2020. gada 18.novembrī svinēsim 130.dzimšanas dienu

Dr.biol. Marija Galeniece (dzim. Liniņa) ir latviešu bioloģe, botāniķe, specializējusies paleobotānikā, ģeobotānikā, purvu zinātnē, ieviesusi Latvijā ģenētisko kūdras klasifikācijas shēmu. Viņa kūdras pētīšanā sāka lietot ziedputekšņu analīzes metodi, kas ļāva izsekot klimata pārmaiņām Latvijas teritorijā pēcledus laikmetā un ar tām saistīto purvu un mežu attīstībai. M. Galeniece vadīja pirmās Latvijas veģetācijas kartes sastādīšanu. Latvijas Universitātes docente, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Purvu ekspluatācijas katedras vadītāja (1944—1953). No 1954. līdz 1963. gadam vecākā zinātniskā līdzstrādniece LPSR ZA Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā.

Marija Liniņa dzimusi 1890. gada 18. novembrī Mētrienas pagasta Rāksalā Pētera un Annas Liniņas (dzim.Bataragas) ģimenē. Mācījusies Mētrienas pamatskolā un Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā Rīgā. No 1911. līdz 1916. gadam mācījusies Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos. Studiju laikā trīs vasaras strādājusi Krievijas impērijas Zemkopības departamenta Turgajas apgabala (tagad Kazahstānā) entomoloģiskajā stacijā. Pirmā Pasaules kara laikā studijas pārtraukusi. Atgriezusies Latvijā, strādājusi vecāku saimniecībā un Mētrienas skolā, 1919. un 1920. gadā Rēzeknes tautas izglītības komisariāta skolu daļā. Studijas pabeigusi Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1920—1921).

No 1920. līdz 1922. Gadam, paralēli mācībām Uniersitātē, M. Liniņa strādājusi Zemkopības ministrijā kā purvu botāniķe, 1922. gadā ievēlēta par asistenti LU Lauksaimniecības fakultātē Purvu un kūdras izmantošanas katedrā. 1927. gadā viņa apprecējās ar Paulu Galenieku. 1935. gadā Marija Galeniece aizstāvēja promocijas darbu par putekšņu analīžu pielietošanu purvu pētniecībā un tika ievēlēta par docenti. Lasīja lekcijas vispārējā botānikā un purvu botānikā. 1936. gadā viņai piešķirta Krišjāņa Barona prēmija par darbu “Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā”. Papildinājusies 1925. gadā Vācijā, kur strādājusi Bavārijas purvu pētīšanas stacijā, 1934. gadā Zviedrijā un 1937. gadā Somijā, Helsinku Universitātē.

1944.—1953. bijusi docente LVU, Purvu ekspluatācijas katedras vadītāja, lasījusi lekcijas vispārīgā botānikā, PSRS veģetācijā, purvu zinātnē. 1946. gadā Marijai Galeniecei uz esošo publikāciju pamata piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds un izsniegts docenta diploms. Pēc Lauksaimniecības fakultātes reorganizācijas viņa aizgāja pensijā, tomēr atsāka darba gaitas un no 1954. līdz 1963. gadam strādāja LPSR ZA Bioloģijas institūta Dabas resursu atjaunošanas kompleksās pētīšanas sektorā (vēlāk — Botānikas laboratorijā).

Botānikas laboratorijā Dr. biol. M. Galeniece strādāja zinātņu doktores un LPSR ZA korespondētājlocekles Gali Sabardinas vadībā, viņa vadīja Latvijas veģetācijas kartēšanas grupu.

Līdz 1940. gadam Marija Galeniece bija biedrene Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu apvienībā, Amerikas Sieviešu ģeogrāfu apvienībā un Internacionālajā akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā. Pēc kara Marija Galeniece bija Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas biedrene un līdz pat sirmam vecumam piedalījās Baltijas botāniķu ekspedīcijās-konferencēs.

M .Galenieces savāktais sūnu, ziedaugu un paparžaugu herbārijs glabājas LU Muzejā (herbārija starptautiskais kods — RIG) un LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārijā (herbārija starptautiskais kods — LATV).

Marija Galeniece mirusi 1984. gada 6. janvārī Rīgā. Mētrienā viņai uzstādīts piemiņas akmens.

Avoti

• Valdības Vēstnesis, 1936.g.10. nov. nr.57
• Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919-1939. Mācību spēku biogrāfijas un bibliogrāfijas., 2.sēj. Rīga, 1939.
• Latvijas Padomju Enciklopēdija, 3.sēj. Galvenā Enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1983.
• Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Preses nams, Rīga, 1998.
• Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. LU Bioloģijas institūts. 2376-2-61

Ilona Jepsena, Rīga, 2020.gada 19.marts