Tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella ir aknu sūna, kas Latvijā sastopama strautu un avotu krastos, kā arī purvainos egļu un jauktos mežos avotainās apēnotās vietās. Tā ir viena no lielākajām aknu sūnām Latvijā, veido līdz 15 cm augstas, bāli vai dzeltenīgi zaļas velēnas. Sūnas stublājam raksturīgs vairākkārtējs zarojums. Tūbainā bārkstlape parasti vairojas ar lapoņa fragmentiem un sporofītu veido ļoti reti.

Tūbainā bārkstlape (Trichocolea tomentella). Foto: Ivars Leimanis

Sugas areāls aptver Eiropu, Tunisiju, Krieviju, Ķīnu, Japānu un Ziemeļamerikas austrumu daļu. Eiropā līdz šim konstatēta viena bārkstlapu suga, bet tropiskajos kalnu reģionos un dienvidu puslodē sastopamas vēl 19 sugas no šīs ģints. Latvijā sugas atradnes konstatētas reti, bet izklaidus visā teritorijā.

Tūbainā bārkstlape ir aizsargājama, dabisko mežu biotopu speciālā suga, kuras aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus. Tā ir raksturīga suga Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamajiem minerālvielām bagātajiem avotiem un avotu purviem, kuros aug arī citas retas sūnu un ziedaugu sugas, piemēram, bālziedu brūnkāte, skrajziedu skarene, ēnāja smalkstāvaine, kā arī ir dzīvotne retām bezmugurkaulnieku sugām.

Tūbainā bārkstlape (Trichocolea tomentella) pie avota. Foto: Ivars Leimanis

Kaut gan tūbainā bārkstlape lielākoties aug dabiskos meža biotopos un aizsargājamās dabas teritorijas, tomēr intensīva saimnieciskā darbība mežos ar plašām kailcirtēm un mežu meliorācija apdraud jutīgās avotpurvu ekosistēmas, kur daudzas sugas pielāgojušās apēnojumam un pastāvīgam mitrumam ar zemu ūdens temperatūru.  Tūbainā bārkstlape starp tām ir labi pamanāma „lietussarga” suga, kas raksturo dzīvotnes kvalitāti, tāpēc visi ziņojumi par šo skaisto aknu sūnu ir svarīgi. Ziņojiet par tūbaino bārkstlapi dabasdati.lv.

Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupa