Author Archives: Maija Medne

Botāniķu rallijs “Dviete 2024”

Dabai dodoties rudens miegā, laiks atcerēties vasaras notikumus – nu jau ceturto Latvijas Botāniķu biedrības rīkoto sugu ralliju, kurš šogad 14. jūlijā notika Dvietes apkārtnē. Atbilstoši nolikumam, Botāniķu rallijs ir komandu sacensības (2-3 dalībnieku sastāvā), kurās 7 stundu laikā jāapseko rallija teritorija un jāreģistrē pēc iespējas vairāk sūnu un vaskulāro augu sugu. Rallija teritoriju izvēlas komisija – iepriekšējā gada uzvarētāju komanda. Līdz šim teritorijas bijušas samērā nelielas, no simta līdz dažiem simtiem hektāru, taču šogad komanda “Gaujas un Rūjas nāras” (Anete Pošiva-Bunkovska, Maija Medne, Elita Ozola) realizēja savu sapni par ralliju Sēlijā un labi lielu teritoriju, lai komandām būtu jāizvēlas stratēģija, jo visu teritoriju nav iespējams apsekot.  Tā nu 70 kvadrātkilometrus lielā rallija teritorija ietvēra gan dabas parku “Dvietes paliene”, gan kārtīgu meža masīvu, gan Daugavas krastus. Sacensību centrs atradās apburošajā Dvietes palienes informācijas centrā “Gulbji”, un iepriekšējā vakarā ieradušies dalībnieki varēja izbaudīt skatu uz miglā tītajām palienes pļavām ar savvaļas govju un zirgu ganāmpulkiem.

Sacensībās startēja 4 komandas – “Adumbrandas” (Solvita Rūsiņa, Ligita Liepiņa, Lauma Ķeire), “Botāniskās gļotsēnes” (Julita Kluša, Vija Sīmansone, Lilita Svirževska), “Divlapu žagatiņas” (Vija Kreile, Baiba Bambe) un “2D” (Dana Krasnopoļska un Dace Stepanova). Vērtēšanas komisijā komandai “Gaujas un Rūjas nāras” pievienojās arī sūnu speciāliste Līga Strazdiņa un vaskulāro augu un dendroloģijas eksperts Pēteris Evarts-Bunders.

Komandām savas stratēģijas izstrādē bija jāņem vērā ne tikai lielā teritorija, bet arī laika apstākļi – pirmās stundas pagāja karstumā, un tad atnāca kārtīgs lietus gāziens. Uz atpūtu, nevis uzvaru noskaņotās komandas atgriezās sacensību centrā samērā ātri, bet pārējās dalībnieces līdz pēdējam izmantoja sacensībām pieejamo laiku un zem lietussargiem un lietusjakām turpināja sugu meklējumus. Kā izrādījās, vienlīdz labus rezultātus varēja sasniegt gan braukājot un cenšoties aptvert pēc iespējas lielāku biotopu dažādību, gan rūpīgi iedziļinoties neliela apvidus sugu daudzveidībā.

Pēc novēroto sugu sarakstu iesniegšanas sākās komisijas darbs – pārbaudīt sugu sarakstus un piešķirt punktus. Par katru taksonu, kas noteikts līdz sugai, komanda saņēma 1 punktu. Par retām un īpaši aizsargājamām sugām tika piešķirti 2 punkti. Savukārt, par līdz ģintij noteiktu taksonu – 0,5 punkti. Tradicionāli apbalvošanas ceremonijā komandām tiek uzdoti āķīgi jautājumi par sugu noteikšanu vai lūgts pastāstīt par interesantāko un retāko sugu atrašanu, taču rezultātus tas nemainīja, jo uzvarētāju komanda pārējās apsteidza ar krietnu atrāvienu.

Par 2024. gada uzvarētājām kļuva komanda “Botāniskās gļotsēnes” ar 390,5 punktiem. Apsveicam!

2. vietu ieguva komanda “Adumbrandas” (376,5 punkti), 3. vietu “Divlapu žagatiņas” (351 punkts), bet 4. vietā “2D” (153,5 punkti).

Līdz šim Botāniķu rallijs norisinājies Daugavpils apkārtnē, Ziemeļgaujā, Kurzemes ziemeļu piekrastē un Sēlijā, līdz ar to visu vēsturisko novadu aptveršanai nākamajā gadā būs kārta Zemgalei. Uz tikšanos!

