Gada atradums 2015 – pļavas linlape

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrība pasniedz ceļojošo balvu „Gada atradums”, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. „Gada atraduma” balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tiek pasniegta jau divpadsmito gadu pēc kārtas.

2015. gadā ceļojošo balvu ieguvusi Dana Krasnopoļska (Daugavpils Universitāte) par jaunu pļavas linlapes Thesium ebractaetum atradni aizsargājamā ainavu apvidū „Augšzeme” Medumu apkārtnē pie Latvijas-Lietuvas robežas.

Dana_Gada atradums2015_fotoJanisButins

Dana Krasnopoļska ar Gada atraduma diplomu. Foto: J. Butins.

Pļavas linlape ir daudzgadīgs, neliels (garums 10-30 cm) santalkoku dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Šis augs ir pēc izskata necils, taču Latvijā tas sastopams ļoti reti – pēdējos gados zināmas vairs tikai 5-6 atradnes, bet vairākas agrākos laikos zināmās atradnes, visticamāk, iznīkušas vai iznīcinātas. Augs mūsdienās sastopams tikai Austrumlatvijā. Suga sastopama galvenokārt dabiskos zālājos, reizēm arī skrajos mežos un ceļmalās.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, iekļauta arī Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā (sugas, kurām draud iznīkšana), kā arī Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Sugas izplatības areāls aptver daļu Austrumeiropas (Polija, Krievijas Eiropas daļa, Latvijas austrumu daļa, Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Rumānija) un daļu Centrāleiropas (Čehija, Austrija, Vācija). Bet kopumā atradņu visā Eiropā ir maz. Suga kā īpaši apdraudēta iekļauta Eiropas Savienības Biotopu direktīvā.

Danas Krasnopoļskas atradums ir nozīmīgs un būtiski papildina zināšanas par šīs sugas izplatību Latvijā, kā arī apstiprina, ka Medumu apkārtnē 1977. gadā atrastā suga šajā apvidū joprojām ir sastopama.

Gada atraduma balvai tika pieteikti arī citi reti sastopamu sugu atradumi. Uvis Suško bija pieteicis jaunas, līdz šim nezināmas bālziedu brūnkātes Orobanche pallidiflora, pūkainās asinszāles Hypericum hirsutum, rūgtās drudzenītes Gentianella amarella, lielās noragas Pimpinella major, vidējās rasenes Drosera intermedia, Lēzeļa lipares Liparis loeselii, matveida glīvenes Potamogeton trichoides, mieturu hidrillas Hydrilla verticillata, mazās najādas Najas minor un jūras najādas Najas marina atradnes. Julita Kluša gada balvai bija pieteikusi pirmoreiz Latvijā savvaļā konstatētu svešzemju sugu dārzbēgli platlapu dedestiņu Lathyrus latifolius un līdz šim Latvijā tikai divas reizes konstatētu svešzemju augu sugu lapaino sunīti Bidens frondosa.

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrība

Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku

Čemuru palēks Chimaphila umbellata ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts ziemciešu dzimtas puskrūms ar zobainām, ādainām lapām, kas satuvinātas rozetē. Augs ir ziemzaļš – tas atspoguļots arī tā latīņu nosaukumā – „ziemasmīlis”. No jūnija līdz augustam palēks lepojas ar skaistiem rozā ziediem, kas sakārtoti skrajā čemurā un nolīkuši uz leju, tādēļ ziedu čemurs dažkārt atgādina smalki veidotu lietussardziņu. Dažādos Latvijas apvidos tas saukts arī par mātes zālēm, meža mirti, ziemcieti, lielo brūklenāju, zāģrobenāju.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Čemuru palēks ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos, bet pašlaik nav iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstos, kaut arī sastopams samērā reti.  Vietās, kur aug čemuru palēks, vērts ieskatīties vērīgāk. Turpat reizēm var atrast arī citus floras retumus – pļavas silpureni, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks ir sausu, skraju priežu mežu suga, taču ne vienmēr tas atrodams šķietami piemērotos apstākļos. Tam ir dažādi iemesli. Augs ir saistīts ar gaišiem augšanas apstākļiem, bet, iztrūkstot dabiskiem traucējumiem mežā, piemēram, ugunsgrēkiem, mežs mainās. Traucējumu trūkuma dēļ pieaug barības vielu daudzums zemsedzē, mežā ienāk egles, kļūst tumšāks, mainās nobiru sastāvs ‒ pamazām apstākļi kļūst čemuru palēkam un citām retajām, gaismas prasīgajām sugām nepiemēroti. Būtisku lomu spēlē arī mikoriza – auga un augsnes sēņu simbioze jeb savstarpēji draudzīgas attiecības, tādā veidā uzņemot dīgšanai un augšanai nepieciešamās barības vielas. Tātad – kur nav nepieciešamās augsnes sēnes, tur arī čemuru palēks nav sastopams. Būtiskas izmaiņas augsnes sēņu sabiedrībās var radīt mežizstrāde, izraisot arī čemuru palēka izzušanu. Augs ir dekoratīvs, tāpēc vietām, īpaši piepilsētu mežos, sugu apdraud izplūkšana.

