2020. gadā Latvijas Botāniķu biedrība par gada sūnu izvēlējusies parasto rožgalvīti Rhodobryum roseum. Tā ir ļoti simpātiska lapu sūna, kura bieži sastopama dažādos mežos, īpaši ēnainos egļu mežos un pat kāpās un pļavās. Parasto rožgalvīti Latvijā var atrast visos gadalaikos, arī ziemā, ja vien to nesedz sniegs.
Parastā rožgalvīte. Foto: Julita Kluša.
Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2020 izvēlējusies Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana. Augs nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam (1638–1731), savukārt ģints latviskais “pūķgalves” nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé (galva). Atliek aplūkot šī auga zieda formu, un top skaidrs, kāpēc “pūķgalve”.
Gada augs 2020 – Ruiša pūķgalve. Foto: Inita Dāniele.
Ruiša pūķgalve ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs, kas nedaudz atgādina Vidusjūras reģiona garšaugu rozmarīnu. Pūķgalvei ir stāvs stublājs ar lineārām līdz 7 cm garām lapām ar ieritinātu malu. Ziedi sakārtoti vārpveida ziedkopās un to krāsa variē no violeti zilas līdz gaiši zilai, retāk rožainai.
Tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella ir aknu sūna, kas Latvijā sastopama strautu un avotu krastos, kā arī purvainos egļu un jauktos mežos avotainās apēnotās vietās. Tā ir viena no lielākajām aknu sūnām Latvijā, veido līdz 15 cm augstas, bāli vai dzeltenīgi zaļas velēnas. Sūnas stublājam raksturīgs vairākkārtējs zarojums. Tūbainā bārkstlape parasti vairojas ar lapoņa fragmentiem un sporofītu veido ļoti reti.
Tūbainā bārkstlape (Trichocolea tomentella). Foto: Ivars Leimanis
Sugas areāls aptver Eiropu, Tunisiju, Krieviju, Ķīnu, Japānu un Ziemeļamerikas austrumu daļu. Eiropā līdz šim konstatēta viena bārkstlapu suga, bet tropiskajos kalnu reģionos un dienvidu puslodē sastopamas vēl 19 sugas no šīs ģints. Latvijā sugas atradnes konstatētas reti, bet izklaidus visā teritorijā.
Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu 2019. šogad nosaukusi mazo zvaguli Rhinanthus minor.
Pagājušā gada auga – madaru – aicinājums bija – Latvijas simtgadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus. Ja 2018. gadā mēs svinējām pļavu, tad otrās simtgades sākumā jāķeras pie darba – jāveido un jākopj dabiskās pļavas. 2019. gada augs – mazais zvagulis – ir vislielākais palīgs šī uzdevuma veikšanā.
Mazais zvagulis Rhinanthus minor. Foto: Julita Kluša
Zvaguļi ir nelieli augi ar dzelteniem ziediņiem, pēc kuru noziedēšanas izveidojas plakanas sēklu pogaļas, kurās nogatavojušās sēklas žvadz pat pie neliela pieskāriena. Tas arī devis šim augam tā nosaukumu. Zvaguļi aug dabiskās pļavās un ganībās, nereti sastopami arī skrajās mežmalās, ceļmalās un atmatās. Dažkārt veidojas bagātīgas zvaguļu audzes. Tie zied visu vasaru – no maija beigām līdz septembrim.
Latvijas Botāniķu biedrība turpina iepazīstināt sabiedrību ar interesantām sūnu sugām. Vai, staigājot pa piejūras mežiem, esat pamanījuši mīkstus, gaiši zaļus sūnu spilventiņus? Ļoti iespējams, ka esat ieraudzījuši šī Gada sūnu – zilgano baltsamtīti (Leucobryum glaucum).
Zilganā baltsamtīte (Leucobryum glaucum). Foto: Uvis Suško
Zilganā baltsamtīte sastopama uz augsnes un koku pakājēs, kā arī uz satrunējušiem celmiem. Tā aug ļoti blīvos, bieži vien puslodes veida ciņos. Jo lielāks ir baltsamtītes cinis, jo ilgāk tas audzis, tādejādi liecinot arī par meža ilglaicību, tāpēc tā ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.
Sūnai ir stingrs līdz 10 cm garš stumbrs, kas zarojas dakšveidā. No citām sūnām atšķiras ar gaiši zilgani pelēcīgo nokrāsu. Pasaulē ir 122 baltsamtīšu ģints sugas, kas izplatītas visos kontinentos, bet Latvijā sastopamas divas sugas – zilganā un kadiķu baltsamtīte. Kā liecina novērojumi, abas sugas sastopamas galvenokārt Latvijas rietumu pusē, tādēļ atradumi Austrumlatvijā no zinātniskā viedokļa ir vērtīgāki. Baltsamtītes atrodamas biotopos ar atšķirīgu mitrumu – gan sausās vietās kā Pierīgas kāpu mežos, gan slapjos dumbrājos, piemēram, Ķemeru nacionālajā parkā.
Anglijas dienvidos fazāni šīs sūnas nereti izkašā un tās sāk augt brīvi, nepiestiprinājušās substrātam, vietējie iedzīvotāji tās iesaukuši par ‘bulciņām’.
Pasaulē, piemēram, Dienvidāzijā, baltsamtītes mēdz lietot spilvenu un matraču pildījumam, tomēr biežāk sūnu izmanto dekorēšanā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ zilganā baltsamtīte ir apdraudēta un iekļauta Eiropas Savienības biotopu direktīvas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ja arī Tu izmanto sūnas dekoru veidošanā – izvēlies biežāk sastopamas meža zemsedzes sūnas, nevis baltsamtīšu ciņus!
Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv.
Ja Jūsu rīcībā ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sūnu, aicinām rakstīt uz e-pastu ligita.liepina@lu.lv.
Ligita Liepiņa, Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupas koordinātore