Category Archives: Gada Atradums

Gada atradums 2021

Caldesia parnassifolia (L.) Parl – jauna suga Latvijas florā

Laura Grīnberga, Uvis Suško

Augusta vidū apsekojot ezerus, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, Laura Grīnberga atklāja Latvijai jaunu ūdensaugu sugu – Caldesia parnassifolia (L.) Parl. Atradne ir uzskatāma par šīs sugas izplatības areāla tālāko ziemeļu punktu. C. parnassifolia konstatēta Lielajā Kumpinišķu ezerā aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, aizaugušā ezera piekrastē, aptuveni 1 m dziļumā. Lielais Kumpinišķu ezers ir pārrobežu ezers. 24. septembrī ezeru apsekoja Uvis Suško, lai precizētu sugas izplatību ezerā. Ezera Latvijas daļā C. parnassifolia atrasta 24 vietās 63 m2 lielā platībā, bet Lietuvas – 2 vietās 5 m2 lielā platībā. Tā aug galvenokārt nelielās audzēs un grupās gar virsūdens augu joslas malu, vietām arī virsūdens augu joslā starp skrajākiem meldriem un niedrēm 0,5-1,6 m dziļumā uz dūņaina pamata.

Kumpinišķu_ezers1.JPG
1. attēls. Caldesia parnassifolia Lielajā Kumpinišķu ezerā. Foto L. Grīnberga 2021.
Continue reading

Gada atradums 2015 – pļavas linlape

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrība pasniedz ceļojošo balvu „Gada atradums”, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. „Gada atraduma” balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tiek pasniegta jau divpadsmito gadu pēc kārtas.

2015. gadā ceļojošo balvu ieguvusi Dana Krasnopoļska (Daugavpils Universitāte) par jaunu pļavas linlapes Thesium ebractaetum atradni aizsargājamā ainavu apvidū „Augšzeme” Medumu apkārtnē pie Latvijas-Lietuvas robežas.

Dana_Gada atradums2015_fotoJanisButins

Dana Krasnopoļska ar Gada atraduma diplomu. Foto: J. Butins.

Pļavas linlape ir daudzgadīgs, neliels (garums 10-30 cm) santalkoku dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Šis augs ir pēc izskata necils, taču Latvijā tas sastopams ļoti reti – pēdējos gados zināmas vairs tikai 5-6 atradnes, bet vairākas agrākos laikos zināmās atradnes, visticamāk, iznīkušas vai iznīcinātas. Augs mūsdienās sastopams tikai Austrumlatvijā. Suga sastopama galvenokārt dabiskos zālājos, reizēm arī skrajos mežos un ceļmalās.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, iekļauta arī Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā (sugas, kurām draud iznīkšana), kā arī Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Sugas izplatības areāls aptver daļu Austrumeiropas (Polija, Krievijas Eiropas daļa, Latvijas austrumu daļa, Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Rumānija) un daļu Centrāleiropas (Čehija, Austrija, Vācija). Bet kopumā atradņu visā Eiropā ir maz. Suga kā īpaši apdraudēta iekļauta Eiropas Savienības Biotopu direktīvā.

Danas Krasnopoļskas atradums ir nozīmīgs un būtiski papildina zināšanas par šīs sugas izplatību Latvijā, kā arī apstiprina, ka Medumu apkārtnē 1977. gadā atrastā suga šajā apvidū joprojām ir sastopama.

Gada atraduma balvai tika pieteikti arī citi reti sastopamu sugu atradumi. Uvis Suško bija pieteicis jaunas, līdz šim nezināmas bālziedu brūnkātes Orobanche pallidiflora, pūkainās asinszāles Hypericum hirsutum, rūgtās drudzenītes Gentianella amarella, lielās noragas Pimpinella major, vidējās rasenes Drosera intermedia, Lēzeļa lipares Liparis loeselii, matveida glīvenes Potamogeton trichoides, mieturu hidrillas Hydrilla verticillata, mazās najādas Najas minor un jūras najādas Najas marina atradnes. Julita Kluša gada balvai bija pieteikusi pirmoreiz Latvijā savvaļā konstatētu svešzemju sugu dārzbēgli platlapu dedestiņu Lathyrus latifolius un līdz šim Latvijā tikai divas reizes konstatētu svešzemju augu sugu lapaino sunīti Bidens frondosa.

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrība

Gada atradums 2013 – gulošais retējs

2013. gada 5. decembrī Latvijas Botāniķu biedrība Gada atraduma balvu piešķīra Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docentam Pēterim Evartam – Bunderam par gulošā retēja (Potentilla anglica) jaunu atradni valstī.

