Author Archives: botany

Gada augs 2018 – madaras (Galium ģints)

Latvijas 100-gades gadā par gada augu Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies …. Nē, ne pīpeni jeb margrietiņu, kas ir Latvijas nacionālais augs, bet gan madaras jeb Galium ģinti.

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Ziemeļu madara (Galium boreale). Foto: Ansis Opmanis

Kāpēc madaras un nevis margrietiņas? Tāpēc, ka par madarām mums ir īpašs stāsts. Madaras nebūt nav tik plaši sastopamas kā dziedniecības pienene vai baltais āboliņš, tomēr tās pazīst teju katrs, jo tā ir viena no īstajām Jāņu zālēm, bez kuras šie svētki nebūtu pilnīgi. Tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās. Ne velti pašlaik vairāk nekā  5000 sievietēm Latvijā vārds ir Madara. Savu vārdadienu viņas svin 9.augustā, kad madaras joprojām ir pilnos ziedos vēl nepļautās pļavās, kā arī tās ar krāšņām ziedu mežģīnēm iekrāso ataugušo atālu nopļautajās pļavās.

Madaras sastopamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās. Patiesībā Latvijā sastopamas veselas 17 madaru sugas! Lielākoties tās nav nekādas vazaņķes un neaug katra pakša malā, izņemot pāris nezālieņu sugas, piemēram, ķeraiņu madara. Visplašāk sastopama un vislabāk zināma ir baltā madara – tā aug pļavās un ganībās (izņemot intensīvi mēslotus un pļautus sētos zālājus), sugām bagātās ceļmalās un mežmalās. Ziemeļu madara un īstā (dzeltenā) madara sastopama retāk – galvenokārt sugām bagātos dabiskos zālājos. Miešķis jeb smaržīgā madara vislabāk jūtas platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru pļava. Foto: Valda Baroniņa

Madaru zinātniskais nosaukums Galium cēlies no grieķu vārda “gala”, kas nozīmē piens. Tas tāpēc, ka vairākās Eiropas valstīs madaras izmantotas siera recināšanai. Gan ziemeļu madaras, gan īstās madaras mūsu senči izmantojuši dzijas krāsošanai, nokrāsojot materiālu oranži dzeltenos, sarkanīgos toņos. Senatnē madaras izmantotas arī kā ārstniecības augi, sevišķi ieteicamas bija vannas un peldes, jo madarām piemīt nomierinošas īpašības un tās veicina ādas atjaunošanos. Auga nosaukums angļu valodā – Bedstraw norāda uz šī auga izmantošanu siena matraču un spilvenu pagatavošanā, jo vairākām madaru sugām ir izteikta kumarīna jeb sienam raksturīgā smarža.

Izņemot īsto jeb dzelteno madaru, visām Latvijas madarām ir sīki, balti ziedi. Vairākām madaru sugām to augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu. Ar dzīvnieku pasauli madaras ir cieši jo cieši saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki. Daudz dažādu sugu kukaiņi ir iecienījuši madaras kā barības augu, tostarp krāšņie naktstauriņi – lielais un mazais madaru sfings.

Atšķirībā no citu gadu izvēlētajiem gada augiem, kas ir reti sastopami, par madarām aicinājums būs pilnīgi cits – Latvijas 100-gadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus! Un kopsim šīs pļavas, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm!

Latvijā notikusi starptautiskā Eirāzijas zālāju konference

Veiksmīgi aizritējusi starptautiskā Eirāzijas zālāju konference (4.-11.jūlijs): Dabiskie zālāji pāri robežām (14th Eurasian Grassland conference: Semi-natural grasslands across borders).

Konferenci organizēja Latvijas Botāniķu biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Lietuvas Dabas izpētes centru un Starptautiskās Veģetācijas zinātnes asociācijas zālāju darba grupu.

