Monthly Archives: July 2023

Dr. emeritus Gaida Ābele

Šodien savā mājaslapā publicējam sēru ziņu: 15. jūlijā mūža miegā aizmigusi docente Gaida Ābele. Viņa bija LBB biedrene gandrīz 70 gadus (1954). Mēs – Gaidas kolēģi, diplomanti un studenti  pieminēsim viņu un paturēsim gaišā piemiņā. 

Latvijas Botānikas biedrības vārdā izsakām līdzjūtību ģimenei un visiem tuviniekiem.

Foto: I. Jepsena (2021, janvāris)

Docente dzimusi 1931. gada 31. janvārī Rīgā Armijas tipogrāfijas mašīnburtliča, kaprāļa Teodora Elkšņa un aktrises un režisores Elvīras-Līnas Elksnes (dzimusi Lapiņa) ģimenē. Mācījusies Rīgas Krišjāņa Barona pamatskolā, 1950.gadā beigusi Rīgas 2.visusskolu. Pēc vidusskolas beigšanas viņa (pēc pašas vārdiem) nevarējusi izlemt – mācīties par aktrisi, vai pievērsties eksaktām zinātnēm. Mammas vērtējums bijis skarbs – tev nepietiek asuma, lai izdzīvotu teātra pasaulē. Tā mēs ieguvām lielisku botānikas pasniedzēju, un, kad bija nepieciešams, ne artistiskuma, ne asuma viņai netrūka.  

1955. gadā pēc studijām Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē G. Ābele kā asistente uzsāka darbu Bioloģijas fakultātes Botānikas katedrā profesora Paula Galenieka vadībā. Tur viņa nostrādāja līdz aiziešanai pensijā 1994. gadā. Trīs gadus (1956-1959) G.Ābele mācījās aspirantūrā un 1969. gadā aizstāvēja disertāciju par tēmu “Lapukoku meža tipi mistrājā Zemgales līdzenumā”. Par to 1970. gadā viņai piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. 1959.gadā Gaida Ābele ievēlēta par vecāko pasniedzēju un 1971.gadā – par docenti. 2015. gadā viņai piešķirts Dr. emeritus goda nosaukums.

Strādājot Latvijas Valsts Univeristātes Bioloģijas fakultātes Botānikas katedrā, docente Ābele lasīja lekcijas, vadīja laboratorijas darbus un studentu vasaras   prakses bioloģijas un ģeogrāfijas studentiem augstāko augu sistemātikā, PSRS augu ģeogrāfijā, ģeobotānikā, mežzinātnē, Latvijas floras aizsardzībā. Viņa bija daudzu diplomdarbu vadītāja un recenzente. Docente Ābele vadīja arī Bioloģijas fakultātes studentu mācību ekspedīcijas uz Ukrainu, Vācijas Demokrātisko Republiku, Čehoslovākiju. Daudzi studenti aizrāvās ar botāniku pēc kopīgām ekskursijām ar G. Ābeli uz Slīteres rezervātuGaujas nacionālo parkuKrustkalnu rezervātu, dodoties aizsargājamo augu atradņu meklējumos. G. Ābele ir vairāku mācību metodisko materiālu autore un piedalījusies mācību grāmatu sarakstīšanā.

Docente Ābele piedalījusies Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju vaskulāro augu floras un veģetācijas izpētē, īpaši Gaujas nacionālajā parka Nurmižu rezervā, Krustkalnu rezervātā. Par Krustkalnu rezervātu, kopā ar savu studenti I. Miezīti, sarakstījusi monogrāfiju “Krustkalnu rezervāts”. G. Ābele piedalījusies rakstu krājumu sērijas  “Latvijas floras horoloģija” (Хорология Флоры Латвийской ССР) sastādīšanā, vadījusi gadagrāmatas “Retie augi un dzīvnieki” sastādīšanu un izdošanu. Baltijas floras konspektam G. Ābele apstrādājusi santalu (Santalaceae R. Brown), asinszāļu (Hypericaceae A.L. Juss.) un skarblapju (izņemot neaizmirstulītes) (Boraginaceae A. L. Juss.) dzimtas.

Gaidas Ābeles ievāktais paparžaugu un ziedaugu herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).

Docente Ābele daudz darījusi dabas aizsardzības jomā Latvijā. Viņa izstrādāja metodiku īpaši aizsargājamo augu atradņu apsekošanai un dokumentēšanai. Šajā darbā viņa iesaistīja studentus. Tika izstrādāti vairāki kursa darbi un diplomdarbi par īpaši aizsargājamo augu izplatību pusei no Latvijas PSR administratīvajiem rajoniem. Inventarizācijas rezultāti un ieteikumi floras aizsardzībai tika nodoti Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijai un Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības rajonu nodaļām. G. Ābeles izstrādātā metodika tika vēlāk izmantota Latvijas Vides aizsardzības komitejas darbā.

G. Ābele iesaistījās arī jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju izveidošanā, atbalstīja dabas aktīvistus viņu centienos novērst vērtīgu dabas objektu bojāeju. Tādi ir, piemēram Vecdaugavas dabas liegums un Daugavgrīvas dabas liegums Rīgā u.c.

Viņa rakstījusi populāros žurnālos par dabas aizsardzības nozīmi un uzstājusies ar lekcijām. Līdz sirmam vecumam iesaistījās dabas aizsardzības projektos Allažu pagastā un Siguldas novadā, kur viņas darbs un zināšanas tika augstu vērtētas. Docente Gida Ābele bija Latvijas PSR Zinību biedrības biedrene un ilggadēja Dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrības Floras aizsardzības sekcijas priekšsēdētāja. 

Docentes darbs tika novērtēts un viņai piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās dabas aizsardzības darbinieces goda nosaukums (1987). Par lielu ieguldījumu zinātniskajā un mācību darbā 1988. gadā viņas vārds ierakstīts LVU Goda grāmatā. 2019. gadā viņai piešķirts Siguldas Goda novadnieces goda nosaukums. 

Vairāk par docenti, Dr. emeritus Gaidu Ābeli lasiet: https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaida_Ābele