Latvijas 100-gades gadā par gada augu Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies …. Nē, ne pīpeni jeb margrietiņu, kas ir Latvijas nacionālais augs, bet gan madaras jeb Galium ģinti.
Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis
Kāpēc madaras un nevis margrietiņas? Tāpēc, ka par madarām mums ir īpašs stāsts. Madaras nebūt nav tik plaši sastopamas kā dziedniecības pienene vai baltais āboliņš, tomēr tās pazīst teju katrs, jo tā ir viena no īstajām Jāņu zālēm, bez kuras šie svētki nebūtu pilnīgi. Tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās. Ne velti pašlaik vairāk nekā 5000 sievietēm Latvijā vārds ir Madara. Savu vārdadienu viņas svin 9.augustā, kad madaras joprojām ir pilnos ziedos vēl nepļautās pļavās, kā arī tās ar krāšņām ziedu mežģīnēm iekrāso ataugušo atālu nopļautajās pļavās.
Madaras sastopamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās. Patiesībā Latvijā sastopamas veselas 17 madaru sugas! Lielākoties tās nav nekādas vazaņķes un neaug katra pakša malā, izņemot pāris nezālieņu sugas, piemēram, ķeraiņu madara. Visplašāk sastopama un vislabāk zināma ir baltā madara – tā aug pļavās un ganībās (izņemot intensīvi mēslotus un pļautus sētos zālājus), sugām bagātās ceļmalās un mežmalās. Ziemeļu madara un īstā (dzeltenā) madara sastopama retāk – galvenokārt sugām bagātos dabiskos zālājos. Miešķis jeb smaržīgā madara vislabāk jūtas platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.
Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa
Madaru zinātniskais nosaukums Galium cēlies no grieķu vārda “gala”, kas nozīmē piens. Tas tāpēc, ka vairākās Eiropas valstīs madaras izmantotas siera recināšanai. Gan ziemeļu madaras, gan īstās madaras mūsu senči izmantojuši dzijas krāsošanai, nokrāsojot materiālu oranži dzeltenos, sarkanīgos toņos. Senatnē madaras izmantotas arī kā ārstniecības augi, sevišķi ieteicamas bija vannas un peldes, jo madarām piemīt nomierinošas īpašības un tās veicina ādas atjaunošanos. Auga nosaukums angļu valodā – Bedstraw norāda uz šī auga izmantošanu siena matraču un spilvenu pagatavošanā, jo vairākām madaru sugām ir izteikta kumarīna jeb sienam raksturīgā smarža.
Izņemot īsto jeb dzelteno madaru, visām Latvijas madarām ir sīki, balti ziedi. Vairākām madaru sugām to augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu. Ar dzīvnieku pasauli madaras ir cieši jo cieši saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki. Daudz dažādu sugu kukaiņi ir iecienījuši madaras kā barības augu, tostarp krāšņie naktstauriņi – lielais un mazais madaru sfings.
Atšķirībā no citu gadu izvēlētajiem gada augiem, kas ir reti sastopami, par madarām aicinājums būs pilnīgi cits – Latvijas 100-gadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus! Un kopsim šīs pļavas, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm!
Šī bija pirmā tik plaša mēroga un tik plaši pārstāvēta starptautiska konference par dabiskajiem zālājiem, kas Latvijā organizēta. Konferencē piedalījās 92 dalībnieki no 19 valstīm ar pētījumiem par dabiskajiem zālājiem, to floras, faunas un veģetācijas ģeogrāfiju, bioloģisko daudzveidību, ekoloģiju, izmantošanu un aizsardzības ekoloģiskajiem un sociāli-ekonomiskajiem jautājumiem.