Category Archives: Gada Atradums

Gada atradums 2015 – pļavas linlape

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrība pasniedz ceļojošo balvu „Gada atradums”, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. „Gada atraduma” balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tiek pasniegta jau divpadsmito gadu pēc kārtas.

2015. gadā ceļojošo balvu ieguvusi Dana Krasnopoļska (Daugavpils Universitāte) par jaunu pļavas linlapes Thesium ebractaetum atradni aizsargājamā ainavu apvidū „Augšzeme” Medumu apkārtnē pie Latvijas-Lietuvas robežas.

Dana_Gada atradums2015_fotoJanisButins

Dana Krasnopoļska ar Gada atraduma diplomu. Foto: J. Butins.

Pļavas linlape ir daudzgadīgs, neliels (garums 10-30 cm) santalkoku dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Šis augs ir pēc izskata necils, taču Latvijā tas sastopams ļoti reti – pēdējos gados zināmas vairs tikai 5-6 atradnes, bet vairākas agrākos laikos zināmās atradnes, visticamāk, iznīkušas vai iznīcinātas. Augs mūsdienās sastopams tikai Austrumlatvijā. Suga sastopama galvenokārt dabiskos zālājos, reizēm arī skrajos mežos un ceļmalās.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, iekļauta arī Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā (sugas, kurām draud iznīkšana), kā arī Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Sugas izplatības areāls aptver daļu Austrumeiropas (Polija, Krievijas Eiropas daļa, Latvijas austrumu daļa, Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Rumānija) un daļu Centrāleiropas (Čehija, Austrija, Vācija). Bet kopumā atradņu visā Eiropā ir maz. Suga kā īpaši apdraudēta iekļauta Eiropas Savienības Biotopu direktīvā.

Danas Krasnopoļskas atradums ir nozīmīgs un būtiski papildina zināšanas par šīs sugas izplatību Latvijā, kā arī apstiprina, ka Medumu apkārtnē 1977. gadā atrastā suga šajā apvidū joprojām ir sastopama.

Gada atraduma balvai tika pieteikti arī citi reti sastopamu sugu atradumi. Uvis Suško bija pieteicis jaunas, līdz šim nezināmas bālziedu brūnkātes Orobanche pallidiflora, pūkainās asinszāles Hypericum hirsutum, rūgtās drudzenītes Gentianella amarella, lielās noragas Pimpinella major, vidējās rasenes Drosera intermedia, Lēzeļa lipares Liparis loeselii, matveida glīvenes Potamogeton trichoides, mieturu hidrillas Hydrilla verticillata, mazās najādas Najas minor un jūras najādas Najas marina atradnes. Julita Kluša gada balvai bija pieteikusi pirmoreiz Latvijā savvaļā konstatētu svešzemju sugu dārzbēgli platlapu dedestiņu Lathyrus latifolius un līdz šim Latvijā tikai divas reizes konstatētu svešzemju augu sugu lapaino sunīti Bidens frondosa.

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrība

Piešķirta Latvijas Botāniķu biedrības balva par Eiropas mērogā nozīmīgiem atradumiem Sivera ezerā

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība pasniegusi ceļojošo balvu „Gada atradums”. 2014. gadā tā piešķirta botāniķim Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima un lokanās najādas Najas flexilis atradumiem Sivera ezerā Latgalē. Abas najādas ir ļoti reti sastopamas ūdensaugu sugas, kas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Botāniķis Uvis Suško - ceļojošās balvas "Gada atradums" ieguvējs. Foto: Julita Kluša.

Botāniķis Uvis Suško – ceļojošās balvas “Gada atradums” ieguvējs. Foto: Julita Kluša.

Mūsdienās smalkā najāda visā pasaulē zināma vairs tikai aptuveni 25 atradnēs, no kurām lielākā daļa – 13 atradnes atrodas Somijā un divas ‒ Latvijā. Pirmoreiz smalko najādu Latvijā U. Suško atklāja 2006. gadā no Sivera netālu esošajā Ārdava ezerā. Šogad pētījumi turpināti, un suga atrasta arī Sivera ezerā. Turpat konstatēta arī otra najādu suga – lokanā najāda. Šī suga Latvijā zināma tikai deviņos ezeros, bet visā Eiropas Savienībā kopā ar Norvēģiju un Šveici tikai 102 atradnēs, vēl 58 lokanās najādas atradnes pēdējo 100–150 gadu laikā ir izzudušas ezeru piesārņošanas un ekosistēmu degradācijas dēļ. Retuma un apdraudētības dēļ abas najādu sugas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos.

Smalkā najāda Najas tenuissima. Foto: Uvis Suško.

