Jānis Ilsters bija ļoti vispusīga personība. Viņš bija ne tikai pirmais latviešu botāniķis, viņa intereses saistījās arī ar puķkopību, dārzkopību, zemkopību, latvisko terminoloģiju, folkloru; viņš bija arī izcils sabiedriskais darbinieks.
J.Ilsters piedzima 1851. gada 14. maijā Vestienas Gretēs. Pirmo izglītību ieguva Vestienas un Ērgļu draudzes skolā, bet 1871. gadā ieguva pagastskolotāja tiesības. Pārējās bagātās zināšanas J.Ilsters ieguva pašmācības ceļā. Lai gan J.Ilsters bija gatavojies skolotāja darbam, lai gan viņam bija pedagoga talants bērnu mācīšanai un audzināšanai, pastāvīgu skolotāja vietu savā dzīvē viņš neieguva. Kādu laiku viņš strādāja Rīgas Ozolaines bērnu patversmē, Vestienas draudzes skolā, arī par mājskolotāju. Viņa princips bija bērnus mācīt tā, lai zināšanas viņi apgūtu ar interesi un it kā rotaļājoties. No 1885. – 1889. gadam J.Ilsters Pļaviņās veica korespondenta un grāmatveža pienākumus. 1889. gadā sliktās veselības dēļ viņš no Pļaviņām atgriežas Vestienā, kur dzimtajās tēva mājās, nepilnu 38 gadu vecumā, mirst.
J.Ilsters sarakstīja pirmo mācību grāmatu botānikā latviešu valodā: “Botanika tautas skolām un pašmācībai”, kura iznāca 1883. gadā. Sarakstīja arī “Zooloģiju”, kura nav izdota un kuras manuskripts ir pazudis.
Kā sabiedriskais darbinieks J.Ilsters daudz strādāja, lai dibinātu zemkopības biedrības un korporācijas, iekārtotu konzumveikalus, jo uzskatīja, ka tikai tādā veidā apvienojoties, zemnieki varēs gūt par savu darbu atbilstošu samaksu.
Lielu uzmanību J.Ilsters veltīja folklorai. Par to liecina “Latvju Dainām”no Vestienas iesūtītās 865 tautasdziesmas; bagātus J.Ilstera sagatavotus un “Dienas Lapā” publicētus materiālus ieguvis Pasaku un teiku krājējs un kārtotājs A.Lerhs – Puškaitis; liels ir J.Ilstera ieguldījums latvisko augu nosaukumu vākšanā un latviskās augu terminoloģijas veidošanā.
J.Ilstera dzīve galvenokārt noritēja Vestienā un Pļaviņās. Tur viņš arī savāca ļoti bagātu herbāriju, kuru sakārtoja 18 lielos sējumos. No šiem 18 sējumiem 8 saturēja Pļaviņu – Kokneses rajonā Daugavas ielejā ievāktos augus. J.Ilstera vāktie augi saglabājušies līdz mūsu dienām: tie deponēti Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Universitātes Vēstures muzeja herbārijā, kur glabājas 1300 J.Ilstera vāktā herbārija lapu. Tas ir mūsu herbārija zelta fonds, kuru arī mūsdienās botāniķi izmanto veicot dažādus pētījumus. Tā no 1978. – 1981. gadam trīs atsevišķās grāmatās iznāca “Latvijas PSR floras horoloģija” (krievu valodā). Šajā izdevumā bija apkopota visa gan literatūrā, gan arī herbārijos uzkrātā informācija par Latvijas aizsargājamo augu atradnēm. Izdevumu sagatavoja gan Zinātņu Akadēmijas, gan arī toreizējās LVU botāniķi. Bieži “Horoloģijā”minēts arī J.Ilstera vārds. Te mēs varam uzzināt, ka J.Ilsters uz Staburaga klints 1884. un 1886. gadā ievācis Alpu kreimuli, kuras herbārijs glabājas Bioloģijas fakultātes herbārijā. Te glabājas arī orhideju dzimtas augs odu gimnadēnija, kuru J.Ilsters 1883. gadā ievācis Vestienā pie dzimtajām Gretēm purvainā pļavā un vēl daudzi daudzi citi augi.
Mūsdienu botāniķi arvien atceras un piemin J.Ilsteru un viņa ieguldījumu botānikas zinātnes attīstīšanā Latvijā. LVU botāniķi 1966. gadā piedalījās J.Ilstera 125. gadu dzimšanas dienas atcerē Vestienā , bet 1973. gadā piemiņas vietas atklāšanā Vestienā.
Nobeigumā par vēl vienu sīku Ilsteru dzimtas un mūsu Alma mater saskari. J.Ilstera brāļa Viļuma meita Tikla Ilstere, kura II Pasaules kara beigās emigrēja uz Vāciju un bija pazīstama komponiste un koru diriģente, 1922./23. mācību gada I semestrī, kā to liecina Latvijas Valsts Vēstures arhīva dati, ir studējusi LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā pie prof. O.Trebū nokārtojot eksāmenu augu anatomijā “ļoti sekmīgi”, bet par nostrādātajiem darbiem no prof. N.Lebedinska saņemot ieskaiti. Pēc tam interese par mūziku ņēma virsroku, sekoja studijas Latvijas Konservatorijā. Bet tas jau ir cits stāsts.
Dr. biol emer. Edgars Vimba
Par Jāni Ilsteru vari lasīt arī: Laiviņš, M., 2001. Jāņa Ilstera (1851-1889) idejas augu ģeogrāfijā un bibliogrāfijā [Bibliography of Jānis Ilsters (1851-1889) and his ideas in plant geography]. Latvijas Veģetācija 4, 133-139. http://www.silava.lv/userfiles/file/Latvijas%20Vegetacija/Lat_Veg_4_2001.pdf