avotu un avoksnāju aizsardzību. Teritorijas apsaimniekošana ir nepieciešama tajās vietās, kur notiek biotopa pastiprināta aizaugšana. Par šo sūnu portālā www.dabasdati.lv  kopš 2016. gada ziņots 28 reizes. Suga sastopama izklaidus visā Latvijā, izņemot Zemgali.

Aicinām sabiedrību palīgā noskaidrot, vai tas tiešām tā ir, un ziņot portālā www.dabasdati.lv. Vienmēr ir prieks šo viegli atpazīstamo sugu atrast dabā!

Gada augs 2025 – smiltāja retējs

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2025 izvēlējusies smiltāja retēju Potentilla arenaria: samērā reti sastopamu rožu dzimtas augu, kas sastopams sausās, smilšainās un atklātās vietās.

Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās-maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs Potentilla arenaria. Tas ir neliels, 5 – 10 cm augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecstarainām lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.

Smiltāja retējs Potentilla arenaria. Foto: Gunta Evarte-Bundere

Smiltāja retējs Latvijas teritorijā kopumā sastopams samērā reti un nevienmērīgi, šeit sasniedzot sava areāla ziemeļu robežu. Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it sevišķi tās lejtecē.  Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli – tā krāšņie, dzeltenie ziedu klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga. Citviet Latvijā (Ziemeļlatvijā, Latgalē vai Sēlijā) suga sastopama reti vai pat nemaz.

Atsevišķas smiltāja retēja atradnes uz dzelzceļiem un tālu prom no Daugavas ielejas, piemēram, Gramzdā, Užavā vai Ērgļos, liek aizdomāties par sugas ienākšanas ceļiem un to, vai mums Latvijā ir tikai viena šāda pavasarī ziedoša zemei pieplakusi retēju suga? Ar smiltāja retēju viss nemaz nav tik vienkārši. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, taču vēl drošāk to var noteikt ar bionokulāru laboratorijas apstākļos. Sugai raksturīgā pazīme – blīvi zvaigžņmatiņi (sazaroti matiņi) lapu apakšpusē. Ja tādi saskatāmi – viss kārtībā, esat atraduši Gada augu! Līdzīgs ir ļoti retais Kranca retējs Potentilla krantzii (lapas apakšpuse kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem), taču tas nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā nav atrasts (senāk konstatēts Ķemeru Nacionālajā parkā un Abavas ielejā). Tāpat līdzīgas sugas ir Tabernamontāna retējs (Potentilla tabernaemontanii), kas sastopams Igaunijā (lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu), savukārt hibrīdajam pasmilts retējam Potentilla x subarenaria saskatāmas abu vecāku sugu pazīmes, un tas, iespējams, varētu būt plašāk sastopams, nekā mēs uzskatām pašlaik.

Klimata pārmaiņu radītais efekts varētu nākt par labu sugai, kuras pamatareāls ir uz dienvidiem no Latvijas, savukārt sausu zālāju uzaršana vai aizaugšana ar kokiem un noēnošanās ir negatīvs faktors, kas iznīcina sugai piemērotas dzīvotnes.

Smiltāja retējs (vai varbūt citas tam līdzīgās retēju sugas?) gaida savus pētniekus, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par smiltāja retēja atradumiem portālā www.dabasdati.lv, vēlams, pievienojot fotogrāfijas un, ja iespējams, aprakstu par matiņiem lapas apakšpusē.

Kontakti saziņai:

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle

Tālrk. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Jau otro reizi aizvadītas augu sugu meklēšanas sacensības – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs 2022