????????????????????????????????????Šī bija pirmā tik plaša mēroga un tik plaši pārstāvēta starptautiska konference par dabiskajiem zālājiem, kas Latvijā organizēta. Konferencē piedalījās 92 dalībnieki no 19 valstīm ar pētījumiem par dabiskajiem zālājiem, to floras, faunas un veģetācijas ģeogrāfiju, bioloģisko daudzveidību, ekoloģiju, izmantošanu un aizsardzības ekoloģiskajiem un sociāli-ekonomiskajiem jautājumiem.

Aicinām iepazīties ar konferences kopsavilkumu (PDF). Tajā apkopoti ierosinājumi Latvijas dabisko zālāju saglabāšanai, aizsardzībai un izpētei. Ieteikumi var tikt izmantoti, sagatavojot zālāju biotopuapsaimniekošanas plānus, organizējot apmācības Bioloģiski vērtīgo zālāju (turpmāk BVZ) īpašniekiem, kā arī gatavojot nākamo Lauku attīstības programmu un pieņemot politiskus lēmumus, kas ietekmē Biotopu direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu.

Pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālajam atbalstam Latvijas dalībniekiem tika nodrošināta bezmaksas dalība konferencē un lauka semināros.

Konferences referātu kopsavilkumu grāmata un zinātnisko rakstu krājums par Latvijas dabisko zālāju izcilām vietām lejuplādēšanai (drīzumā tur tiks ievietotas arī referātu prezentācijas): https://egc2017.namupro.de/

Solvita Rūsiņa,
LBB projekta vadītāja

Izdota grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”

Aprīlī klajā nākusi Latvijas Botāniķu biedrības bijušās vadītājas Agneses Priedes grāmata “Ķemeru Nacionālā parka flora: vaskulārie augi”. Grāmata ir veltījums Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) 20 gadu jubilejai.  Tas ir saistošs stāsts par šīs teritorijas augiem un veģetāciju, un visu, kas tos ietekmējis pēdējo pāris gadsimtu laikā, ainavas pārvērtībām un šo pārvērtību iemesliem, arī floras izpētes vēsturi un mazāk zināmo šīs teritorijas un tās aizsardzības vēsturi.

KNP_flora_vaks

Grāmatas autore ir ģeogrāfijas doktore, dzīvo ĶNP tiešā tuvumā un uzskata to par lielisku vietu, kurā strādāt un atpūsties. Viņa darbojusies augu ģeogrāfijas un ekoloģijas pētījumos un dažādos dabas aizsardzības projektos Latvijā. ĶNP floras un veģetācijas izpētē autore strādā kopš 2007. gada. Grāmata ir viens no apjomīgākajiem Latvijas floras daudzveidības pētījumiem pēdējos gadu desmitos. Tajā pirmo reizi publicēts teritorijā sastopamo ziedaugu un paparžaugu – kopumā 969 sugu – saraksts, kuru papildina dati par atradņu vēsturi, sastopamības biežumu, sugu aizsardzības statusu. Grāmatā iekļautas arī 450 sugu izplatības kartes.

“Tā būs noderīga dažādiem lasītājiem – gan vietējiem iedzīvotājiem, kuriem interesē šī teritorija, gan tiem, kuri brīvdienās dodas iepazīt ĶNP dabu un vēlas uzzināt vairāk par tur sastopamajiem augiem, gan tiem, kuri interesējas par teritorijas vēsturi un dabas objektiem, gan pētniekiem un studentiem,” iepazīstinot ar grāmatu, saka autore A. Priede.

Izdevumu ilustrē krāsainas fotogrāfijas, nekad nepublicēti vai sen neredzēti vēsturiski attēli un kartes, kā arī grafiku un tabulu veidā apkopoti floras izpētes rezultāti. Tajā iekļauti arī īsi stāsti par raksturīgākajām augu sugām, kas papildināti ar augu attēliem. Taču vienlaikus grāmata ir nopietns zinātnisks izdevums, kas papildina zināšanas par Latvijas floru un augu sugu izplatību valstī. Floras saraksts un tajā iekļautā papildu informācija, kā arī sugu izplatības kartes ir pamats ilgtermiņa augu izplatības un vides pārmaiņu pētījumiem.

