Dr. emeritus Laima Tabaka (dzim. Melnalksne) ir latviešu bioloģe, botāniķe specializējusies ģeobotānikā, purvu pētniecībā, augu ģeogrāfijā, taksonomijā, dabas aizsardzībā. Latvijas Zinātņu akadēmija Bioloģijas institūta direktora vietniece (1973-1988), Botānikas laboratorijas vadītāja (1973-1993).

“Laima bija zinātniece ar asu, analītisku prātu. Loģiska, mērķtiecīga, neatlaidīga, optimistiska, droša. Laima ļoti mīlēja dzīvi, dabu un savu darbu. Vārdu “botāniķi” Laima vienmēr izrunāja ar lepnumu.” Tā par Laimu Tabaku raksta viņas līdzstrādniece Irēna Fatare. Un vēl – “Ikreiz, atskatoties pagātnē, redzu ap Laimu tikai gaišas, saulainas krāsas. It kā lietainu dienu vispār nebūtu bijis. Bija. Tikai atmiņā tās nesaistās ar Laimu… Lietainās nebija Laimas dienas. Tādās dienās Laima kūra uguni. Laima vienmēr kūra uguni tur, kur bija tumši, auksti un skumji. Laimas sirds siltums mūs sildīja garus, skaistus gadus, neprasot par to neko sev. Laimai Dievs bija devis ne tikai gaišu prātu, bet arī labas, gaišas domas un siltu, atsaucīgu, labestības un mīlestības pilnu sirdi.”

Arī man (I.J.) bija tā laime sildīties pie Laimas kurtas uguns.

Laima Melnalksne dzimusi 1924. gada 16. oktobrī Ļeņingradā Vernera Melnalkšņa un Emmas Ilmer ģimenē. Mācījusies Ļeņingradas 384.vidusskolā, 1944.g. pabeigusi 272.visuskolu. Ļeņingradas blokādes laikā no 1941. gada septembra līdz 1942. gada decembrim strādājusi par sanitāri hospitālī nr.1354. 1943. gadā iestājusies Ļeņingradas 2. Medicīnas Institūtā, bet 1945. gadā pārcēlusies ar ģimeni uz Rīgu un iestājusies LU Bioloģijas fakultātē, kuru 1949. gadā beigusi ar izcilību. No 1949.līdz 1952. gadam mācījusies aspirantūrā M.V.Lomonosova Maskavas Valsts Universitātē Ģeobotānikas katedrā prof. S.Stankova un S. Tjuremnova vadībā. No 1953. gada 11. septembra līdz 1993. gada 10. septembrim strādājusi LPSR Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā.

Latvijas veģetācijas kartēšana

1953. gadā Botānikas laboratorija, Dr biol. Gali Sabardinas vadībā, uzsāk darbu pie tēmas “Latvijas PSR veģetācija”. Darbs tiek veikts sadarbībā ar pārējām Baltijas republikām, vissavienības projekta ietvaros, kuru koordinē V.L. Komarova Botānikas institūts. Darba grupu Latvijas veģetācijas izpētei un kartēšanai sākumā vadīja Dr. biol. Marija Galeniece. No 1954.līdz 1956. gadam Laima Tabaka pārtrauc darbu institūtā bērnu kopšanai. Tajā pašā laikā, 1955.gadā, viņa Maskavā aizstāv zinātņu kandidāta disertāciju par Latvijas Piejūras zemienes (Rīgas Jūrmalas) oligotrofajiem purviem, 1956. gadā atgriežas darbā un iesaistās veģetācijas kartēšanā. Bioloģijas institūta darba atskaitē par 1956. gadu pievienota shēma, kurā attēloti astoņi Latvijas ģeobotāniskie rajoni. Pabeigta un precizēta arī pirmā Latvijas veģetācijas karte M 1: 600 000 skolām un augstskolām (izdota 1959.). 1964. gadā darbs pie kartēšanas noslēdzas ar Latvijas veģetācijas kartes M 1:200 000 sagatavošanu. Šī karte netika izdota, jo bija slepena pēc PSRS noteiktajiem kritērijiem. Pagaidām tās rokraksts glabājas LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā Salaspilī. Pētījums un karte tika turpmāk izmantoti dažādu shematisko karšu sagatavošanai gan skolām, gan zinātniskām publikācijām. No 1967. gada, izmantojot esošo pieredzi un materiālus, L.Tabaka izstrādāja Latvijas ģeobotāniskās rajonēšanas un mikrorajonēšanas galvenos principus, kas atbilda Latvijas fiziski-ģeogrāfiskajai rajonēšanai.

1953. gadā L.Tabaka ievēlēta par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1973. gadā viņa kļūst par Botānikas laboratorijas vadītāju un vienlaikus par Bioloģijas Institūta direktora vietnieci zinātniskā darba organizēšanai dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas jautājumos. Šos pienākumus viņa veica līdz 1988. gadam.