Pērn iesāktā tradīcija – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs notika arī šogad,
9. jūlijā, pulcējot četras botāniķu komandas Ziemeļgaujā, dabas saimniecībā Bekas.
Septiņu stundu laikā, apmēram 1 km2 plašā saimniecības apkaimē – parkveida pļavās un ganībās, Gaujas vecupēs, krastmalā un nelielos meža pudurīšos komandu uzdevums bija saskaitīt pēc iespējas vairāk vaskulāro augu un sūnaugu sugu. Šī gada rallijam bija arī pievienotā vērtība – sastādīt Beku saimniecības sūnu un augu sarakstu, lai dažādos dabas izglītības pasākumos būtu iespējams dalīties ar pārbaudītām ziņām par Beku apkaimes augu daudzveidību.
Dabiskajās pļavās vietām vēl bija jūtamas sekas no paliem, kas beidzās īsi pirms Jāņiem, savukārt sausākajās vietās varēja novērot košu ziedu daudzveidību – dažādas pulkstenītes, āboliņi, madaras, raskrēsliņi un citi augi bija viegli pamanāmi un saskaitāmi, kā arī nobaudāmas Gaujmalas pļavām tik raksturīgās gardās spradzenes. Grūtāk veicās ar sūnu atrašanu, taču dažas kritalas Gaujmalas mežos, vecie koki blakus vecupēm un pat mitras Gaujmalas smiltis spēja iepriecināt arī sūnu speciālistus. Ne mazāk interesantas bija vietas, kur notikuši ES nozīmes biotopa 6530 Parkveida pļavas un ganības atjaunošanas darbi – tur augu skaitītāji saviem sarakstiem pievienoja buķeti no meža, pļavu un nezāļu sugām.
Laikapstākļi ik pa laikam meta sacensību dalībniekiem nelielu izaicinājumu , kad sugu sarakstu lapas bija jāspēj papildināt zem lietussarga, taču tas parasti bija īslaicīgs un mākoņus drīz vien nomainīja karsējoša saule. Lai saskaitītu pēc iespējas vairāk sugu, komandas izmantoja dažādas taktikas – kāds izlaida pusdienas, lai ietaupītu laiku, cits ar lietussargu no vecupes pamanījās izvilkt vienlaikus četru dažādu sugu ūdensaugus, taču vēl kāda komanda pamanījās izstaigāt pilnīgi visu piešķirto teritoriju, ielūkojoties katrā stūrītī. Jāatgādina, ka par katru līdz sugai noteikto augu un sūnu komandai tiek piešķirts punkts. Ja augs noteikts līdz ģintij – komanda saņem puspunktu.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad rallijā startēja četras botāniķu apvienības:
ABS jeb Apvienotie botāniķu spēki: Līga Strazdiņa, Inita Svilāne, Dana Krasnopoļska;
Botāniskās gļotsēnes: Julita Kluša, Lilita Svirževska un Vija Sīmansone;
Apsūnojis ķērpju lācītis: Renāte Kaupuža, Evita Oļehnoviča un Līga Mihailova;
Gaujas nāras: Anete Pošiva – Bunkovska, Ilze Kukāre un Maija Medne.

Šī gada jaunums rallija nolikumā paredzēja to, ka pērnā gada uzvarētāji kļūst par nākamā gada augu rallija žūriju. Šo darbu ļoti cītīgi un atbildīgi veica Augu sugu rallija 2021 uzvarētājkomanda Daugavas vizbuļi ar Valdu Baroniņu, Ivaru Kabuci un Baibu Bambi sastāvā. Cītīga iesniegto sarakstu pārbaude un punktu skaitīšana noveda pie rezultātiem.
Ar apaļiem 399 punktiem uzvarēja komanda Apvienotie botāniķu spēki, savus tuvākos konkurentus apsteidzot par 41,5 punktiem. Apsveicam!
Šī gada rallija apbalvošana notika īpašā dabas svētku zālē – kādreizējā Gaujas vecupē, ko svinībām sagatavoja Beku saimnieks, arī LBB biedrs – Viesturs Lārmanis. Paldies!
Pēc apbalvošanas pie lielā zupas katla Gaujmalā turpinājās sarunas par atrastajām un arī neatrastajām augu sugām, kā arī izskanēja daudz dažādu variantu un piedāvājumu par nākamā gada rallija norises vietām.
Lai arī kurš Latvijas nostūris nākamā gada sacensībām tiks izvēlēts – uz tikšanos Augu sugu rallijā 2023!

