Category Archives: Uncategorized

Gada augs 2018 – madaras (Galium ģints)

Latvijas 100-gades gadā par gada augu Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies …. Nē, ne pīpeni jeb margrietiņu, kas ir Latvijas nacionālais augs, bet gan madaras jeb Galium ģinti.

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Kāpēc madaras un nevis margrietiņas? Tāpēc, ka par madarām mums ir īpašs stāsts. Madaras nebūt nav tik plaši sastopamas kā dziedniecības pienene vai baltais āboliņš, tomēr tās pazīst teju katrs, jo tā ir viena no īstajām Jāņu zālēm, bez kuras šie svētki nebūtu pilnīgi. Tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās. Ne velti pašlaik vairāk nekā  5000 sievietēm Latvijā vārds ir Madara. Savu vārdadienu viņas svin 9.augustā, kad madaras joprojām ir pilnos ziedos vēl nepļautās pļavās, kā arī tās ar krāšņām ziedu mežģīnēm iekrāso ataugušo atālu nopļautajās pļavās.

Madaras sastopamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās. Patiesībā Latvijā sastopamas veselas 17 madaru sugas! Lielākoties tās nav nekādas vazaņķes un neaug katra pakša malā, izņemot pāris nezālieņu sugas, piemēram, ķeraiņu madara. Visplašāk sastopama un vislabāk zināma ir baltā madara – tā aug pļavās un ganībās (izņemot intensīvi mēslotus un pļautus sētos zālājus), sugām bagātās ceļmalās un mežmalās. Ziemeļu madara un īstā (dzeltenā) madara sastopama retāk – galvenokārt sugām bagātos dabiskos zālājos. Miešķis jeb smaržīgā madara vislabāk jūtas platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru zinātniskais nosaukums Galium cēlies no grieķu vārda “gala”, kas nozīmē piens. Tas tāpēc, ka vairākās Eiropas valstīs madaras izmantotas siera recināšanai. Gan ziemeļu madaras, gan īstās madaras mūsu senči izmantojuši dzijas krāsošanai, nokrāsojot materiālu oranži dzeltenos, sarkanīgos toņos. Senatnē madaras izmantotas arī kā ārstniecības augi, sevišķi ieteicamas bija vannas un peldes, jo madarām piemīt nomierinošas īpašības un tās veicina ādas atjaunošanos. Auga nosaukums angļu valodā – Bedstraw norāda uz šī auga izmantošanu siena matraču un spilvenu pagatavošanā, jo vairākām madaru sugām ir izteikta kumarīna jeb sienam raksturīgā smarža.

Izņemot īsto jeb dzelteno madaru, visām Latvijas madarām ir sīki, balti ziedi. Vairākām madaru sugām to augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu. Ar dzīvnieku pasauli madaras ir cieši jo cieši saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki. Daudz dažādu sugu kukaiņi ir iecienījuši madaras kā barības augu, tostarp krāšņie naktstauriņi – lielais un mazais madaru sfings.

Atšķirībā no citu gadu izvēlētajiem gada augiem, kas ir reti sastopami, par madarām aicinājums būs pilnīgi cits – Latvijas 100-gadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus! Un kopsim šīs pļavas, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm!

Izdota grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”

Aprīlī klajā nākusi Latvijas Botāniķu biedrības bijušās vadītājas Agneses Priedes grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”. Grāmata ir veltījums Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) 20 gadu jubilejai.  Tas ir saistošs stāsts par šīs teritorijas augiem un veģetāciju, un visu, kas tos ietekmējis pēdējo pāris gadsimtu laikā, ainavas pārvērtībām un šo pārvērtību iemesliem, arī floras izpētes vēsturi un mazāk zināmo šīs teritorijas un tās aizsardzības vēsturi.

KNP_flora_vaks

Grāmatas autore ir ģeogrāfijas doktore, dzīvo ĶNP tiešā tuvumā un uzskata to par lielisku vietu, kurā strādāt un atpūsties. Viņa darbojusies augu ģeogrāfijas un ekoloģijas pētījumos un dažādos dabas aizsardzības projektos Latvijā. ĶNP floras un veģetācijas izpētē autore strādā kopš 2007. gada. Grāmata ir viens no apjomīgākajiem Latvijas floras daudzveidības pētījumiem pēdējos gadu desmitos. Tajā pirmo reizi publicēts teritorijā sastopamo ziedaugu un paparžaugu – kopumā 969 sugu – saraksts, kuru papildina dati par atradņu vēsturi, sastopamības biežumu, sugu aizsardzības statusu. Grāmatā iekļautas arī 450 sugu izplatības kartes.