Gulošais retējs

Gulošais retējs. Foto: www.nature-diary.co.uk

Šī retēju suga ir daudzgadīgs, vidēja lieluma  lakstaugs ar ložņājošu, zarojošos stublāju. Galvenās sugu atšķirošās pazīmes – staraini saliktas pieclapiņu (augšējās trīslapiņu) lapas un raksturīgais četrlocekļu apziednis (vairumam citu retēju sugu kauslapas un vainaglapas ziedā ir pa 5). Gulošais retējs ir ļoti reta suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Sugai līdz šim zināmas tikai dažas atradnes no piejūras zemienes – no 19. gs. beigām vai 20. gs. sākuma – Bulduri, Asari, Cērkste, Tukums. Gandrīz visas no šīm atradnēm uzskatāmas par izzudušām, jo retējs šeit nav atrasts pēdējo 100 un pat vairāk gadu laikā. Mūsdienās zināmas atradnes ir tikai Kaives (Tukuma novads) un Bērzciema apkārtnē (Engures novads). 2013. gada vasarā bagātīga un vitāla šīs sugas atradne uzieta Daugavpils pilsētas teritorijā, Mežciemā – aizaugošā, mitrā pļavā.

Šī ir jau ceturtā gada atraduma balva sešu gadu laikā, kas tiek piešķirta par dažādu floristisko retumu atradumiem Daugavpils pilsētas teritorijā!  Savukārt gulošais retējs ir jau 73 aizsargājamā augu suga, kas konstatēta pilsētas teritorijā kopš 19. gs. beigām, kad  šeit ir sākti botāniskie pētījumi.

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrības pasniedz ceļojošo balvu – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta jau desmito gadu pēc kārtas.

Gada atradums 2012 – garkausa vairodzene

2012. gada nogalē Latvijas Botāniķu biedrības kopsapulcē pasniegta ceļojošā balva – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta devīto gadu pēc kārtas.

Ceļojošo balvu Gada atradums 2012 ieguva Pēteris Evarts-Bunders par Latvijas un Baltijas florā jaunas sugas garkausa vairodzenes Androsace elongata atradumu. Apsveicam!

Garkausa vairodzene

Garkausa vairodzene ir sīks, līdz 5 cm augsts prīmulu dzimtas lakstaugs, kas radniecīgs Latvijā sastopamajām gaiļbiksītēm un bezdelīgactiņām. Līdz šim suga ne Latvijā, ne pārējās Baltijas valstīs nebija konstatēta. 2012. gada pavasarī suga atrasta Daugavpils apkārtnē. Tuvākās zināmās atradnes ir Polijā, Ukrainā un Krievijas centrālajā daļā, un tā sastopama sausos zālājos – suga ir stepju floras elements. Pēdējos gados Daugavpilī un tās apkārtnē atrasti vairāki Latvijai īpaši floras retumi, kas papildina zināšanas par sugu izplatību ne tikai Latvijā, bet arī visa reģiona mērogā.

Par Gada auga 2012 titulu cīnījās arī vairāki citi nozīmīgi un interesanti atradumi: atklātas jaunas lokanās najādas Najas flexilis un zālainās ežgalvītes Sparganium gramineum atradnes (pieteicējs – Uvis Suško), jaunas pazvilu retēja Potentilla anglica un plūksnu ķekarpapardes Botrychium multifidum atradnes (pieteicēja – Solvita Rūsiņa), kā arī jauna pļavas silpurenes Pulsatilla pratensis atradne Rīgā (pieteicēja – Egita Zviedre).

Vairāk informācijas, kā arī Gada atraduma 2012 – garkausa vairodzenes attēli aplūkojami šeit.

 

Gada atradums 2011 – brūnais dižmeldrs

Atraduma autors Ansis Opmanis šo reto, Sarkanās Grāmatas 1. kategorijas sugu atradis Daugavas krastos uz 22 sērēm. Jaunais atradums kardināli mainījis botāniķu priekšstatu par šīs sugas izplatību, jo pēdējais šīs sugas atradums bijis vairāk kā pirms 20 gadiem, un arī pirms tam augs atrasts ļoti reti. Suga gan ir viengadīga un var ilgstoši nepastāvēt vienā atradnē. Cerīgāk to atrast rudens pusē, kad uz sērēm upes mazūdens periodā sakuplo dažādu viengadīgo augu audzes.

Diplomus par interesantiem atradumiem 2011. gadā saņēma arī citi biedrības biedri:

Solvita Rūsiņa par jaunu zarainās ķekarpapardes Botrychium matricariifolium atradni.

Pēteris Evarts-Bunders par jaunu brūnā dižmeldra Cyperus fuscus atradni.

Edgars Iliško par jaunu dižās prīmulas Primula elatior atradni.

Uvis Suško par jauniem dzeltenās dzegužkurpītes Cypripedium calceolus, pūkainās asinszāles  Hypericum hirsutum un kamolainās ežgalvītes Sparganium glomeratum atradumiem.