“ĶNP vaskulāro augu florā sastopamas vismaz 50% no Latvijā sastopamajām augu sugām. No tām 131 suga iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos. Tas liecina, ka šī ir viena no augu daudzveidības ziņā bagātākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. Te atrodami vai kādreiz bijuši sastopami arī tādi augi, kuriem šī teritorija ir vienīgā vai gandrīz vienīgā atradne. Diemžēl daļa no šīm sugām dažādu iemeslu dēļ jau ir izzudušas,” skaidro A. Priede.

Grāmatu izdevis ĶNP fonds, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Grāmatas par Ķemeru Nacionālā parka floru sagatavošana un izdošana” (projekta Nr. 1-08/139/2016) finansējumu.

Grāmata nav pārdošanā, taču interesentiem ir iespējams saņemt grāmatas eksemplāru Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajā administrācijā „Meža mājā” Ķemeros. Paredzēts, ka tuvākā laikā tiks publicēta grāmatas elektroniskā versija, kas būs lejupielādējama Ķemeru nacionālā parka fonda (http://www.kemerunacionalaisparks.lv) un Dabas aizsardzības pārvaldes (www.daba.gov.lv) interneta mājas lapās.

Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna

Jau otro gadu Latvijas Botāniķu biedrība plašāku sabiedrību iepazīstina ar sūnām, šogad par gada sūnu izraugoties parasto kociņsūnu Climacium dendroides. Tā ir viena no visvieglāk atpazīstamām sūnām. Savdabīga ir kociņsūnas augšanas forma, kas atgādina mazu kociņu. Tās primārais stumbrs atrodas augsnē horizontāli un ir klāts ar brūnām, plēkšņveidīgām lapām. No tā atiet stāvi sekundārie stumbri, kas zarojas aptuveni no stumbra vidus. Zari līdz 4 cm gari, atrodas tuvu cits pie cita, tāpēc izskatās sakopoti pušķī kā nelielai palmai. Kociņsūnas tumšzaļās vai dzeltenzaļās velēnas var sasniegt pat 10 cm augstumu. Sporu vācelīte sarkani brūna, līdz 4 cm garā kātiņā. Sporogoni veidojas samērā reti, bet parasti ir vairāki uz viena auga.

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna pieder lapu sūnu klasei, kociņsūnu dzimtai un ir tās vienīgā pārstāve Latvijā, bet citur pasaulē sastopamas pavisam trīs šīs ģints sugas. Parastā kociņsūna plaši sastopama Ziemeļu puslodē, sākot no Špicbergenas līdz Ziemeļāfrikai, Turcijai, Himalajiem, Ķīnas un ASV dienvidiem, aug arī Grenlandē un Jaunzēlandē. Visā pasaulē šai sugai raksturīgie biotopi ir mitras pļavas, zāļu purvi, pārpurvoti meži. Tomēr diezgan bieži tā atrodama arī sausākās vietās – atklātās kāpās, sausos zālājos, uz laukakmeņiem vai dolomītiem ar nelielu augsnes kārtiņu. Parasti kociņsūna aug zemsedzē, bet retāk uz koku stumbriem, trupošiem kokiem, celmiem un akmeņiem. Reizēm tā atrasta arī cilvēka ietekmētās un veidotās vietās: kapsētās, aizaugušos grants karjeros, uz betona tiltiem un  lubiņu jumta, vecas dēļu kaudzes. Interesanti, ka šī suga, kas vairāk raksturīga mežiem, ir otra biežāk atzīmētā suga zālājos. Mežos kociņsūna tomēr nepieder pie valdošām sugām zemsedzē.

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Par kociņsūnu praktisko pielietojumu atrodamas ziņas, kas norāda uz tās dekoratīvajām īpašībām. Neparastā pētījumā kociņsūnas gabaliņš kā vienīgais sūnu pārstāvis atrasts sleņģenē – 16.–18. gadsimtā Kurzemē pie Ēdoles darinātā metāla jostā ar slēgtu nodalījumu. Anglijā, karalienes Viktorijas ēras laikā sūnas dzinumus mākslīgi krāsoja, lai dekorētu dāmu cepures. Ķīnā kociņsūnas nosaukums ir „desmit tūkstošu gadu sūna” (ten thousand year moss) un to izmanto medicīnā, lai samazinātu drudzi, ārstētu reimatismu un atbrīvotu no kaulu un muskuļu sāpēm. Ķīnā šo sūnu izmanto arī māju siltināšanai – tāpat kā Latvijā savulaik sfagnus – spraugu aizdarīšanai.