Ceturto LBB sugu ralliju atklāj LBB valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders. Foto: Maija Medne

Komanda “Adumbrandas” darbībā, veidojot sugu sarakstus. Foto: Anete Pošiva – Bunkovska

Vērtēšanas komisija darbībā. Foto: Maija Medne

Uzvarētāju komanda “Botāniskās gļotsēnes”

2. vietas ieguvējas, komanda “Adumbrandas”

3. vietu ieguva “Divlapu žagatiņas”

Pasākumu izbaudīja arī komanda “2D”. Foto: Maija Medne

Rallija dalībnieku un līdzjutēju kopbilde. Foto: LBB arhīvs

Latvijas Botāniķu biedrība Gada auga 2024 godā ceļ apdziru

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2024 izvēlējusies mežu iemītnieci mūžzaļo sporaugu apdziru Huperzia selago

Auglīgos lapu koku un jauktu koku mežos cauru gadu var novērot nelielo, līdz
20 cm garo staipekņu dzimtas sporaugu – apdziru. Tā ir mūžzaļa, tādēļ novērojama visu gadu.

Uz stāvajiem stumbriem, kas galotnē dakšveidīgi zarojas, blīvi sakārtotas tumši zaļas sīkas lapas. Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu – tā vairojas ar sporām. Zaru vidusdaļā, starp lapām atrodas nelieli, ieapaļi dzelteni sporu nesēji – pēc tiem apdziru var atšķirt no citiem staipekņiem, kam sporu nesēji ir dzeltenas vālītes zaru galos.

Apdzira sastopama mitros lapu koku, egļu un jauktu koku mežos auglīgās augsnēs, kā arī uz smilšakmens atsegumiem, retumis nosusinātos purvos.

Apdzira ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Iemeslu tam netrūkst: apdziras, līdzīgi kā citi staipekņi, aug ļoti lēni un izpostīšanas gadījumā nespēj ātri atjaunoties; tiek izcirsti apdzirām piemēroti meži, kā arī tās izplūc izmantošanai floristikā.

Apdzira Huperzia Selago. Foto: M.Medne

Sugas latviskajam nosaukumam ir saistība ar apdziras izmantošanu tautas medicīnā, lai “izārstētu”  alkohola atkarības. Augs ir indīgs un,  apdzira, lietota kopā ar alkoholu, izraisa smagu vemšanu, kas nākotnē liktu divreiz padomāt, vai atkal ķerties pie grādīgajiem dzērieniem.

Latvijā apdziru ne visai bieži var novērot visā teritorijā, kur ir piemērotas dzīvotnes. Visvairāk ziņu par apdziras atradnēm ir Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas bagātas ar lapu koku un egļu mežiem.

Apdzira ir ziemeļniece – pasaulē tā izplatīta Eirāzijas un Ziemeļamerikas boreālajos (ziemeļu) reģionos. Kā apdziru ietekmēs klimata pārmaiņas? Vai tā sastopama tikai vecos, dabiskos mežos vai arī jaunākās mežaudzēs? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies rast atbildes 2024. – apdziras gadā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par apdziras atradumiem portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Vairāk informācijas:

Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com

Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Botāniķu rallijs 2023 – augu sugu meklēšanas sacensības norisinās jau trešo reizi

Pirms trīs gadiem iedibinātā tradīcija – Latvijas Botāniķu biedrības sugu meklēšanas sacensības, jeb Botāniķu rallijs šogad norisinājās Kurzemē, Mazirbes apkārtnē. Saulainā un siltā sestdienā, 12. augustā šeit satikās četras botāniķu komandas, lai septiņu stundu laikā, ierobežotā teritorijā sastādītu novēroto vaskulāro augu un sūnu sarakstus. Par uzvarētāju kļūst komanda ar garāko sarakstu jeb ar visvairāk novērotām augu sugām.

Botāniķu rallija 2023. dalībnieki, komisija un atbalstītāji. Foto: Inita Svilāne

Līdzīgi kā divus iepriekšējos gadus, pasākumā piedalījās četras komandas:

Adumbrandas (Lauma Ķeire, Solvita Rūsiņa, Ligita Liepiņa);
VAJ (Ansis Opmanis, Julita Kluša, Vija Sīmansone);
Staignāju meitenes (Evita Oļehnoviča, Ilze Ķuze, Anna Pastare – Skutele);
Gaujas un Rūjas nāras (Anete Pošiva – Bunkovska, Elita Ozola, Maija Medne).

