
2008. gada balvas ieguvējs Pēteris Evarts-Bunders par zemā grīšļa Carex supina atrašanu!

2008. gada balvas ieguvējs Pēteris Evarts-Bunders par zemā grīšļa Carex supina atrašanu!
2008 – Pēterim Evartam-Bunderam par zemā grīšļa Carex supina atrašanu.
Otrā zināmā atradne Latvijā.
2007 – Leldei Enģelei par daivainās cietpapardes Polystichum aculeatum atrašanu.
Atklāta ceturtā sugas atradne Latvijā.
2006 – Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima atrašanu.
Jauna suga Latvijas un Baltijas valstu florā!
2005 – Uvim Suško par matainā grīšļa Carex pilosa atrašanu.
Atklāta ceturtā sugas atradne Latvijā.
2004 – Ansim Opmanim par ziemas svertijas Svertia perennis atrašanu.
Latvijā zināmas 3 atradnes, suga nebija atrasta kopš 1955. gada.
KONKURSAM PIETEIKTĀS SUGAS
2008:
Botrychium matricariifolium (Daugavpils rajona Ilgās). Pieteicējs Uvis Suško.
Najas flexilis (Sūklādes Baltajā ezerā pie Silenes). Pieteicējs Uvis Suško.
Najas minor (Sila ezerā pie Silene). Pieteicējs Uvis Suško.
Sparganium angustifolium (Kirjanišķu ezerā un Sūklādes Baltajā ezerā). Pieteicējs Uvis Suško.
Callitriche hermaphroditica (Kaunatas ezerā Rāznas Nacionālajā parkā). Pieteicējs Uvis Suško.
Carex supina (Daugavpils, Liģinišķi). Pieteicējs Pēteris Evarts-Bunders.
Cephalanthera longifolia (Kurzemes jūrmala). Pieteicējs Atis Mārtiņsons.
2007:
2006:
2005:
Jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus Bigel.) ir daudzgadīgs, vidēja lieluma tauriņziežu dzimtas lakstaugs un pirmajā mirklī atgādina visparastāko zirni, kas aug piemājas dārzā. Taču tas ir maldīgs priekšstats! Jūrmalas dedestiņa ir Latvijā reta un īpaši aizsargājama augu suga, kuru apdraud kāpu izmīdīšana un izbraukāšana, arī noplūkšana. Tās krāšņos ziedus var ieraudzīt no jūnija līdz septembrim.

Sastopama ziemeļu puslodes mērenās joslas apvidos Ziemeļamerikā, Eiropas rietumu un austrumu daļā, kā arī Klusā un Atlantijas okeāna un jūru piekrastē. Latvijā šī suga sastopama reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā, kur vietām sastopama bieži un gandrīz vienlaidu joslā (neiekļaujot ziemeļu daļu).
Cieši ar jūras piekrasti saistīta suga. Aug tikai liedagā, kāpās un tām piegulošajos sausos priežu mežos. Sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās.
Par 2008. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusi smaržīgo naktsvijoli (Platanthera bifolia (L.) Rich.), lai atgādinātu par augu valsts rotas – orhideju skaistumu un mudinātu tās saudzēt, kā arī saglabāt to augtenes – mitrās pļavas – nopļautas, nenosusinātas, neapmežotas, neuzartas, neapbūvētas.
Smaržīgā naktsvijole ir viena no 32 Latvijas savvaļas orhideju sugām. Pagaidām vēl nereti sastopama mitrās pļavās un mežos, tomēr tās izplatību ievērojami mazinājusi savulaik veiktā lauksaimniecības ķimizācija, meliorācija un pļavu aizaugšana.
Naktsvijole ir viena no noslēpumainākajām un nostāstiem apvītākajām augu sugām – graciozi trausliem, baltiem, smaržīgu ziedu ķekariem, kas jo īpaši reibinoši tvan siltajās jūnija naktīs, aicinot meža dziļumos ar savu skaistumu un smaržu.
Kreima puķe, piena puķīte, divlapainā spīgana – tie ir tikai daži nosaukumi, kā dažādos Latvijas novados dēvē naktsvijoli. Jāņulaika ziedu raibumā saules gaismā ne tik viegli ieraugāma, taču vakara krēslā slaido ziedlapu baltums un smarža apreibina ne tikai auga apputeksnētājus – naktstauriņus un citus sīkus nakts lidoņus, bet arī jāņuzāļu meklētājus. Naktstauriņu garais snuķītis ir kā radīts, lai iekļūtu zieda dzīlēs, kur garā piesī paslēpts nektāra malks, kas vilina tos mieloties un uz nākamo ziedu līdzi aiznest orhidejām raksturīgos putekšņu kamoliņus, sekmējot apputeksnēšanos un auga vairošanos.
Jāņuzāļu plūcēji gan nereti atstāj naktstauriņus nepaēdušus, bet naktsvijoles bez sēklu ražas. Noplūkta naktsvijole ātri zaudē savu smaržu un drīz arī vīst, tāpēc ļausim divlapainajai spīganai ziedēt un smaržot dabā!
Uzziņai!
Latvijā aug divas nakstsvijoļu sugas – smaržīgā naktsvijole un zaļziedu nakstsvijole. Abas sugas patiešām arī atbilst saviem nosaukumiem, jo zaļziedu naktsvijoles ziedi nav smaržīgi un tie ir nevis tīri balti, bet tikko manāmi nedaudz iezaļgani vai iedzelteni. Ja rūpīgāk ieskatās ziedā, tad var redzēt divus putekšņmaciņus, kas smaržīgajai naktsvijolei ir satuvināti un novietoti savstarpēji paralēli, bet zaļziedu naktsvijolei slīpi viens pret otru un lejasdaļā attālināti.
Lai visiem mīlestības pilns gads kopā ar smaržīgo naktsvijoli!
Par 2007. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusi apaļlapu raseni (Drosera rotundifolia L.). Rasene ir visā Latvijā purvos bieži sastopams kukaiņēdājs augs, kurš sīkā auguma dēļ visbiežāk paliek cilvēkiem nepamanīts. Rasenes gaišzaļās apaļās lapas klātas ar spilgti sarkaniem dziedzermatiņiem. Katra matiņa galā kā rasas lāse spīguļo lipīga sekrēta piliens, pie kura pielipušos kukaiņus augs izmanto, lai iegūtu papildu barības vielas, – tā rasene lielāko daļu barības vielu iegūst medījot, ne barojoties ar saknēm. Vasaras vidū rasene uzzied ar baltiem ziediem, kas uz sprīdi gara kāta paceļas virs sūnām pieplakušās lapu rozetes.
Purvu nosusināšana kūdras ieguvei iznīcina rasenes iecienītāko augteni, tāpēc daudzviet, kur agrāk bijis purvs, rasene vairs neaug. Toties neskartos, dabiskos purvos starp dzērveņu lapām raseni vēl var sastapt gana bieži. Ieskaties vērīgāk!