Par Gada augu 2006 Latvijas Botāniķu biedrība ir ievēlējusi jumstiņu gladiolu (Gladiolus imbricatus L.). Jumstiņu gladiola – viens no krāšņākajiem mūsu savvaļas augiem. Biežāk ieraugāma Latvijas austrumdaļā. Pie Aiviekstes, Dubnas, Daugavas. Arī pie Lielupes un Mūsas, Lielās un Mazās Juglas. Slapjās un mitrās pļavas upju un ezeru krastos ir vienīgajai mūsu savvaļas gladiolai visraksturīgākās augtenes. Tās kļuvušas par vienu no apdraudētākajiem biotopiem. Lielās platībās pļavas iznīcinātas, palienes meliorējot un ierīkojot tīrumus vai sēto zālāju laukus. Nenosusinātās pļavas nepļautas un neganītas daudzviet jau sen aizaugušas. Simts gadu laikā jumstiņu gladiola ir izzudusi gandrīz pusē to vietu, kas bija zināmas botāniķiem. Tagad to biežāk nekā pļavā var redzēt ceļmalās, gar grāvjiem un dzelzceļiem, uz stigām.

Jumstiņu gladiola ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā, iekļauta īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā. Tās atradnēs var veidot mikroliegumus. Bet tie ir tikai pirmie oficiālie soļi, kas sperti, lai suga neizzustu no mūsu floras saraksta. Kā, sadarbojoties ar pļavu apsaimniekotājiem, saglabāt pašas bagātākās un vērtīgākās gladiolas atradnes? Vai zinām, kuras tās ir un kā tur saimniekot, lai gladiolai nodrošinātu vislabvēlīgākos apstākļus?

Gada augs izvēlēts, ne tikai, lai iepazīstinātu ar kādu augu valsts retumu un pievērstu uzmanību tā aizsardzības problēmām. Lai tas ir mudinājums speciālistiem spert kādu soli tālāk jumstiņu gladiolas un tās biotopu izzināšanā un saglabāšanā. Bet dabas draugiem – aicinājums iet pļavās vērīgām acīm, taujāt zinošos saimniekus par pļaušanu un ganīšanu gladiolu pļavās, bet pie puķu vārdu zinātājiem noskaidrot, kā tai pusē saukta šī svešāda izskata ziedētāja. Par dzērvjaci? Vai par lapsu zāli?

— Ivars Kabucis

Par Gada augu 2005 Latvijas Botāniķu biedrība ir ievēlējusi meža silpureni (Pulsatilla patens (L.) Mill.). Šis nelielais, pavasarī sausos priežu mežos ziedošais augs biežāk sastopams Latvijas austrumdaļā, jo izrādās, ka Latvijas atradnes ir tuvu šīs sugas izplatības areāla rietumu robežai. Tāpēc Rietumlatvijas iedzīvotāji savos mežos to nez vai ir redzējuši, bet vēl jo tālāk uz vakariem – Rietumeiropā – šī suga vairs nav sastopama. Izplatības īpatnību dēļ, kā arī dekoratīvo ziedu dēļ, meža silpurene ir iekļauta ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā un ar likumu īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā, bet ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama augu suga.

Jāatgādina gan, ka Latvijā ir vēl otra silpureņu ģints suga – pļavas silpurene. Tomēr to gluži labi var atšķirt no meža silpurenes pēc mazāka un ziedkātā nolīkuša zieda, kurš neatver savu ziedu zvanu pretī saulei, kā to dara meža silpurene. Lai veiksmīgs 2005. gads kopā ar meža silpureni!

Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība ievēl Gada augu. Šoreiz par Gada augu 2004 ir kļuvusi bezdelīgactiņa (Primula farinosa L.) – kura ir salīdzinoši labāk pazīstama un biežāk sastopama nekā pagājušā gada augs! Jādomā, ka visi pazīst bezdelīgactiņas tuvāko radinieci – gaiļbiksīti – ar dzelteniem ziediem, kas aug sausās pļavās. Taču bezdelīgactiņa – gluži pretēji, sastopams slapjās, kūdrainās pļavās vai pat zāļu purvos, turklāt ir konstatēts, ka tā dod priekšroku kaļķainām augsnēm. Arī ziedi bezdelīgactiņai sārti violeti, kaut arī sīkāki kā gaiļbiksītei, tomēr nepārprotami liecina, ka augs pieder prīmulu dzimtai. Diemžēl agrākajos gados intensīvi veiktās mitro zemju nosusināšanas dēļ bezdelīgactiņai piemēroto biotopu platības samazinājušās, tāpēc mūsdienās šo augu sastop samērā reti – tas pat ir ierakstīts ne vien Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet arī visa Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā! Ja Jūsu apkārtnē bagātīgi aug bezdelīgactiņas un Jūs savos novērojumos gribat dalīties ar Latvijas botāniķiem – atrakstiet Botāniķu biedrībai! Katra ziņa būs gaidīta un vērtīga.

Pirmo reizi Latvijas Botāniķu biedrības vēsturē ir izvēlēts Gada augs un tas ir – dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.)! Kaut arī retais dabā ir redzējis šo orhideju dzimtas augu, tomēr attēlos pazīst daudzi, jo dzeltenā dzegužkurpīte ir Latvijas aizsargājamo augu sarakstā jau kopš 1977. gada un ir reta un sargājama ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.

Varbūt tas, ka dzeltenā dzegužkurpīte ir kļuvusi par Gada augu 2003 palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem uzzināt kaut ko jaunu par šo sugu, jo Latvijas Botāniķu biedrība apņemas informēt sabiedrību par to. Un varbūt arī kādam paveicas šo brīnumu atrast dabā, ja būsiet īpaši vērīgi mežā maija otrajā pusē un jūnija sākumā. Lai veicas!