Sekojot iepriekš ieviestajai tradīcijai, ka rallija uzvarētāji kļūst par nākamā gada rallija komisiju, tad šogad procesu pieskatīja un sugu sarakstus cītīgi pārbaudīja pērnā gada laureātes komanda “Apvienotie botāniķu spēki” ar Līgu Strazdiņu, Danu Krasnopoļsku un Initu Svilāni sastāvā.

Rallija dalībnieki sacensību laikā izložņāja un sugas meklēja dažādās kartē iezīmētās teritorijas vietās: tika izstaigāta jūras piekraste, priežu meži, ceļmalas, piejūras reģioniem raksturīgie zālāji, upmalas un pārejas purvs. Labu pienesumu sugu sarakstam deva arī publiskie apstādījumi, piemēram,  Mazirbes centrā, kā arī savvaļā izbēgušas svešzemju sugas. Atgādinājumam – dalībniekiem nebija atļauts kāpt pāri žogiem un veidot sarakstus no privātos dārzos esošām kultūraugu sugām, taču, ja sugas pašas no šī dārza ir izbēgušas publiskā vidē, tad kvalificējās, lai taptu pieskaitītas Botāniķu rallija ietvaros. Šī gada rallija dalībnieku sugu meklēšanas pienesums bija Slīteres nacionālā parka reto un īpaši aizsargājamo sugu atradņu aktualizēšana. Acīgākajām komandām izdevās novērot pat 9 retas un īpaši aizsargājamas sūnu sugas!

Pēc spraigas cīņas septiņu stundu garumā, kā arī pēcāk vairāku stundu komisijas darba, punkti bija saskaitīti. Par katru taksonu, kas noteikts līdz sugai, komanda saņēma 1 punktu. Par retām un īpaši aizsargājamām sugām tika piešķirti 2 punkti. Savukārt, par līdz ģintij noteiktu taksonu – 0,5 punkti.

Ar 431,5 punktiem šogad laurus plūca komanda “Gaujas un Rūjas nāras”, tuvākos sekotājus apsteidzot par 19,5 punktiem. Apsveicam!

Līdz šim Botāniķu rallijs ir norisinājies Latgalē, kur sugas tika meklētas Daugavpils pilsētā, kā arī Ziemeļvidzemē, aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Beku saimniecībā, un nu saskaitīta arī Kurzeme. Turpinot aizsākto tradīciju katru gadu pasākumu rīkot citā novadā, nākamgad Botāniķu rallijā tiksimies jau Sēlijā, pie Daugavas krastiem!

Komanda Adumbrandes gatava startam! Foto: Inita Svilāne
Komanda Gaujas un Rūjas nāras vēl pēdējās minūtēs cenšas noteikt līdzi paņemtos neskaidro sugu paraugus. Foto: Inita Svilāne
Startam gatava komanda VAJ, kuras nosaukums veidots no dalībnieku vārdu sākumburtiem. Foto: Inita Svilāne
Pie sūnu sugu noteikšanas ķērusies komanda Staignāju meitenes. Foto: Inita Svilāne.
Komanda Adumbrandes meklē sugas kāpās. Foto: Inita Svilāne
Komanda Gaujas un Rūjas nāras pēta, kuras sugas augu sarakstam pievienot no pārejas purva un staignāja. Foto: Maija Medne
Uzvarētāju komanda – Gaujas un Rūjas nāras. Foto: Inita Svilāne

Jau otro reizi aizvadītas augu sugu meklēšanas sacensības – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs 2022