“Tā būs noderīga dažādiem lasītājiem – gan vietējiem iedzīvotājiem, kuriem interesē šī teritorija, gan tiem, kuri brīvdienās dodas iepazīt ĶNP dabu un vēlas uzzināt vairāk par tur sastopamajiem augiem, gan tiem, kuri interesējas par teritorijas vēsturi un dabas objektiem, gan pētniekiem un studentiem,” iepazīstinot ar grāmatu, saka autore A. Priede.

Izdevumu ilustrē krāsainas fotogrāfijas, nekad nepublicēti vai sen neredzēti vēsturiski attēli un kartes, kā arī grafiku un tabulu veidā apkopoti floras izpētes rezultāti. Tajā iekļauti arī īsi stāsti par raksturīgākajām augu sugām, kas papildināti ar augu attēliem. Taču vienlaikus grāmata ir nopietns zinātnisks izdevums, kas papildina zināšanas par Latvijas floru un augu sugu izplatību valstī. Floras saraksts un tajā iekļautā papildu informācija, kā arī sugu izplatības kartes ir pamats ilgtermiņa augu izplatības un vides pārmaiņu pētījumiem.

“ĶNP vaskulāro augu florā sastopamas vismaz 50% no Latvijā sastopamajām augu sugām. No tām 131 suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos. Tas liecina, ka šī ir viena no augu daudzveidības ziņā bagātākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. Te atrodami vai kādreiz bijuši sastopami arī tādi augi, kuriem šī teritorija ir vienīgā vai gandrīz vienīgā atradne. Diemžēl daļa no šīm sugām dažādu iemeslu dēļ jau ir izzudušas,” skaidro A. Priede.

Grāmatu izdevis ĶNP fonds, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Grāmatas par Ķemeru Nacionālā parka floru sagatavošana un izdošana” (projekta Nr. 1-08/139/2016) finansējumu.

Grāmata nav pārdošanā, taču interesentiem ir iespējams saņemt grāmatas eksemplāru Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajā administrācijā „Meža mājā” Ķemeros. Paredzēts, ka tuvākā laikā tiks publicēta grāmatas elektroniskā versija, kas būs lejupielādējama Ķemeru nacionālā parka fonda (http://www.kemerunacionalaisparks.lv) un Dabas aizsardzības pārvaldes (www.daba.gov.lv) interneta mājas lapās.

Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku

Čemuru palēks Chimaphila umbellata ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts ziemciešu dzimtas puskrūms ar zobainām, ādainām lapām, kas satuvinātas rozetē. Augs ir ziemzaļš – tas atspoguļots arī tā latīņu nosaukumā – „ziemasmīlis”. No jūnija līdz augustam palēks lepojas ar skaistiem rozā ziediem, kas sakārtoti skrajā čemurā un nolīkuši uz leju, tādēļ ziedu čemurs dažkārt atgādina smalki veidotu lietussardziņu. Dažādos Latvijas apvidos tas saukts arī par mātes zālēm, meža mirti, ziemcieti, lielo brūklenāju, zāģrobenāju.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Čemuru palēks ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos, bet pašlaik nav iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstos, kaut arī sastopams samērā reti.  Vietās, kur aug čemuru palēks, vērts ieskatīties vērīgāk. Turpat reizēm var atrast arī citus floras retumus – pļavas silpureni, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks ir sausu, skraju priežu mežu suga, taču ne vienmēr tas atrodams šķietami piemērotos apstākļos. Tam ir dažādi iemesli. Augs ir saistīts ar gaišiem augšanas apstākļiem, bet, iztrūkstot dabiskiem traucējumiem mežā, piemēram, ugunsgrēkiem, mežs mainās. Traucējumu trūkuma dēļ pieaug barības vielu daudzums zemsedzē, mežā ienāk egles, kļūst tumšāks, mainās nobiru sastāvs ‒ pamazām apstākļi kļūst čemuru palēkam un citām retajām, gaismas prasīgajām sugām nepiemēroti. Būtisku lomu spēlē arī mikoriza – auga un augsnes sēņu simbioze jeb savstarpēji draudzīgas attiecības, tādā veidā uzņemot dīgšanai un augšanai nepieciešamās barības vielas. Tātad – kur nav nepieciešamās augsnes sēnes, tur arī čemuru palēks nav sastopams. Būtiskas izmaiņas augsnes sēņu sabiedrībās var radīt mežizstrāde, izraisot arī čemuru palēka izzušanu. Augs ir dekoratīvs, tāpēc vietām, īpaši piepilsētu mežos, sugu apdraud izplūkšana.

