Šī gada 19. februārī apstājusies pukstēt kāda izcila dabaspētnieka sirds. Mūžībā devies Alfons Piterāns (1930 – 2024). Viņš mums paliks atmiņā kā pasniedzējs, vasaras prakšu vadītājs, padomdevejs ķērpju pētniekiem. Lai arī lihenoloģija tagad nodalīta kaut kādā nebūībā starp sēnēm un ķērpjiem, mēs visi esam botāniķi. A. Piterāns Latvijas Botāniķu biedrībā iestājās vēl tālajā 1956. gadā.
1965. gadā A. Piterāns aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Daugavas ielejas ķērpju floru. Aspirantūras laikā viņš iepazinās ar ievērojamakajiem PSRS lihenologiem, publicēja darbus respektablos zinātniskos izdevumos un bija PSRS referatīvā žurnāla “Botāņika” (krievu val.) ārštata korespondents lihenoloģijā.
Visu savu darba mūžu A. Piterāns ir veltījis ķērpju izpētei un aizsardzībai. 1995. gadā viņam piešķirts habilitētā doktora grāds par darbu “Latvijas ķērpju floras raksturojums” un 2001. gadā — valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukums. Pēc aiziešanas pensijā docents turpināja strādāt, noteica ķērpju paraugus un kārtoja kolekcijas LU Muzejā.
Pēdējais docenta sastādītais Latvijas lihenofloras saraksts izdots 2015. gadā (Āboliņa A., Piterāns A., Bambe B. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Daugavpils, 2015).
Vieglas smiltis vēlot, Latvijas Botāniķu biedrība.