Pērn iesāktā tradīcija – Latvijas Botāniķu biedrības Augu sugu rallijs notika arī šogad,
9. jūlijā, pulcējot četras botāniķu komandas Ziemeļgaujā, dabas saimniecībā Bekas.
Septiņu stundu laikā, apmēram 1 km2 plašā saimniecības apkaimē – parkveida pļavās un ganībās, Gaujas vecupēs, krastmalā un nelielos meža pudurīšos komandu uzdevums bija saskaitīt pēc iespējas vairāk vaskulāro augu un sūnaugu sugu. Šī gada rallijam bija arī pievienotā vērtība – sastādīt Beku saimniecības sūnu un augu sarakstu, lai dažādos dabas izglītības pasākumos būtu iespējams dalīties ar pārbaudītām ziņām par Beku apkaimes augu daudzveidību.
Dabiskajās pļavās vietām vēl bija jūtamas sekas no paliem, kas beidzās īsi pirms Jāņiem, savukārt sausākajās vietās varēja novērot košu ziedu daudzveidību – dažādas pulkstenītes, āboliņi, madaras, raskrēsliņi un citi augi bija viegli pamanāmi un saskaitāmi, kā arī nobaudāmas Gaujmalas pļavām tik raksturīgās gardās spradzenes. Grūtāk veicās ar sūnu atrašanu, taču dažas kritalas Gaujmalas mežos, vecie koki blakus vecupēm un pat mitras Gaujmalas smiltis spēja iepriecināt arī sūnu speciālistus. Ne mazāk interesantas bija vietas, kur notikuši ES nozīmes biotopa 6530 Parkveida pļavas un ganības atjaunošanas darbi – tur augu skaitītāji saviem sarakstiem pievienoja buķeti no meža, pļavu un nezāļu sugām.
Laikapstākļi ik pa laikam meta sacensību dalībniekiem nelielu izaicinājumu , kad sugu sarakstu lapas bija jāspēj papildināt zem lietussarga, taču tas parasti bija īslaicīgs un mākoņus drīz vien nomainīja karsējoša saule. Lai saskaitītu pēc iespējas vairāk sugu, komandas izmantoja dažādas taktikas – kāds izlaida pusdienas, lai ietaupītu laiku, cits ar lietussargu no vecupes pamanījās izvilkt vienlaikus četru dažādu sugu ūdensaugus, taču vēl kāda komanda pamanījās izstaigāt pilnīgi visu piešķirto teritoriju, ielūkojoties katrā stūrītī. Jāatgādina, ka par katru līdz sugai noteikto augu un sūnu komandai tiek piešķirts punkts. Ja augs noteikts līdz ģintij – komanda saņem puspunktu.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad rallijā startēja četras botāniķu apvienības:
ABS jeb Apvienotie botāniķu spēki: Līga Strazdiņa, Inita Svilāne, Dana Krasnopoļska;
Botāniskās gļotsēnes: Julita Kluša, Lilita Svirževska un Vija Sīmansone;
Apsūnojis ķērpju lācītis: Renāte Kaupuža, Evita Oļehnoviča un Līga Mihailova;
Gaujas nāras: Anete Pošiva – Bunkovska, Ilze Kukāre un Maija Medne.

Šī gada jaunums rallija nolikumā paredzēja to, ka pērnā gada uzvarētāji kļūst par nākamā gada augu rallija žūriju. Šo darbu ļoti cītīgi un atbildīgi veica Augu sugu rallija 2021 uzvarētājkomanda Daugavas vizbuļi ar Valdu Baroniņu, Ivaru Kabuci un Baibu Bambi sastāvā. Cītīga iesniegto sarakstu pārbaude un punktu skaitīšana noveda pie rezultātiem.
Ar apaļiem 399 punktiem uzvarēja komanda Apvienotie botāniķu spēki, savus tuvākos konkurentus apsteidzot par 41,5 punktiem. Apsveicam!
Šī gada rallija apbalvošana notika īpašā dabas svētku zālē – kādreizējā Gaujas vecupē, ko svinībām sagatavoja Beku saimnieks, arī LBB biedrs – Viesturs Lārmanis. Paldies!
Pēc apbalvošanas pie lielā zupas katla Gaujmalā turpinājās sarunas par atrastajām un arī neatrastajām augu sugām, kā arī izskanēja daudz dažādu variantu un piedāvājumu par nākamā gada rallija norises vietām.
Lai arī kurš Latvijas nostūris nākamā gada sacensībām tiks izvēlēts – uz tikšanos Augu sugu rallijā 2023!

