Category Archives: Gada Augs

Gada augs 2025 – smiltāja retējs

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2025 izvēlējusies smiltāja retēju Potentilla arenaria: samērā reti sastopamu rožu dzimtas augu, kas sastopams sausās, smilšainās un atklātās vietās.

Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās-maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs Potentilla arenaria. Tas ir neliels, 5 – 10 cm augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecstarainām lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.

Smiltāja retējs *Potentilla arenaria*. Foto: Gunta Evarte-Bundere

Smiltāja retējs Latvijas teritorijā kopumā sastopams samērā reti un nevienmērīgi, šeit sasniedzot sava areāla ziemeļu robežu. Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it sevišķi tās lejtecē. Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli – tā krāšņie, dzeltenie ziedu klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga. Citviet Latvijā (Ziemeļlatvijā, Latgalē vai Sēlijā) suga sastopama reti vai pat nemaz.

Atsevišķas smiltāja retēja atradnes uz dzelzceļiem un tālu prom no Daugavas ielejas, piemēram, Gramzdā, Užavā vai Ērgļos, liek aizdomāties par sugas ienākšanas ceļiem un to, vai mums Latvijā ir tikai viena šāda pavasarī ziedoša zemei pieplakusi retēju suga? Ar smiltāja retēju viss nemaz nav tik vienkārši. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, taču vēl drošāk to var noteikt ar bionokulāru laboratorijas apstākļos. Sugai raksturīgā pazīme – blīvi zvaigžņmatiņi (sazaroti matiņi) lapu apakšpusē. Ja tādi saskatāmi – viss kārtībā, esat atraduši Gada augu! Līdzīgs ir ļoti retais Kranca retējs Potentilla krantzii (lapas apakšpuse kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem), taču tas nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā nav atrasts (senāk konstatēts Ķemeru Nacionālajā parkā un Abavas ielejā). Tāpat līdzīgas sugas ir Tabernamontāna retējs (Potentilla tabernaemontanii), kas sastopams Igaunijā (lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu), savukārt hibrīdajam pasmilts retējam Potentilla x subarenaria saskatāmas abu vecāku sugu pazīmes, un tas, iespējams, varētu būt plašāk sastopams, nekā mēs uzskatām pašlaik.

Klimata pārmaiņu radītais efekts varētu nākt par labu sugai, kuras pamatareāls ir uz dienvidiem no Latvijas, savukārt sausu zālāju uzaršana vai aizaugšana ar kokiem un noēnošanās ir negatīvs faktors, kas iznīcina sugai piemērotas dzīvotnes.

Smiltāja retējs (vai varbūt citas tam līdzīgās retēju sugas?) gaida savus pētniekus, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par smiltāja retēja atradumiem portālā www.dabasdati.lv, vēlams, pievienojot fotogrāfijas un, ja iespējams, aprakstu par matiņiem lapas apakšpusē.

Kontakti saziņai:

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle

Tālrk. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Latvijas Botāniķu biedrība Gada auga 2024 godā ceļ apdziru

Leave a reply

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2024 izvēlējusies mežu iemītnieci mūžzaļo sporaugu apdziru Huperzia selago

Auglīgos lapu koku un jauktu koku mežos cauru gadu var novērot nelielo, līdz
20 cm garo staipekņu dzimtas sporaugu – apdziru. Tā ir mūžzaļa, tādēļ novērojama visu gadu.

Uz stāvajiem stumbriem, kas galotnē dakšveidīgi zarojas, blīvi sakārtotas tumši zaļas sīkas lapas. Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu – tā vairojas ar sporām. Zaru vidusdaļā, starp lapām atrodas nelieli, ieapaļi dzelteni sporu nesēji – pēc tiem apdziru var atšķirt no citiem staipekņiem, kam sporu nesēji ir dzeltenas vālītes zaru galos.

Apdzira sastopama mitros lapu koku, egļu un jauktu koku mežos auglīgās augsnēs, kā arī uz smilšakmens atsegumiem, retumis nosusinātos purvos.

Apdzira ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Iemeslu tam netrūkst: apdziras, līdzīgi kā citi staipekņi, aug ļoti lēni un izpostīšanas gadījumā nespēj ātri atjaunoties; tiek izcirsti apdzirām piemēroti meži, kā arī tās izplūc izmantošanai floristikā.

Sugas latviskajam nosaukumam ir saistība ar apdziras izmantošanu tautas medicīnā, lai “izārstētu” alkohola atkarības. Augs ir indīgs un, apdzira, lietota kopā ar alkoholu, izraisa smagu vemšanu, kas nākotnē liktu divreiz padomāt, vai atkal ķerties pie grādīgajiem dzērieniem.

Latvijā apdziru ne visai bieži var novērot visā teritorijā, kur ir piemērotas dzīvotnes. Visvairāk ziņu par apdziras atradnēm ir Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas bagātas ar lapu koku un egļu mežiem.

Apdzira ir ziemeļniece – pasaulē tā izplatīta Eirāzijas un Ziemeļamerikas boreālajos (ziemeļu) reģionos. Kā apdziru ietekmēs klimata pārmaiņas? Vai tā sastopama tikai vecos, dabiskos mežos vai arī jaunākās mežaudzēs? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies rast atbildes 2024. – apdziras gadā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par apdziras atradumiem portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Vairāk informācijas:

Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Leave a reply

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene

Leave a reply

Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.

Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.

Continue reading →

Gada augs 2021 – pļavas (jeb parastā) ķimene

Leave a reply

Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi – tās ieceptas rudzu maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, iesietas Jāņu sierā. Ķimenes atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju un ķimeli – ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot gremošanu un ēstgribu.

Continue reading →