Čemuru palēks ir plaši izplatīts Ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tas ir ārstniecības augs, ko iecienījuši Ziemeļamerikas indiāņi. Vairākās valstīs to izmanto cistīta, nierakmeņu un urīnpūšļa, prostatas, tuberkulozes un audzēju ārstēšanā. Auga saknes un lapas Amerikas indiāņi izmantoja tonizējoša dzēriena pagatavošanai.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina būt vērīgiem un saudzīgiem. Lai labāk apzinātu sugas sastopamību, aicinām ziņot čemuru palēka atradumus portālā dabasdati.lv! Tāpat gaidīti jums zināmi tautā lietoti auga nosaukumi, ziņas par auga izmantošanu agrāk un mūsdienās, kā arī novērojumi par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu (lūdzam sūtīt uz botaniku-biedriba[at]hotmail.com).

Teksta saīstinātā versija šeit.

Izdota unikāla enciklopēdija – Latvijas augi, kurā ietvertas visas Latvijas dabā sastopamās augu sugas

SIA Gandrs pašā gada izskaņā izdevuši jaunu un apjomīgu sugu enciklopēdiju “Latvijas augi”.

Enciklopēdija “Latvijas augi” ir pirmais šāda apjoma izdevums Latvijā, un tajā apkopotas visas Latvijas savvaļā sastopamās augu sugas, kā arī veģetācijas pamatveidi – meži, pļavas, purvi, kāpas. Izzinošie apraksti papilināti ar fotoattēliem. Enciklopēdija piemērota plašam lietotāju lokam patstāvīgai augu noteikšanai dabā.

Enciklopēdija "Latvijas augi", autors Normunds Priedītis.

Enciklopēdija “Latvijas augi”, autors Normunds Priedītis.

„Latvijas augi” autors, bioloģijas doktors Normunds Priedītis, pie šī apjomīgā un izsmeļošā darba ir strādājis 23 gadus, veltot tam nozīmīgu daļu savas dzīves. Autors, kurš beidzis Latvijas Universitāti un divas reizes stažējies Upsalas universitātē, ir nozīmīgu zinātnisku publikāciju autors, tās publicētas tādos nozarē ietekmīgos žurnālos kā Plant Ecology, Environmental Conservation u.c.

Katras sugas izskata aprakstu enciklopēdijā „Latvijas augi” papildina biotopu uzskaitījums, kuros tā atrodama, kā arī norādes par sugas sastopamības biežumu, un tās īpašo pazīmju uzskaitījums, kas palīdzēs noteikt atšķirības starp līdzīgām vai sistemātiski tuvām sugām. Enciklopēdijā iekļauti arī sugu nosaukumi svešvalodās, kā arī tematiskie saraksti, kas sniedz papildu ziņas par Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām.

Apjomīgo 888 lapaspušu enciklopēdiju, kas ilustrēta ar 2582 fotoattēliem un 1486 kartēm, ar Askolda Kļaviņa atbalstu izdevis SIA Gandrs. Šobrīd enciklopēdija ekskluzīvi ir pieejama Gandra plauktos par īpašu iepazīšanās cenu 49 EUR.

Pārpublicēts no www.gandrs.lv

Izdota jauna grāmata par Latvijas graudzāļu floru

2014. gada nogalē noticis priecīgs notikums – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija izdevusi grāmatu – „Latvijas vaskulāro augu flora. Graudzāļu (Gramineae) dzimta (1. daļa)”. Darbā ir graudzāļu dzimtas ģinšu noteikšanas tabula, kā arī atsevišķo ģinšu sugu noteikšanas tabulas, sugu morfoloģiskie apraksti, attēli un izplatības kartes.

Latvijas vaskulāro augu flora - Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Latvijas vaskulāro augu flora – Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Sīkāku informāciju par visām grāmatām „Latvijas vaskulāro augu flora” lasīt šeit.