Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2020 izvēlējusies Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana. Augs nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam (1638–1731), savukārt ģints latviskais “pūķgalves” nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé (galva). Atliek aplūkot šī auga zieda formu, un top skaidrs, kāpēc “pūķgalve”.

Gada augs 2020 – Ruiša pūķgalve. Foto: Inita Dāniele.

Ruiša pūķgalve ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs, kas nedaudz atgādina Vidusjūras reģiona garšaugu rozmarīnu. Pūķgalvei ir stāvs stublājs ar lineārām līdz 7 cm garām lapām ar ieritinātu malu. Ziedi sakārtoti vārpveida ziedkopās un to krāsa variē no violeti zilas līdz gaiši zilai, retāk rožainai.

Ruiša pūķgalves ziedēšanas laiks ir no jūnija vidus līdz jūlija beigām, kad tā ar savu apburošo ziedēšanu vilina ielūkoties sausos, gaišos priežu mežos. Suga līdz šim atrasta tikai Latvijas vidienē un austrumos. Visās Baltijas valstīs Ruiša pūķgalve ir rets, aizsargājams augs, kas aug uz rietumiem no sava vienlaidus izplatības areāla. Ruiša pūķgalves labvēlīgai augšanai nepieciešamas granšainas, kaļķainas augsnes, kādas raksturīgas osiem, un skraji, saulaini priežu meži, kādi dabiski izveidojas un pastāv meža ugunsgrēku ietekmē. Šādas dzīvotnes apdraud skrajo priežu mežu aizaugšana ar eglēm vai blīvu pamežu un biezas sūnu segas veidošanās. Tas neļauj zemē izbirušajām sēklām izdīgt un gaismas prasīgajiem augiem izdzīvot. Lielā mērā to sekmējusi mežu ugunsgrēku biežuma ievērojama samazināšanās. Uguns kā dabisks traucējums mežā rada atklātu augsni un pa laikam iznīcina pamežu, no kā ieguvēji ir ne tikai pūķgalve, bet daudzi citi augi, piemēram, silpurenes, kaķpēdiņas, zāļlapu smiltenīte.

Gada augs 2020 – Ruiša pūķgalve dabas parkā “Numernes valnis”. Foto: Diāna Marga.

Ruiša pūķgalvi Latvijas teritorijā pirmoreiz atradis slavenais 19. gs. dabaspētnieks Eduards Lēmanis Antonopolē un Numernē sausā priežu mežā uz osa – īpatnējas, garenas formas reljefa formas, kur ir sastopama arī mūsdienās. Pašlaik Latvijā zināmas ne vairāk kā 10 šīs sugas atradnes. Pazīstamākās ir dabas parki “Ogres Zilie kalni”, “Numernes valnis” un “Daugavas loki”.

Dodoties dabā, ieskatīsimies Ruiša pūķgalvei piemērotās dzīvotnēs! Iespējams, kāda pūķgalves atradne palikusi nepamanīta. Jāatceras, ka Latvijā Ruiša pūķgalve ir reta, īpaši aizsargājama suga. Aicinām priecāties par Ruiša pūķgalves krāšņumu, iemūžināt to atmiņās un fotogrāfijās, bet to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ‒ dosimies dabā, meklēsim Gada augu Ruiša pūķgalvi un ziņosim par saviem atradumiem dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv!