Category Archives: Aktivitātes

Gada atradums 2011 – brūnais dižmeldrs

Atraduma autors Ansis Opmanis šo reto, Sarkanās Grāmatas 1. kategorijas sugu atradis Daugavas krastos uz 22 sērēm. Jaunais atradums kardināli mainījis botāniķu priekšstatu par šīs sugas izplatību, jo pēdējais šīs sugas atradums bijis vairāk kā pirms 20 gadiem, un arī pirms tam augs atrasts ļoti reti. Suga gan ir viengadīga un var ilgstoši nepastāvēt vienā atradnē. Cerīgāk to atrast rudens pusē, kad uz sērēm upes mazūdens periodā sakuplo dažādu viengadīgo augu audzes.

Diplomus par interesantiem atradumiem 2011. gadā saņēma arī citi biedrības biedri:

Solvita Rūsiņa par jaunu zarainās ķekarpapardes Botrychium matricariifolium atradni.

Pēteris Evarts-Bunders par jaunu brūnā dižmeldra Cyperus fuscus atradni.

Edgars Iliško par jaunu dižās prīmulas Primula elatior atradni.

Uvis Suško par jauniem dzeltenās dzegužkurpītes Cypripedium calceolus, pūkainās asinszāles  Hypericum hirsutum un kamolainās ežgalvītes Sparganium glomeratum atradumiem.

Gada atradumi 2010

Uvim Suško

Lielā najāda Najas major – Gada atradums 2010 !

Jauna suga Latvijā!

Uvim Suško

par vairvasiņu sūrenes Polygonum viviparum, Virdžīnijas ķekarparades Botrychium virgininaum un plūksnu sīkpapardes Asplenium trichomanes jauniem atradumiem 2010. gadā.

Ievai Rovei

par lielās brūnkātes Orobanche elatior un ārstniecības cietsēkles  Lithospermum officinale jauniem atradumiem 2010. gadā.

Ivaram Kabucim

par jaunu ārstniecības cietsēkles  Lithospermum officinale atradumu 2010. gadā.

Ritvaram Rekmanim

par jaunu pakalnu kazrozes Epilobium collinum atradumu 2010. gadā.

Ilzei Rērihai

par jaunu grīņu sārtenes Erica tetralix atradumu 2010. gadā.

2011. gada augs – Ķekarpaparde (Botrychium ģints)

Ķekarpapardes ir mazi daudzgadīgi augi, kas pieder čūskmēlīšu dzimtai un maz atgādina tos augus, kurus pazīstam kā papardes. Savukārt ģints nosaukums Botrychium norāda uz īpatnējo sporangija formu, jo no grieķu valodas βότριχιων (botrihion) ir tulkojams kā „ķekars jeb čemurs”. Papardēm, tai skaitā ķekarpapardēm, ziedu nav, tās vairojas ar sporām. Ķekarpaparžu lapām ir divas daļas – auglīgā un neauglīgā. Uz auglīgās daļas attīstās sporangiji, kuros nobriest sporas, bet neauglīgā daļa ir katrai ķekarpaparžu sugai atšķirīga, pēc kā tās var atšķirt.

Latvijā ir sastopamas piecas ķekarpaparžu (Botrychium) sugas: pusmēness ķekarpaparde (B. lunaria), Virdžīnijas ķekarpaparde (B. virginianum), zarainā ķekarpaparde (B. matricariifolium), plūksnu ķekarpaparde (B. multifidum), vienkāršā ķekarpaparde (B. simplex). Ķekarpapardes ir reti vai pat ļoti reti sastopami augi gan Latvijā, gan visā Baltijas jūras reģionā. Ķekarpapardes aug dažādos biotopos: pļavās, priežu mežos, atmatās, ceļmalās, mežmalās. Visbiežāk minētie augi veido nelielas grupas vai sastopami tikai atsevišķi augi. Savas retās sastopamības, necilā augstuma un mazo audžu dēļ, ķekarpapardes nav viegli pamanāmi un atrodami augi. Cilvēka darbība – izmīdīšana, uzaršana, teritoriju apmežošana, pļavu aizaugšana ar krūmiem, kā arī citas cilvēka darbības samazina jau tā reto ķekarpaparžu sastopamību.

