Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2025 izvēlējusies smiltāja retēju Potentilla arenaria: samērā reti sastopamu rožu dzimtas augu, kas sastopams sausās, smilšainās un atklātās vietās.
Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās-maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs Potentilla arenaria. Tas ir neliels, 5 – 10 cm augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecstarainām lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.
Smiltāja retējs Latvijas teritorijā kopumā sastopams samērā reti un nevienmērīgi, šeit sasniedzot sava areāla ziemeļu robežu. Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it sevišķi tās lejtecē. Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli – tā krāšņie, dzeltenie ziedu klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga. Citviet Latvijā (Ziemeļlatvijā, Latgalē vai Sēlijā) suga sastopama reti vai pat nemaz.
Atsevišķas smiltāja retēja atradnes uz dzelzceļiem un tālu prom no Daugavas ielejas, piemēram, Gramzdā, Užavā vai Ērgļos, liek aizdomāties par sugas ienākšanas ceļiem un to, vai mums Latvijā ir tikai viena šāda pavasarī ziedoša zemei pieplakusi retēju suga? Ar smiltāja retēju viss nemaz nav tik vienkārši. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, taču vēl drošāk to var noteikt ar bionokulāru laboratorijas apstākļos. Sugai raksturīgā pazīme – blīvi zvaigžņmatiņi (sazaroti matiņi) lapu apakšpusē. Ja tādi saskatāmi – viss kārtībā, esat atraduši Gada augu! Līdzīgs ir ļoti retais Kranca retējs Potentilla krantzii (lapas apakšpuse kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem), taču tas nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā nav atrasts (senāk konstatēts Ķemeru Nacionālajā parkā un Abavas ielejā). Tāpat līdzīgas sugas ir Tabernamontāna retējs (Potentilla tabernaemontanii), kas sastopams Igaunijā (lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu), savukārt hibrīdajam pasmilts retējam Potentilla x subarenaria saskatāmas abu vecāku sugu pazīmes, un tas, iespējams, varētu būt plašāk sastopams, nekā mēs uzskatām pašlaik.
Klimata pārmaiņu radītais efekts varētu nākt par labu sugai, kuras pamatareāls ir uz dienvidiem no Latvijas, savukārt sausu zālāju uzaršana vai aizaugšana ar kokiem un noēnošanās ir negatīvs faktors, kas iznīcina sugai piemērotas dzīvotnes.
Smiltāja retējs (vai varbūt citas tam līdzīgās retēju sugas?) gaida savus pētniekus, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par smiltāja retēja atradumiem portālā www.dabasdati.lv, vēlams, pievienojot fotogrāfijas un, ja iespējams, aprakstu par matiņiem lapas apakšpusē.
Kontakti saziņai:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv
Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
Tālrk. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com