Lokanā najāda Najas flexilis. Foto: Uvis Suško.

Lokanā najāda Najas flexilis. Foto: Uvis Suško.

U. Suško atzīst, ka Sivera ezers ir dabas retumiem izcili bagāta vieta, atzīmējot, ka patiesais abu najādu sugu augšanas vietu skaits ezerā noteikti ir vismaz divas reizes lielāks, nekā pašlaik iespējams apzināt un saskaitīt. Pētnieks uzskata, ka Sivera ezers mūsdienās ir, visticamāk, lielākā un bagātākā smalkās najādas atradne pasaulē un acīm redzot arī lielākā un bagātākā lokanās najādas atradne Eiropas Savienības kontinentālajā daļā kopā ar Norvēģiju un Šveici. Diemžēl abas sugas gan Latvijā, gan visā Eiropā ir ļoti apdraudētas, par ko liecina arī daudzu atradņu Eiropā izzušana pēdējo gadu desmitu laikā – galvenokārt ezeru piesārņošanas dēļ.

Pētījuma ietvaros atklājies, ka Sivers ir īsts ezeru dārgakmens. Dzidrajos ezera ūdeņos un ezera piekrastē atrasti arī daudzi citi floras retumi ‒ ūdens subulārija Subularia aquatica, vienzieda krastene Littorella uniflora, gludsporu ezerene Isoetes lacustris, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna, pamīšziedu daudzlape Myriophyllum alterniflorum, rudens ūdenīte Callitriche hermaphroditica, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, krustlapu drudzene Gentiana cruciata. Konstatētas arī daudzas citas retas, aizsargājamas augu sugas un citi dabas retumi.

Diemžēl pašlaik šīs unikālās dabas vērtības nav pasargātas no iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm. Smalkajai najādai Latvijā vēl aizvien nav normatīvajos aktos noteikta īpaši aizsargājamas sugas statusa, lai gan suga atzīta par īpaši retu un apdraudētu visā Eiropas Savienībā. Tāpat abiem izcilajiem ezeriem – Siveram un Ārdavam nav nekāda likumu normās noteikta aizsardzības statusa, tādējādi šīs Eiropas un pasaules mērogā unikālās dabas teritorijas ir pakļautas iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm.

Latvijas Botāniķu biedrība vēlas uzsvērt, ka šīgada botāniskajiem atradumiem ir ne tikai Latvijas, bet arī reģionāla mēroga nozīme. Tādējādi mūsu valsts nes milzīgu atbildību par šo dabas vērtību saglabāšanu. Biedrība izsaka atbalstu atbilstoša īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanai Sivera un Ārdava ezeros un to apkārtnē, kas palīdzētu saglabāt šos izcilos retumus un to dzīvotnes – ezerus piesārņojuma un citu nelabvēlīgu ietekmju neskartus!

Latvijas Botāniķu biedrības ceļojošā balva „Gada atradums” ir tradīcija, kas iedibināta 2004. gadā. Balvu piešķir par īpaši nozīmīgiem floras atradumiem Latvijā. 2014. gadā balvai pieteikti arī citi izcili floras retumi. Visi šie atradumi ir nozīmīgi, būtiski paplašinot zināšanas par Latvijas floru.

Botāniķis Pēteris Evarts-Bunders Daugavpilī atradis Latvijai un Baltijai jaunu sugu – šaurlapu grīsli Carex stenophylla. Vairāk par šo atradumu lasīt šeit.

Savukārt botāniķis Ansis Opmanis Rucavas apkārtnē atradis Latvijā ļoti retu sugu krokaino cūceni Rubus plicatus, kas mūsu valstī nebija atrasta kopš 1964. gada, tāpēc iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0, jeb izzudušo sugu kategorijā. Pirmo zināmo šīs sugas atradni konstatējis P. Lakševics 1909. gadā Rucavas pusē, bet vēlāk tajā pašā apvidū E. Vimba 1964. gadā.

Agnese Priede,
Latvijas Botāniķu biedrība

Gada atradums 2013 – gulošais retējs

2013. gada 5. decembrī Latvijas Botāniķu biedrība Gada atraduma balvu piešķīra Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docentam Pēterim Evartam – Bunderam par gulošā retēja (Potentilla anglica) jaunu atradni valstī.