Biežāk sastopamā ķekarpaparde Latvijā ir pusmēness ķekarpaparde (B. lunaria). Neliels, līdz 20 cm augsts augs, kas ir sastopams sausos biotopos ar skraju augāju – pļavās, mežmalās, skrajos priežu mežos. Ieraudzīt to var tikai vasaras sākumā, jo vasaras otrajā pusē augs pastāv tikai augsnē. Savu latvisko nosaukumu – pusmēness ķekarpaparde – augs ieguvis mazo, skaisto, pusmēness formas lapu plūksnu dēļ, pēc kurām to var labi atšķirt no citām līdzīgām ķekarpaparžu sugām. Pēc dažu tautu ticējumiem šo papardīti sauca par „zāli – atslēgu”. Ticējumi vēsta, ka to sporangiju sastati vasaras saulgriežos norāda virzienu, kurā meklējami aprakti dārgumi.

Lai ieinteresētu cilvēkus vērot dabas dārgumus sev apkārt, šogad Latvijas Botāniķu biedrība grib pievērst cilvēka uzmanību maziem, skaistiem, ar juveliera precizitāti izpildītiem Dabas bērniem – ķekarpapardēm.

Teksts: Romāns Vēveris, Latvijas Botāniķu biedrība
Attēls: Liene Auniņa, Latvijas Botāniķu biedrība

Ziemeļu linneja – Gada augs 2010

Par Gada augu 2010 Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusi ziemeļu linneju Linnaea borealis. Ģints nosaukta zviedru zinātnieka Kārļa Linneja vārdā, kuram šis augs ļoti paticis un kā dzimtas simbols bieži attēlots viņa portretos, ģērbonī un zīmogā.

Mūžzaļā, pa zemi ložņājošā puskrūma stublājs var būt līdz pat 4 m garš, bet zari ar ziednešiem paceļas tikai 5-15 cm augstu. Lapas mazas, gandrīz apaļas. Ziedi – bāli sārti nokareni mazi zvaniņi pa pāriem bezlapaina ziedneša galā, zied vasaras sākumā, nereti otrreiz augustā. Latvijā augs sastopams samērā reti skujkoku un jauktos mežos.

Tagad, kad arvien vairāk izjūtam klimata pasiltināšanos, interesi izraisa jautājums – kā uz to reaģē augi, jo īpaši sugas, kuru izplatība saistīta ar vēsāka klimata apgabaliem. Tāda ir arī ziemeļu linneja. Vai tās areāls nesašaurināsies un suga neizzudīs no Latvijas mežiem? To rādīs laiks, bet tāpēc ir svarīgi fiksēt šobrīd zināmās šī auga atradnes, lai pēc gadiem ir ar ko salīdzināt. Sūti savas ziņas par ziemeļu linnejas atradnēm Latvijas Botāniķu biedrībai uz e-pasta adresi: botan.biedr@gmail.com vai atzīmē novērojumus un sūti attēlus portālam Dabas dati:  http://dabasdati.lv

Linneja. Foto: Valda Baroniņa

Linneja. Foto: Valda Baroniņa

Gada atradums 2009

Par Gada atradumu 2009 kļuvis ozollapu embotiņš Teucrium chamaedrys. Atraduma autore – Daugavpils universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas laborante Gunta Jurševska. Ozollapu embotiņš ir Latvijas Sarkanās grāmatas O. kategorijas augs – Latvijā vienīgo reizi atrasts 1846. gadā pie Kokneses, šoreiz atradums ir Daugavpils pilsētā dzelzceļmalas pļavā. Latvijas atradnes ir ārpus sugas izplatības areāla robežām.

Apsveicam Daugavpils universitātes jaunos pētniekus – jau ceturto gadu (no sešiem) botānisko atraduma balva aizceļo uz Daugavpili!

Foto: Uvis Suško

Foto: Uvis Suško