Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu 2019. šogad nosaukusi mazo zvaguli Rhinanthus minor.
Pagājušā gada auga – madaru – aicinājums bija – Latvijas simtgadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt Jāņu zāles un pīt vainagus. Ja 2018. gadā mēs svinējām pļavu, tad otrās simtgades sākumā jāķeras pie darba – jāveido un jākopj dabiskās pļavas. 2019. gada augs – mazais zvagulis – ir vislielākais palīgs šī uzdevuma veikšanā.
Mazais zvagulis Rhinanthus minor. Foto: Julita Kluša
Zvaguļi ir nelieli augi ar dzelteniem ziediņiem, pēc kuru noziedēšanas izveidojas plakanas sēklu pogaļas, kurās nogatavojušās sēklas žvadz pat pie neliela pieskāriena. Tas arī devis šim augam tā nosaukumu. Zvaguļi aug dabiskās pļavās un ganībās, nereti sastopami arī skrajās mežmalās, ceļmalās un atmatās. Dažkārt veidojas bagātīgas zvaguļu audzes. Tie zied visu vasaru – no maija beigām līdz septembrim.
Zvaguļu ģintī Latvijā sastopamas vismaz piecas sugas, kuras savā starpā ir ļoti līdzīgas. Visbiežāk sastopams mazais zvagulis un lielais zvagulis, kurus var atšķirt pēc zieda vainaga stobriņa.
Zvagulis ir augs, kas organiskās vielas fotosintēzē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no citiem pļavas augiem, galvenokārt graudzālēm un tauriņziežiem, tāpēc tas dēvējams par pusparazītu. Līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei zemnieki to uzskatīja par kaitīgu pļavu un ganību nezāli, kas mazināja siena un zāles vērtību.
Taču, sarūkot dabisko pļavu platībām un daudzveidībai, visā Eiropā kopš 20. gadsimta 70. gadiem zinātnieki pēta, kā atjaunot un izveidot dabiskās pļavas vietās, kur tās uzartas vai pārveidotas sētos zālājos. Ražīgi mēslots zelmenis ar biezi sazēlušām graudzālēm un tauriņziežiem nedod gaismu un telpu nevienai citai pļavas puķei. Tāpēc, lai atjaunotu sugu daudzveidību, jāsamazina šāda zelmeņa ražība un biezība. Te nāk talkā zvagulis! Iesējot zvaguli šādā zālājā, tas barojas no treknajām graudzālēm un pamazām tās novājina. Tad pļavā var ieaugt arī dažādi krāšņi ziedoši pļavu augi, piemēram, pļavas dzelzene, asinszāle, raspodiņš, saulpurene, gaiļbiksīte.
Pļava ar zvaguļiem. Foto: Solvita Rūsiņa
Pašlaik Eiropā zvaguļa sēklas ir ieņēmušas stabilu vietu dabisko zālāju augu sugu sēklu tirgū kā vienas no biežāk pirktajām pļavu augu sēklām. Latvijā zvaguļa sēklas vēl neražo, lai gan pieprasījums pēc tām ir.
Lai zvagulis pļavā saglabātos, jāļauj tam izsēt sēklas, jo tas ir viengadīgs augs, kura sēklas saglabā dīdzību tikai vienu līdz divus gadus. Pļavā nedrīkst būt daudz kūlas, lai sēklas nokļūtu līdz augsnei un varētu izdīgt. Tādēļ vislabākā pļavas apsaimniekošana zvagulim ir pļaušana vasaras vidū, atstājot nenopļautus laukumus, kur zvagulis zied visbagātīgāk. Tikpat laba ir arī pļavas noganīšana atālā, jo ganību dzīvnieki lieliski izplata zvaguļa sēklas un ar kājām iespiež tās augsnē, kas veicina zvaguļa sekmīgu dīgšanu nākamajā gadā.
Zvaguļu izplatība Latvijā ir samazinājusies, jo sarūk dabisko pļavu un ganību platība. Arvien vairāk pļavu īpašnieku un zemnieku rūpējas par dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā un vēlas vairot savās pļavās puķu un apputeksnētāju daudzveidību, tādēļ informācija par bagātīgām zvaguļu audzēm ir ļoti nepieciešama. Ziņojiet par zvaguli dabasdati.lv.
Vairāk par zvaguļa izmantošanu dabiskas pļavas veidošanai lasiet dabisko pļavu un ganību apsaimniekošanas vadlīniju 21.8. nodaļā.
Solvita Rūsiņa
Latvijas Botāniķu biedrība