Gulošais retējs

Gulošais retējs. Foto: www.nature-diary.co.uk

Šī retēju suga ir daudzgadīgs, vidēja lieluma  lakstaugs ar ložņājošu, zarojošos stublāju. Galvenās sugu atšķirošās pazīmes – staraini saliktas pieclapiņu (augšējās trīslapiņu) lapas un raksturīgais četrlocekļu apziednis (vairumam citu retēju sugu kauslapas un vainaglapas ziedā ir pa 5). Gulošais retējs ir ļoti reta suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Sugai līdz šim zināmas tikai dažas atradnes no piejūras zemienes – no 19. gs. beigām vai 20. gs. sākuma – Bulduri, Asari, Cērkste, Tukums. Gandrīz visas no šīm atradnēm uzskatāmas par izzudušām, jo retējs šeit nav atrasts pēdējo 100 un pat vairāk gadu laikā. Mūsdienās zināmas atradnes ir tikai Kaives (Tukuma novads) un Bērzciema apkārtnē (Engures novads). 2013. gada vasarā bagātīga un vitāla šīs sugas atradne uzieta Daugavpils pilsētas teritorijā, Mežciemā – aizaugošā, mitrā pļavā.

Šī ir jau ceturtā gada atraduma balva sešu gadu laikā, kas tiek piešķirta par dažādu floristisko retumu atradumiem Daugavpils pilsētas teritorijā!  Savukārt gulošais retējs ir jau 73 aizsargājamā augu suga, kas konstatēta pilsētas teritorijā kopš 19. gs. beigām, kad  šeit ir sākti botāniskie pētījumi.

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrības pasniedz ceļojošo balvu – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta jau desmito gadu pēc kārtas.

Gada atradums 2012 – garkausa vairodzene

2012. gada nogalē Latvijas Botāniķu biedrības kopsapulcē pasniegta ceļojošā balva – Gada atradums, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. Gada atraduma balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tika pasniegta devīto gadu pēc kārtas.

Ceļojošo balvu Gada atradums 2012 ieguva Pēteris Evarts-Bunders par Latvijas un Baltijas florā jaunas sugas garkausa vairodzenes Androsace elongata atradumu. Apsveicam!

Garkausa vairodzene

Garkausa vairodzene ir sīks, līdz 5 cm augsts prīmulu dzimtas lakstaugs, kas radniecīgs Latvijā sastopamajām gaiļbiksītēm un bezdelīgactiņām. Līdz šim suga ne Latvijā, ne pārējās Baltijas valstīs nebija konstatēta. 2012. gada pavasarī suga atrasta Daugavpils apkārtnē. Tuvākās zināmās atradnes ir Polijā, Ukrainā un Krievijas centrālajā daļā, un tā sastopama sausos zālājos – suga ir stepju floras elements. Pēdējos gados Daugavpilī un tās apkārtnē atrasti vairāki Latvijai īpaši floras retumi, kas papildina zināšanas par sugu izplatību ne tikai Latvijā, bet arī visa reģiona mērogā.

Par Gada auga 2012 titulu cīnījās arī vairāki citi nozīmīgi un interesanti atradumi: atklātas jaunas lokanās najādas Najas flexilis un zālainās ežgalvītes Sparganium gramineum atradnes (pieteicējs – Uvis Suško), jaunas pazvilu retēja Potentilla anglica un plūksnu ķekarpapardes Botrychium multifidum atradnes (pieteicēja – Solvita Rūsiņa), kā arī jauna pļavas silpurenes Pulsatilla pratensis atradne Rīgā (pieteicēja – Egita Zviedre).

Vairāk informācijas, kā arī Gada atraduma 2012 – garkausa vairodzenes attēli aplūkojami šeit.

 

Gada atradums 2011 – brūnais dižmeldrs

Atraduma autors Ansis Opmanis šo reto, Sarkanās Grāmatas 1. kategorijas sugu atradis Daugavas krastos uz 22 sērēm. Jaunais atradums kardināli mainījis botāniķu priekšstatu par šīs sugas izplatību, jo pēdējais šīs sugas atradums bijis vairāk kā pirms 20 gadiem, un arī pirms tam augs atrasts ļoti reti. Suga gan ir viengadīga un var ilgstoši nepastāvēt vienā atradnē. Cerīgāk to atrast rudens pusē, kad uz sērēm upes mazūdens periodā sakuplo dažādu viengadīgo augu audzes.

Diplomus par interesantiem atradumiem 2011. gadā saņēma arī citi biedrības biedri:

Solvita Rūsiņa par jaunu zarainās ķekarpapardes Botrychium matricariifolium atradni.

Pēteris Evarts-Bunders par jaunu brūnā dižmeldra Cyperus fuscus atradni.

Edgars Iliško par jaunu dižās prīmulas Primula elatior atradni.

Uvis Suško par jauniem dzeltenās dzegužkurpītes Cypripedium calceolus, pūkainās asinszāles  Hypericum hirsutum un kamolainās ežgalvītes Sparganium glomeratum atradumiem.