Tā kā Latvijas Botāniķu biedrība svin savu 70. gadadienu, tad nākamajā dienā visi pasākuma dalībnieki, kā arī citi LBB biedri pulcējās uz izzinošu dienu turpat dabas saizmniecībā Bekas. No sākuma visus uzrunāja viena no ilgstošām LBB biedrēm – Ilona Jepsena, kas bija sagatavojusi stāstu par Latvijas Botāniķu biedrības vēsturi (ar stāstu iespējams iepazīties arī ŠEIT). Savukārt, pēc tam botāniķiem bija iespēja noklausīties Viestura Lārmaņa, dabas saimniecības īpašnieka stāstu par zālāju atjaunošanu un uzturēšanu Ziemeļgaujā, Beku saimniecībā.

Sugu rallija dalībniekie saņem organizatoriskus norādījumus. Foto: Inita Svilāne
Vecais Gaujmalas ozols nolūkojas steidzīgās rallija dalībniecēs, kas dodas uz rezultātu nodošanas vietu. Foto: Maija Medne
Komanda Apsūnojis ķērpju lācītis vēl steidz pārlūkot sugu sarakstus pirms nodošanas. Foto: Julita Kluša
Rezultātu paziņošana. Foto: Dace Stepanova
Uzvarētāju komanda – Apvienotie botāniskie spēki. Foto: Dace Stepanova
Žūrija pēc smaga darba – komanda Daugavas vizubuļi, kas uzvarēja Augu sugu rallijā 2021. Foto: Dace Stepanova
Rallija dalībnieki zem parkveida ozola pēc apbalvošanas. Foto: Dace Stepanova
Pēc – rallija sarunas, lielais zupas katls un rosība Gaujmalā. Foto: Inita Svilāne
Ilona Jepsena stāsta par biedrības vēsturi. Foto: Maija Medne
Viesturs Lārmanis dalījās ar stāstu par zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu dabas saimniecībā Bekas, Ziemeļgaujā. Foto: Inita Svilāne


Latvijas Botāniķu biedrība izsludina zīmējumu konkursu “2022. gada augs – Eiropas saulpurene”

Gada auga akcijas ietvaros Latvijas Botāniķu biedrība aicina 1-.12. klašu skolēnus piedalīties vizuālās mākslas konkursā “2022. gada augs – Eiropas saulpurene”. Laikā no 1. februāra līdz 1. maijam pa pastu gaidīsim skolēnu zīmējumus ar gada augu – Eiropas saulpureni. Žūrija vērtēs iesūtītos darbus un labākie tiks pie vērtīgām balvām no konkursa sadarbības partneriem: Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Latvijas Dabas fonda. Labākie no iesūtītajiem darbiem nokļūs izstādē LU Botāniskajā dārzā.
Katrs dalībnieks saņems elektroniskās pateicības par dalību konkursā.
Konkursa laureātu izziņošana notiks šī gada 14. maijā Latvijas Botāniķu biedrības mājas lapā www.botany.lv.

Lai veicas gada auga iepazīšanā un zīmēšanā!

Konkursa nolikums pieejams ŠEIT.

Aizvadītas pirmās sugu meklēšanas sacensības – “Augu sugu rallijs 2021”

14. augustā pirmo reizi Latvijas Botāniķu biedrības vēsturē norisinājās azartiski pētniecisks notikums – Augu sugu rallijs 2021. Līdzīgi pasākumi notiek ornitologu un citu dabas pētnieku aprindās Latvijā un arī tuvējās kaimiņzemēs, taču specifiski augiem šāds pasākums līdz šim Latvijā nav bijis.

Sugu rallija pamatbūtība ir šāda: ierobežotā laikā un ierobežotā teritorijā dodas botāniķu komandas, kuru uzdevums ir novērot pēc iespējas vairāk vaskulāro augu un sūnu sugu. Komanda ar garāko sarakstu pasākumā tiek apbalvota kā uzvarētāji. Pasākuma noteikumi, protams, ir samērā detalizēti, piemēram, par pilnībā noteiktu sugu komanda saņem 1 punktu, bet par noteiktu ģinti – 0,5 punktus. Komandai pasākuma laikā ir jāturas kopā, nedrīkst izklīst.

Continue reading