Latvijas vaskulāro augu flora

1970. gadā sākas darbs pie tēmas “Latvijas PSR vaskulāro augu flora”, izstrādāta metodika un sākas intensīvs, sistemātisks lauku darbs. Tajā iesaistās zinātniskie līdzstrādnieki un laboranti – Jautrīte Jukna, Irēna Fatare, Ģertrūde Gavrilova, Kornēlija Birkmane, Zigrīda Eglīte, Biruta Cepurīte, Māra Plotniece, Valda Baroniņa, Ivars Kabucis, Ilona Lodziņa. V.L. Komarova Botānikas institūtā tiek sagatavoti aspiranti Viesturs Šulcs un Zigrīda Šlangena. Dr. biol. Laimas Tabakas redakcijā izdoti astoņi “Latvijas PSR floras un veģetācijas” rakstu krājumi par visiem astoņiem Latvijas ģeobotāniskajiem rajoniem. Tajos publicēti raksti par vaskulāro augu floras sastāvu, izplatību un augu ģeogrāfijas īpatnībām, par reto un aizsargājamo augu sugu atradnēm. Tāpat rakstu krājumos publicēti raksti par atsevišķu sistemātisko grupu morfoloģiju, izplatību un taksonomiju. Dr. biol. L.Tabaka pašas pētījumi augu taksonomijā izmantoti sagatavojot rakstus Baltijas Floras konspektam par gundegu (Ranunculaceae), tauriņziežu (Fabaceae), graudzāļu (Poaceae), kurvjziežu (Asteraceae) dzimtu (izņemot pieneņu (Taraxacum), pamaurragu (Pilosella) un mauragu (Hieracium) ģintis) un citām mazākām dzimtām. Dr. biol. L.Tabaka bija šī projekta līdzautore, metodikas un formāta izstrādātāja un visu trīs sējumu līdzredaktore.

Dabas aizsardzība

1959. gadā iznāca Kornēlijas Birkmanes un Laimas Tabakas publikācija “Latvijas PSR aizsargājamie un retie augi”. Tā bija pirmā pēckara publikācija, kas veltīta augu sugu aizsardzībai, pirmais izvērstais savvaļas augu sugu saraksts, kurām būtu nepieciešama likuma aizsardzība. 1973. gadā tika izdota brošūra “Latvijas PSR aizsargājamās augu sugas”. Šī grāmata kļuva par pamatu “LPSR Sarkanajai grāmatai” kā arī 1975. gada Ministru Padomes lēmumā “Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem Latvijas PSR teritorijā” iekļautajam īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstam [4]. L.Tabaka vadīja pirmās “Latvijas PSR Sarkanās grāmatas” nodaļas par augiem sagatavošanu, piedalījās PSRS Sarkanās grāmatas un Baltijas valstu reģiona Sarkanās grāmatas sastādīšanā.

Laima Tabaka strādāja arī pie aizsargājamo dabas objektu izpētes, izdalīšanas principiem, aizsardzības kategorijām un to apsaimniekošanas prasībām. Izstrādāti kritēriji biotopu aizsardzībai (augstajiem un pārejas purviem u.c.). Viņa panāca, ka starptautiskās programmas “Cilvēks un biosfēra”(Man & Biosphare) ietvaros tika izdota grāmatu sērija “Latvijas aizsargājamo teritoriju flora”. Tajā iznāca septiņas monogrāfijas, kuru redaktore bija L.Tabaka. Viņa ir arī monogrāfijas “Abavas upes ieleja” (1981) un “Klāņu purvs “(1991) līdzautore. L.Tabaka piedalījusies vairākās vissavienības konferencēs, kas veltītas floras aizsardzības zinātniskajiem jautājumiem, ar referātiem par dabas aizsardzību Latvijā un Baltijā. L.Tabaka bija arī populārzinātniskās sērijas “Daba un mēs” atbildīgā redaktore, Vissavienības botāniskā žurnāla “Всесоюзный Ботанический Журнал” redkolēģijas locekle.

No 1973.-1991. gadam LaimaTabaka pārstāvēja Bioloģijas institūtu Vissavienības Zinātnes problēmu Padomē par tēmu “Augu valsts izmantošanas un aizsardzības bioloģiskie pamati”, bija starptautiskās JUNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” Vissavienības un Latvijas padomes locekle, Vissavienības Botānikas biedrības Zinātnes Padomes locekle (1973-1991), tās Latvijas nodaļas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietniece.
Pateicoties L.Tabakas iniciatīvai, izveidojās cieša sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas botāniķiem (Lietuvas Botānikas institūta vadītāju Dr. biol. Algirdas Lekavičius, Tartu Universitātes profesoriem Dr. biol. Līviju Laasimer, Dr. biol. Viktoru Maasing un citiem kolēģiem). Katru trešo gadu tika rīkotas Baltijas botāniķu ekspedīcijas-konferences. L.Tabaka uzturēja zinātnisku dialogu arī ar vadošajiem pētniekiem no V.L. Komarova Botānikas institūta Sankt-Pēterburgā, Maskavas Universitātes Bioloģijas fakultātes un Baltkrievijas Valsts Universitātes, to skaitā akadēmiķi Dr. biol. A. Tahtadžjanu, Dr. biol. N. Minjajevu un citiem. Dr. biol. L.Tabaka prata saliedēt arī dažādās institūcijās, piemēram, LU, Nacionālā botāniskā dārza, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, Mežsaimniecības un Mežrūpniecības ministrijas sistēmā un citās iestādēs strādājošos Latvijas botāniķus kopīgam darbam, īpaši Baltijas botāniķu ekskursiju-konferenču organizēšanai, dabas aizsardzības jautājumu aizstāvēšanai un Baltijas Floras konspekta rakstīšanai.

Dr.biol. Laimas Tabakas savāktais ziedaugu un paparžaugu herbārijs (aptuveni 15 000 eksemplāru) glabājas LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārijā (herbārija starptautiskais kods – LATV).

Laima Tabaka mirusi 2000. gada 13. jūlijā Rīgā.

Avoti

• Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. LU Bioloģijas institūts. 2367-6-90.

• Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Preses nams, Rīga, 1998.
• Gavrilova Ģ. Laima Tabaka (1924-2000). Dzīves gaita un ieguldījums Latvijas botānikas zinātnē. Latvijas flora un veģetācija. Zemgales ģeobotāniskais rajons. Rīga, 2001.
• Fatare I. Zinātniece, kas mīlēja dzīvi, dabu un cilvēkus. Latvijas flora un veģetācija. Zemgales ģeobotāniskais rajons. Rīga, 2001.