Jaunas Latvijas botāniķu skolas aizsācēja

Dr.biol. Gali Sabardina ir bioloģe, botāniķe, kas specializējusies ģeobotānikā, zālāju fitocenoloģijā, ģenēzē un ekoloģijā. LPSR ZA korespondētājlocekle, bioloģijas zinātņu doktore,Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā, Botānikas laboratorijas vadītāja (1951—1973).

Gali Sabardina dzimusi 1914. gada 13. augustā Tomskā Sergeja un Ļubovas Sabardinu ģimenē. 1930. gadā kopā ar māti pārcēlusies uz Ļeņingradu, kur beigusi vidusskolu. Sapņojusi kļūt par balerīnu, bet traumas dēļ no šī sapņa nācies atteikties (Zigrīdas Eglītes atstāsts). Beigusi Ļeņingradas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultāti ģeobotānikas specialitātē. Studiju laikā piedalījusies ekspedīcijās Vidusāzijas kalnu un tuksnešu rajonos. Diplomdarbu izstrādājusi par Akšijrak augstkalnu ganībām centrālajā Tiaņšaņā. No 1937. gada līdz 1940. gadam mācījusies aspirantūrā Ļeņingradas Valsts Universitātē un 1940. gadā aizstāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju par Centrālā Tiaņšaņa dienvidu daļas kalnu un augstkalnu tuksnešiem. No 1940. gada līdz 1942. gadam strādājusi par vecāko ģeobotāniķi, vienības vadītāju Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Lauksaimniecības Tautas Komisariāta Severnaja Zemļas zemju ierīcības ekspedīcijā Narjanmarā. No 1942. gada līdz 1944. gadam vecākā zinātniskā līdzstrādniece Polārās zemkopības zinātniski-pētnieciskā institūta Igarkas Lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Krasnojarskas apgabalā. No 1944. gada līdz 1946. gadam Polārā zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta Lopbarības ieguves sektora vadītāja vietnieka v.i. Ļeņingradā.

Pārcēlusies uz Latviju un no 1946. gada līdz 1951. gadam strādājusi kā vecākā zinātniskā līdzstrādniece LPSR ZA Zootehnikas un zoohigiēnas institūtā Rīgā. Kad 1951. gadā nodibināja LPSR ZA Bioloģijas institūtu Gali Sabardina kļuva par tā direktora vietnieci un Dabas resursu atjaunošanas kompleksās izpētes sektora vadītāju. Viņa vadīja zinātniskā darba tēmu “Pļavu un ganību ģeobotāniskā izpēte un metodikas izstrādāšana dabīgo un kultivēto pļavu veģetācijas uzlabošanai Latvijas PSR”. 1952. gadā sākās darbs pie “Latvijas PSR pļavu inventarizācijas”. No 1953. gada līdz 1954. gadam Gali Sabardina studēja doktorantūrā V. l. Komarova Botānikas institūtā Ļeņingradā un 1954. gada 29. decembrī aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par tēmu “Latvijas PSR pļavu veģetācija”. Zinātņu doktora grāds piešķirts 1955. gadā. Pļavu izpēte un Latvijas veģetācijas kartēšana turpinājās.

Gali Sabardinu vienmēr interesējusi pļavu ģenēze un ekoloģija. Viņa ir izstrādājusi shēmu par pļavu fitocenožu veidošanos Latvijā saistībā ar zemkopības attīstību tās teritorijā. Gali Sabardina pētījusi zālāju fitocenožu ekoloģiju — fitocenožu sastāva izmaiņas augsnes pH, slāpekļa, fosfora un dažādu mikroelementu ietekmē. Tika  izstrādāta metodika minēto pētījumu veikšanai, apmācīti darbinieki. Gali Sabardinas vadībā aizstāvētas trīs zinātņu kandidāta disertācijas (Jautrīte Jukna, Irēna Fatare, Ģertrūde Gavrilova). Gali Sabardina rūpējās arī par jaunu tehnoloģiju ieviešanu botānikas izpētes darbā. Māra Plotniece tika nosūtīta tās apgūt pie Leonarda Rastrigina uz LPSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtu. G. Sabardina savos pļavu ekoloģijas pētījumos iesaistīja arī radiobiologus un statistiķus.

Gali Sabardinai bija plaši zinātniskie sakari ar botānikas zinātnes centriem Padomju Savienībā. Kopā ar savām līdzstrādniecēm viņa piedalījās zinātniskajās konferencēs, veicināja Baltijas botāniķu ekspedīciju-konferenču organizēšanu. 1966. gadā piedalījusies X Starptautiskajā pļavu un ganību kongresā (International Grassland Congress) Somijā un 1970. gadā — XI kongresā Austrālijā.

Gali Sabardina bija Latvijas PSR ZA Zinātniskās Padomes Bioloģijas un ķīmijas nodaļas locekle, Bioloģijas institūta Zinātniskās Padomes “Augu valsts racionālas izmantošanas, pārveidošanas un aizsardzības bioloģiskie pamati” locekle, kā arī Latvijas Valsts Universitātes un Mežsaimniecības problēmu institūta Zinātnisko Padomju locekle. Vissavienības Botānikas biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētāja

1968. gada 26. decembrī Gali Sabardina ievēlēta par LPSR ZA korespondētājlocekli bioloģijas specialitātē.

Gali Sabardina apbalvota ar Medaļu “Par pašaizliedzīgu darbu Lielā Tēvijas kara laikā 1941-1945” un LPSR Augstākās Padomes Goda rakstu (1965.g.).

Gali Sabardina mirusi 1973. gada 23. aprīlī Rīgā.

Avoti

• Latvijas Zinātņu Akadēmijas arhīva fonds Nr.1. Apraksta nr.15. Lieta nr.4127.
• Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Rīga, 1998.
• Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes ministrija, LU Bioloģijas institūts. Atskaite par zinātnisko un zinātniski organizatorisko darbu 1970. 2367-1-237

Ilona Jepsena, Rīgā,2020.gada 20.martā