2014. gada nogalē noticis priecīgs notikums – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija izdevusi grāmatu – „Latvijas vaskulāro augu flora. Graudzāļu (Gramineae) dzimta (1. daļa)”. Darbā ir graudzāļu dzimtas ģinšu noteikšanas tabula, kā arī atsevišķo ģinšu sugu noteikšanas tabulas, sugu morfoloģiskie apraksti, attēli un izplatības kartes.

Latvijas vaskulāro augu flora – Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Sīkāku informāciju par visām grāmatām „Latvijas vaskulāro augu flora” lasīt šeit.

Parādoties pirmajam zaļumam, viens no pirmajiem pavasara augiem vecos, dabiskos mežos un upju ielejās ir laksis jeb mežloks, kura zaļās, leknās lapas jau parādījušās siltās, saulainās vietās. Tā smarža, īpaši ziedēšanas laikā, vilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus – lakšu garšas cienītājus.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka laksis ir 2014. gada Gada augs. Laksis ir Latvijā reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama. Laksis ir viena no dabisku, cilvēka maz ietekmētu mežu sugām, kas liecina par to, ka mežs ir bioloģiski vērtīgs. Vietās, kur laksis atrodams, tas mēdz veidot lielas audzes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī suga Latvijā ir bieži sastopama. Diemžēl savvaļas lakšu audzes pavasaros iemīļojuši arī cilvēki, jo lakši tiek uzskatīti par īpašu pavasara kārumu.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka lakša, tāpat kā citu īpaši aizsargājamu sugu ievākšana savvaļā – plūkšana un izrakšana, ir aizliegta un nodara kaitējumu retajām sugām, samazinot to populācijas. Tādēļ saudzēsim lakšus un neatbalstīsim arī to plūcējus, pērkot lakšus tirgū – visticamāk, ka tie ievākti kādā aizsargājamā dabas teritorijā.

Botāniķi aicina ziņot par lakša atradnēm portālā www.dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Aicinām informēt vides inspektorus par gadījumiem, ja redzat lakšu ievācējus vai tirgotājus!

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2014 izvēlējusies laksi jeb mežloku Allium ursinum. Laksis ir sīpola radinieks, sastopams savvaļā leknos dabiskos platlapju mežos un krūmājos upju ielejās. Tam raksturīgas divas lancetiskas lapas, kas līdzīgas maijpuķīšu lapām, bet pazemē slēpjas sīpols.

Lakšu audze. Foto: V.Baroniņa.

Maija beigās un jūnija sākumā laksis dižojas ar skaistu baltu ziedu čemuru. Līdzīgi kā daudzi citi lapu koku mežu augi, laksis uzzied pavasarī, bet vasaras otrajā pusē to mežā atrast ir grūti. Tieši ziedēšanas laikā lakši spēcīgi smaržo pēc ķiplokiem, šādi pievilinot gardēžus, kuri laksi labprātāk redzētu savā pusdienu šķīvī.

Taču jāatceras, ka Latvijā laksis ir reta, īpaši aizsargājama suga, kas iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tādēļ aicinām priecāties par lakša krāšņumu un smaržu, tomēr atcerēties, ka to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts.

Ne tikai cilvēki labprāt mielojas ar lakšiem. Auga nosaukums latīņu valodā nozīmē „lāču sīpols” (no latīņu valodas allium‒ sīpols, ursus – lācis), kas norāda, ka arī brūnajiem lāčiem laksis ir liels gardums. Tie mēdzot izrakāt meža zemsedzi, lai piekļūtu iekārotajiem sīpoliem. Laksi par kārumu uzskata arī meža cūkas.

Lakša zieds. Foto: V.Baroniņa.

Laksis ir Eiropas suga ‒ tas sastopams no Skandināvijas līdz pat Vidusjūrai, Balkāniem un Kaukāzam. Tomēr Latvijā laksis ir retums, jo šeit tas aug tuvu izplatības areāla austrumu robežai. Pie tam lakšu sastopamību samazina arī mežizstrāde. Laksim patīk koku radītā ēna, bet saules spoži apspīdētā izcirtumā laksis nespēj izdzīvot. Ne velti daudzās Eiropas valstīs, arī Latvijā, laksis ir suga, ko pētnieki pamatoti uzskata par dabisku un bioloģiski vērtīgu mežu iemītnieku.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ‒ dosimies dabā, meklēsim Gada augu laksi un ziņosim par saviem atradumiem dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv! Laksi ziedēšanas košumā var ieraudzīt maijā. Ja ļoti gribas palutināt ar lakšiem savas garšas kārpiņas, tad labāk iegādāties lakša sēklas vai stādiņus un gastronomiskiem nolūkiem izaudzēt lakšus pašu dobē, jo savvaļā tos ievākt nedrīkst.

Agnese Priede, Latvijas Botāniķu biedrība