Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).

Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās – pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma – noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – sarkanīga līdz brūngana. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma.  

Līklapu novellija veido blīvas, dzeltenzaļas vai sarkanbrūnas, pie substrāta pieplakušas velēnas. Stumbrs pavedienveidīgs, 1—2 cm garš, gulošs, maz zarots. Lapu novietojums blīvs, jumstiņveidīgs. Lapas 0,5—1 mm garas, kupolveidīgi ieliektas, to gals līdz lapas pusei divdaivains. Daivas šauras, smailas, lokveidīgi dziļi ieliektas, un saplūst kopā kā pincetes gali. Veģetatīvi vairojas ar dzeltenzaļiem, lodveida vienšūnas vairķermeņiem, kas veidojas lapu malās stumbra galā. Dzimumvairošanās ar sporām, kuras veidojas olveidīgā, melnā sporu vācelītē, kura izaug uz caurspīdīgi baltas setas jeb kātiņa, tāpēc mazliet var atgādināt sīku cepurīšu sēnīti. Sporas nogatavojas pavasarī un vasarā.

Sūna ir nosaukta (1870.g.) par godu angļu briologam Džonam Novelam (John Nowell (1802-1867)).

Līklapu novelliju noteikti ir iespējams pamanīt katram, kurš dodas uz mežu. Tāpēc, apsēžoties uz egļu kritalas, pavērojiet vai uz tās jau neaug šī sūna. Aicinām ziņot par saviem atradumiem dabasdati.lv interneta platformā.