Tā kā Latvijas Botāniķu biedrība svin savu 70. gadadienu, tad nākamajā dienā visi pasākuma dalībnieki, kā arī citi LBB biedri pulcējās uz izzinošu dienu turpat dabas saizmniecībā Bekas. No sākuma visus uzrunāja viena no ilgstošām LBB biedrēm – Ilona Jepsena, kas bija sagatavojusi stāstu par Latvijas Botāniķu biedrības vēsturi (ar stāstu iespējams iepazīties arī ŠEIT). Savukārt, pēc tam botāniķiem bija iespēja noklausīties Viestura Lārmaņa, dabas saimniecības īpašnieka stāstu par zālāju atjaunošanu un uzturēšanu Ziemeļgaujā, Beku saimniecībā.

Sugu rallija dalībniekie saņem organizatoriskus norādījumus. Foto: Inita Svilāne
Vecais Gaujmalas ozols nolūkojas steidzīgās rallija dalībniecēs, kas dodas uz rezultātu nodošanas vietu. Foto: Maija Medne
Komanda Apsūnojis ķērpju lācītis vēl steidz pārlūkot sugu sarakstus pirms nodošanas. Foto: Julita Kluša
Rezultātu paziņošana. Foto: Dace Stepanova
Uzvarētāju komanda – Apvienotie botāniskie spēki. Foto: Dace Stepanova
Žūrija pēc smaga darba – komanda Daugavas vizubuļi, kas uzvarēja Augu sugu rallijā 2021. Foto: Dace Stepanova
Rallija dalībnieki zem parkveida ozola pēc apbalvošanas. Foto: Dace Stepanova
Pēc – rallija sarunas, lielais zupas katls un rosība Gaujmalā. Foto: Inita Svilāne
Ilona Jepsena stāsta par biedrības vēsturi. Foto: Maija Medne
Viesturs Lārmanis dalījās ar stāstu par zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu dabas saimniecībā Bekas, Ziemeļgaujā. Foto: Inita Svilāne


Aicinām uz saulpureņu iepazīšanas ekskursijām “Satiec savu saulpureni”!

Saulpureņu ziedēšanas laiks ir klāt! Tādēļ aicinām uz 2022. gada auga – Eiropas saulpurenes iepazīšanas ekskursijām 4. jūnijā, plkst. 11:00 astoņās dažādās vietās Latvijā!


Kā atpazīt saulpureni? Kādās pļavās tā dzīvo? Kā saulpureņu pļavas vislabāk saglabāt? Tos un vēl citus jautājumus Jums labprāt atbildēs saulpureņu gidi, kas astoņās dažādās saulpureņu pļavās ir gatavi uzņemt ciemiņus un vadīt izzinošas ekskursijas!

Lai pieteiktos ekskursijai, aizpildiet šo ANKETU! Vietu skaits ekskursijās ierobežots. (Ja maksimālais dalībnieku skaits būs sasniegts, tad pieteikšanos konkrētajā vietā pārtrauksim.)

Kur notiks saulpureņu ekskursijas?

  • Užavas augštecē netālu no Gudeniekiem, Alsungas pagastā, Kuldīgas novadā.
    Tikšanās vieta Gids: Ritvars Rekmanis
  • Pie Naukšēniem, Valmieras novadā. Tikšanās vieta Gidi: Elita un Dainis Ozoli
  • Vidzemes augstienē, Skujenes pagasta Sērmūkšos, Cēsu novadā. Tikšanās vieta Gids: Maija Medne
  • Aumeistaru apkārtnē, Priežukalnos, Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Ivars Kabucis
  • Kujas palienē, Praulienas pagastā, Madonas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Anete Pošiva – Bunkovska
  • Krišjāņos, Krišjāņu pagastā, Balvu novadā. Tikšanās vieta. Gids: Daiga Moroza
  • Laļi, Ozolmuižas pagastā, Rēzeknes novadā. Tikšanās vieta. Gids: Sanita Putna
  • Voloji, Ciblas pagastā, Ludzas novadā. Tikšanās vieta. Gids: Renāte Kaupuža

Ekskursiju sākums plkst. 11:00. Visiem, kas pieteikušies, iepriekšējās dienas vakarā tiks nosūtīts atgādinājums, kā arī navigācijas informācija. Tā kā saulpurenes sastopamas mitrās vietās, lūgums padomāt par dabā iešanai un laikapstākļiem piemērotu apģērbu.

2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes ­uz jautājumiem, cik šī suga ir bieži vai reti sastopama mūsdienu Latvijā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā www.dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).

Uz tikšanos saulpureņu pļavās!