Čemuru palēks ir plaši izplatīts Ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tas ir ārstniecības augs, ko iecienījuši Ziemeļamerikas indiāņi. Vairākās valstīs to izmanto cistīta, nierakmeņu un urīnpūšļa, prostatas, tuberkulozes un audzēju ārstēšanā. Auga saknes un lapas Amerikas indiāņi izmantoja tonizējoša dzēriena pagatavošanai.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina būt vērīgiem un saudzīgiem. Lai labāk apzinātu sugas sastopamību, aicinām ziņot čemuru palēka atradumus portālā dabasdati.lv! Tāpat gaidīti jums zināmi tautā lietoti auga nosaukumi, ziņas par auga izmantošanu agrāk un mūsdienās, kā arī novērojumi par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu (lūdzam sūtīt uz botaniku-biedriba[at]hotmail.com).

Teksta saīstinātā versija šeit.

Izdota unikāla enciklopēdija – Latvijas augi, kurā ietvertas visas Latvijas dabā sastopamās augu sugas

SIA Gandrs pašā gada izskaņā izdevuši jaunu un apjomīgu sugu enciklopēdiju “Latvijas augi”.

Enciklopēdija “Latvijas augi” ir pirmais šāda apjoma izdevums Latvijā, un tajā apkopotas visas Latvijas savvaļā sastopamās augu sugas, kā arī veģetācijas pamatveidi – meži, pļavas, purvi, kāpas. Izzinošie apraksti papilināti ar fotoattēliem. Enciklopēdija piemērota plašam lietotāju lokam patstāvīgai augu noteikšanai dabā.

Enciklopēdija "Latvijas augi", autors Normunds Priedītis.

Enciklopēdija “Latvijas augi”, autors Normunds Priedītis.

„Latvijas augi” autors, bioloģijas doktors Normunds Priedītis, pie šī apjomīgā un izsmeļošā darba ir strādājis 23 gadus, veltot tam nozīmīgu daļu savas dzīves. Autors, kurš beidzis Latvijas Universitāti un divas reizes stažējies Upsalas universitātē, ir nozīmīgu zinātnisku publikāciju autors, tās publicētas tādos nozarē ietekmīgos žurnālos kā Plant Ecology, Environmental Conservation u.c.

Katras sugas izskata aprakstu enciklopēdijā „Latvijas augi” papildina biotopu uzskaitījums, kuros tā atrodama, kā arī norādes par sugas sastopamības biežumu, un tās īpašo pazīmju uzskaitījums, kas palīdzēs noteikt atšķirības starp līdzīgām vai sistemātiski tuvām sugām. Enciklopēdijā iekļauti arī sugu nosaukumi svešvalodās, kā arī tematiskie saraksti, kas sniedz papildu ziņas par Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām.

Apjomīgo 888 lapaspušu enciklopēdiju, kas ilustrēta ar 2582 fotoattēliem un 1486 kartēm, ar Askolda Kļaviņa atbalstu izdevis SIA Gandrs. Šobrīd enciklopēdija ekskluzīvi ir pieejama Gandra plauktos par īpašu iepazīšanās cenu 49 EUR.

Pārpublicēts no www.gandrs.lv

Izdota jauna grāmata par Latvijas graudzāļu floru

2014. gada nogalē noticis priecīgs notikums – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija izdevusi grāmatu – „Latvijas vaskulāro augu flora. Graudzāļu (Gramineae) dzimta (1. daļa)”. Darbā ir graudzāļu dzimtas ģinšu noteikšanas tabula, kā arī atsevišķo ģinšu sugu noteikšanas tabulas, sugu morfoloģiskie apraksti, attēli un izplatības kartes.

Latvijas vaskulāro augu flora - Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Latvijas vaskulāro augu flora – Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Sīkāku informāciju par visām grāmatām „Latvijas vaskulāro augu flora” lasīt šeit.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina – 2014. gada augs laksis ir aizsargājama suga!

Parādoties pirmajam zaļumam, viens no pirmajiem pavasara augiem vecos, dabiskos mežos un upju ielejās ir laksis jeb mežloks, kura zaļās, leknās lapas jau parādījušās siltās, saulainās vietās. Tā smarža, īpaši ziedēšanas laikā, vilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus – lakšu garšas cienītājus.

Laksis

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka laksis ir 2014. gada Gada augs. Laksis ir Latvijā reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama. Laksis ir viena no dabisku, cilvēka maz ietekmētu mežu sugām, kas liecina par to, ka mežs ir bioloģiski vērtīgs. Vietās, kur laksis atrodams, tas mēdz veidot lielas audzes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī suga Latvijā ir bieži sastopama. Diemžēl savvaļas lakšu audzes pavasaros iemīļojuši arī cilvēki, jo lakši tiek uzskatīti par īpašu pavasara kārumu.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka lakša, tāpat kā citu īpaši aizsargājamu sugu ievākšana savvaļā – plūkšana un izrakšana, ir aizliegta un nodara kaitējumu retajām sugām, samazinot to populācijas. Tādēļ saudzēsim lakšus un neatbalstīsim arī to plūcējus, pērkot lakšus tirgū – visticamāk, ka tie ievākti kādā aizsargājamā dabas teritorijā.

Botāniķi aicina ziņot par lakša atradnēm portālā www.dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Aicinām informēt vides inspektorus par gadījumiem, ja redzat lakšu ievācējus vai tirgotājus!

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja