Category Archives: Gada sūna

Gada sūna 2025 – spurainā dzīparene 

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par Gada sūnu 2025 izvēlējusies spuraino dzīpareni Paludella squarrosa. Kā jau nosaukums liecina, sūna dabā izskatās pēc dzijas pavediena, bet atliektās lapiņas piedod spurainumu.

Spurainā dzīparene Paludella squarossa. Foto: Līga Strazdiņa

Spurainā dzīparene ir lapu sūna. Augi ir gaiši zaļi līdz dzeltenīgi 3–15 cm gari. Lapas sakārtotas skaidrās 5 rindās. Stumbrs  apakšpusē klāts ar biezu rizoīdu tūbu. Lapas līdz 2 mm garas, to gals smails, āķveidā atliekts. Mikroskopā redzams, ka  lapas mala no vidus sīki un asi zobota. Lapas dzīsla tieva, beidzas pirms lapas gala. Šo sūnu parasti atrodam bez sporu vācelītēm.

Spurainā dzīparene sastopamas zāļu un pārejas purvos, avotainās vietās strautu un upīšu malās, pļavu nogāzēs, kā arī tā aug sūnu purvos pie sēravotiem, piedalās ezeru aizaugšanā. Sūna  bieži ir sajaukumā ar citām purvainu vietu sūnām. Tā ir Ziemeļu puslodes suga. Eiropā kopumā sugas populācija samazinās, un novērojama tās dzīvotņu izzušana.

Latvijā suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un to aizsargājamo sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi.  Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, aktuālajā sugas apdraudētības novērtējumā pēc IUCN kritērijiem atzīta par gandrīz apdraudētu (NT – near threatened).

Spurainā dzīparene Paludella squarossa. Foto: Līga Strazdiņa

Lai gan lielākajai daļai zināmo sugas atradņu ir nodrošināts aizsardzības režīms, suga parasti ir sastopama nelielos daudzumos starp citām sūnām,  un neveido sporas, līdz ar to tās izplatība ir ierobežota. Sugas aizsardzībai sevišķi svarīgi ir nodrošināt zāļu purvu, pārejas purvu, avotu un avoksnāju aizsardzību. Teritorijas apsaimniekošana ir nepieciešama tajās vietās, kur notiek biotopa pastiprināta aizaugšana. Par šo sūnu portālā www.dabasdati.lv  kopš 2016. gada ziņots 28 reizes. Suga sastopama izklaidus visā Latvijā, izņemot Zemgali.

Aicinām sabiedrību palīgā noskaidrot, vai tas tiešām tā ir, un ziņot portālā www.dabasdati.lv. Vienmēr ir prieks šo viegli atpazīstamo sugu atrast dabā!

Gada sūna 2021 – līklapu novellija

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).

Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās – pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma – noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – sarkanīga līdz brūngana. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma.  

Līklapu novellijas pavedieni. Foto: Julita Kluša (dziedava.lv).
Continue reading

Gada sūna 2020 – parastā rožgalvīte

2020. gadā Latvijas Botāniķu biedrība par gada sūnu izvēlējusies parasto rožgalvīti Rhodobryum roseum. Tā ir ļoti simpātiska lapu sūna, kura bieži sastopama dažādos mežos, īpaši ēnainos egļu mežos un pat kāpās un pļavās. Parasto rožgalvīti Latvijā var atrast visos gadalaikos, arī ziemā, ja vien to nesedz sniegs.

Parastā rožgalvīte. Foto: Julita Kluša.

Continue reading

Gada sūna 2019 – tūbainā bārkstlape

Tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella ir aknu sūna, kas Latvijā sastopama strautu un avotu krastos, kā arī purvainos egļu un jauktos mežos avotainās apēnotās vietās. Tā ir viena no lielākajām aknu sūnām Latvijā, veido līdz 15 cm augstas, bāli vai dzeltenīgi zaļas velēnas. Sūnas stublājam raksturīgs vairākkārtējs zarojums. Tūbainā bārkstlape parasti vairojas ar lapoņa fragmentiem un sporofītu veido ļoti reti.

Tūbainā bārkstlape (Trichocolea tomentella). Foto: Ivars Leimanis

Sugas areāls aptver Eiropu, Tunisiju, Krieviju, Ķīnu, Japānu un Ziemeļamerikas austrumu daļu. Eiropā līdz šim konstatēta viena bārkstlapu suga, bet tropiskajos kalnu reģionos un dienvidu puslodē sastopamas vēl 19 sugas no šīs ģints. Latvijā sugas atradnes konstatētas reti, bet izklaidus visā teritorijā.

Continue reading

Gada sūna 2018 – zilganā baltsamtīte

Latvijas Botāniķu biedrība turpina iepazīstināt sabiedrību ar interesantām sūnu sugām. Vai, staigājot pa piejūras mežiem, esat pamanījuši mīkstus, gaiši zaļus sūnu spilventiņus? Ļoti iespējams, ka esat ieraudzījuši šī Gada sūnu – zilgano baltsamtīti (Leucobryum glaucum).

Zilganā baltsamtīte (Leucobryum glaucum). Foto: Uvis Suško

Zilganā baltsamtīte (Leucobryum glaucum). Foto: Uvis Suško

Zilganā baltsamtīte sastopama uz augsnes un koku pakājēs, kā arī uz satrunējušiem celmiem. Tā aug ļoti blīvos, bieži vien puslodes veida ciņos. Jo lielāks ir baltsamtītes cinis, jo ilgāk tas audzis, tādejādi liecinot arī par meža ilglaicību, tāpēc tā ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.

Sūnai ir stingrs līdz 10 cm garš stumbrs, kas zarojas dakšveidā. No citām sūnām atšķiras ar gaiši zilgani pelēcīgo nokrāsu. Pasaulē ir 122 baltsamtīšu ģints sugas, kas izplatītas visos kontinentos, bet Latvijā sastopamas divas sugas – zilganā un kadiķu baltsamtīte. Kā liecina novērojumi, abas sugas sastopamas galvenokārt Latvijas rietumu pusē, tādēļ atradumi Austrumlatvijā no zinātniskā viedokļa ir vērtīgāki. Baltsamtītes atrodamas biotopos ar atšķirīgu mitrumu – gan sausās vietās kā Pierīgas kāpu mežos, gan slapjos dumbrājos, piemēram, Ķemeru nacionālajā parkā.

Anglijas dienvidos fazāni šīs sūnas nereti izkašā un tās sāk augt brīvi, nepiestiprinājušās substrātam, vietējie iedzīvotāji tās iesaukuši par ‘bulciņām’.

Pasaulē, piemēram, Dienvidāzijā, baltsamtītes mēdz lietot spilvenu un matraču pildījumam, tomēr biežāk sūnu izmanto dekorēšanā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ zilganā baltsamtīte ir apdraudēta un iekļauta Eiropas Savienības biotopu direktīvas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ja arī Tu izmanto sūnas dekoru veidošanā – izvēlies biežāk sastopamas meža zemsedzes sūnas, nevis baltsamtīšu ciņus!

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv.

Ja Jūsu rīcībā ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sūnu, aicinām rakstīt uz e-pastu ligita.liepina@lu.lv.

Ligita Liepiņa, Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupas koordinātore