Atrodot kociņsūnas Latvijā, ir vērts pievērst uzmanību sporogoniem un to augšanas vietai, jo līdz šim tie reģistrēti tikai 10 paraugos no vairāk nekā 200 ievāktajiem un atzīmēti tikai mitrās vietās. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv. Bet, ja Jūsu rīcībā ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sugu, aicinām rakstīt uz e-pastu baiba.bambe@silava.lv.

Gada augs 2017 – dzeltenā salmene

Par 2017. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies dzelteno salmeni Helichrysum arenarium, kuru visi labāk pazīst ar nosaukumu – dzeltenā kaķpēdiņa. Šis tautas nosaukums arī labi raksturo pašu auga ziedkopu, jo nelielie ziedu kurvīši sakārtoti ziedkopā, kas kopumā atgādina kaķa pēdiņu. Sugas zinātniskais nosaukums veidojies no grieķu valodas, kur ģints nosaukums nozīmē „zeltaina saule”, savukārt sugas nosaukums „arenarium” apzīmē tai raksturīgo augteni – smilšainas vietas.

Dzeltenā salmene. Foto: A. Opmanis

Dzeltenā salmene. Foto: A. Opmanis

Tas ir daudzgadīgs, neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tas aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās, tāpēc tam izveidojušies pielāgojumi, kas augam palīdz saglabāt mitrumu – visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu. Suga ir izteikti kontinentāla un sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Dzeltenā salmene. Foto: D. Kretalovs

Dzeltenā salmene. Foto: D. Kretalovs

Dzeltenā kaķpēdiņa ir populārs un plaši izmantots ārstniecības augs, kas palīdz pret daudzām kaitēm – dažādām vēdera problēmām, saaukstēšanos, ādas slimībām, kā arī mazina trauksmi un depresiju. Tāpat salmenes ēteriskās eļļās plaši izmantotas kosmētikā, jo tā aizkavē ādas novecošanos. Augs ir ne vien noderīgs mājas aptieciņā, bet arī ļoti dekoratīvs, jo savu krāsu un formu var saglabāt gadiem ilgi, no tā arī cēlies tā nosaukums citās valodās – „immortalle”, „бессмертник”, „everlasting”, – kas nozīmē „nemirstīgā” un „vienmēr ziedošā”.

Dzeltenajai salmenei ir plašs pielietojums, taču dabā tā sastopama arvien retāk, tā iekļauta vairāku valstu aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstos, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Kā galveno apdraudošo faktoru sugas pastāvēšanai var minēt raksturīgo dzīvotņu izzušanu, kā arī pārmērīgo auga izmantošanu. Lai arī suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos vai Sarkanajā grāmatā, aicinām saudzēt šo skaisto augu, saglabājot neaizaugušas sausās pļavas un nodrošinot to regulāru apsaimniekošanu – pļaušanu vienu reizi gadā un siena novākšanu. Bet veselības uzturēšanai ieteicams iegādāties aptiekās nopērkamās tējas, jo to sastāvā esošās dzeltenās salmenes lielākoties audzētas plantācijās, nevis ievāktas savvaļā. Ja nu tomēr, esat nolēmuši tās ievākt paši – dariet to saudzīgi, nekad nenoplūciet visus ziedošos augus, vienmēr daļu atstājiet arī sēklai.

Par dzeltenās salmenes izplatību Latvijā trūkst aktuālas informācijas, tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv. Bet, ja Jūsu rīcība ir informācija par sugas vēsturiskām atradnēm, tautas nosaukumiem vai kāda cita interesanta informācija par šo sugu, aicinām rakstīt e-pastu uz ruta.sniedze@ldf.lv.