Pirmās plašākās ziņas par Latvijas savvaļas floru publicējis J.B. Fišers (J. Fischer) 18. gadsimta beigās darbos par Livonijas floru. 19.gs. Latvijas vaskulāro augu floru pētījuši galvenokārt vācu izcelsmes botāniķi. Publicēti ļoti daudzi darbi, sākot no atsevišķiem ziņojumiem žurnālā “Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga” līdz pat pārskata darbiem par kāda novada vai Latvijas vaskulāro augu floru kopumā (Wiedemann, Weber 1852; Klinge 1882; Lehmann 1895). Vislielāko ieguldījumu Latvijas floras izpētē periodā no 1890. līdz 1935. gadam devis K.R. Kupfers (K.R. Kupffer), kurš ir arī daudzu publikāciju autors par augu sugu izplatību un sistemātiku. Pagājušā gadsimtā nozīmīgākos Latvijas floras pētījumus veikuši botāniķi K. Starcs, N. Malta, A. Zāmelis, E. Ozoliņa, P. Galenieks, A. Rasiņš, L. Tabaka, K. Birkmane u.c. Neskatoties uz daudzajiem pētījumiem un publikācijām, līdz pat 20.gs. vidum nebija sastādīts neviens pārskats par Latvijas vaskulāro augu sistemātiku (Табака и др. 1988).

No 1953. līdz 1959. gadam iznāca pirmā Latvijas PSR flora četros sējumos, kas tika izdota P. Galenieka redakcijā. Tajā ir iekļautas gandrīz 1300 savvaļas, sinantropās un kultūraugu sugas. Pārskata izveidošanai tika izmantoti K.R. Kupfera (RIG 1) un P. Lakševica (RIG 3) ievāktie herbāriju materiāli, diemžēl vecāki herbāriji netika izmantoti, kā arī pārskatā nav iekļautas daudzas ievazātās sugas, uz ko savos vēlākajos darbos norāda V. Mīlenbahs (V. Mühlenbach) (Табака и др. 1988).

Nākošais Latvijas vaskulāro augu floras pārskats tika izdots tikai pēc 30 gadiem – 1988. gadā, kuru izveidoja botāniķi L. Tabaka, Ģ. Gavrilova un I. Fatare. Šo trīsdesmit gadu laikā pieaugošās antropogēnās ietekmes rezultātā Latvijas florā bija notikušas diezgan krasas izmaiņas – retu augu sugu samazināšanās, izzūdot vērtīgiem biotopiem, un pieaugošs ievazāto sugu skaits. Kritiski apstrādājot un analizējot apjomīgus herbāriju materiālus, kā arī augu taksonomiskās izpētes rezultātā tiek izdalītas daudzas jaunas augu sugas, kas papildināja jau esošo Latvijas PSR floras pārskatu (Табака и др. 1988). Šajā laikā lielu ieguldījumu Latvijas floras izpētē veica Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes botāniķi E. Vimba un G. Ābele, kuri pievērsās retu un izzūdošu sugu izplatības pētījumiem. LPSR ZA Botāniskā dārza dendrologi A. Mauriņš, A. Zvirgzds, M. Morkons un R. Cinovskis veikuši pētījumus par introducētām un savvaļas kokaugu sugām.

1971. gadā LPSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā tiek uzsākti intensīvi floras pētījumi un laikā no 1974. līdz 1990. gadam tiek izdotas 7 Latvijas floras un veģetācijas grāmatas – “Флора и растительность Латвийской ССР”. Katrā grāmatā sniegta informācija par konkrētu ģeobotāniskā rajona vaskulāro augu floru – tās daudzveidību, sugu areāliem, savvaļas reto un aizsargājamo sugu atradnēm, adventīvo sugu un dārzbēgļu izplatību (Tabaka 2001). Kā arī laikā no 1978. līdz 1986. gadam tiek izdotas 4 grāmatas par retām augu sugām Latvijas florā – “Хорология флоры Латвийской ССР” (Фатаре 1978, 1980, 1981, 1986). 70. gadu sākumā aizsākās arī veiksmīga sadarbība ar pārējo Baltijas valstu botāniķiem, kā rezultātā no 1996. – 2003. gadam trīs sējumos ir publicēti Baltijas floras pārskati “Flora of the Baltic countries” (Laasimer et al. 1993; Kuusk et al. 1996, 2003).

Pēdējais vaskulāro augu floras pārskats ir izdots 1999. gadā (Gavrilova, Šulcs 1999), kurā reģistrētas 1937 sugas, no tām 1304 vietējās un 633 svešzemju augu sugas. 90. gadu sākumā tika uzsākts arī darbs pie “Latvijas vaskulāro augu floras” sastādīšanas pa dzimtām, sākot ar 1999. līdz pat 2005. gadam ir publicēti septiņi pārskati un darbs pie jaunu pārskatu izdošanas tiek turpināts (Gavrilova 1999, 2001, 2004; Eglīte, Šulcs 2000; Baroniņa 2001; Cepurīte 2003, 2005).

Literatūra:

• Baroniņa V. 2001. Latvijas vaskulāro augu flora: Grīslis – Carex (Cyperaceae). Atb. red. V. Šulcs. – Rīga: Latvijas Universitāte, 100 lpp.
• Cepurīte B. 2003. Latvijas vaskulāro augu flora: Skarblapju dzimta (Boraginaceae), verbēnu dzimta (Verbenaceae). Atb. red. V. Šulcs. – Rīga: Latvijas Universitāte, 60 lpp.
• Cepurīte B. 2005. Latvijas vaskulāro augu flora: Orhideju dzimta (Orhidaceae). Atb. red. V. Šulcs. – Rīga: Latvijas Universitāte, 73 lpp
• Gavrilova Ģ. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). Atb. red. V. Šulcs. – Rīga: Latvijas Universitāte, 104 lpp.
• Gavrilova Ģ. 2001. Latvijas vaskulāro augu flora: Sūreņu dzimta (Polygonaceae), portulaku dzimta (Portulaceae). Atb. red. V. Šulcs. – Rīga: Latvijas Universitāte, 80 lpp.
• Gavrilova Ģ. 2004. Latvijas vaskulāro augu flora 6: Asinszāļu (Hypericaceae), biezlapju (Crassulaceae), akmeņlauzīšu (Saxifragaceae), gandreņu (Geraniaceae) dzimtas / Atb. red. V. Šulcs. – Rīga: Latvijas Universitāte, XIV, 90 lpp.
• Gavrilova Ģ., Šulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. – Rīga: Latv. Akad. B-ka, 136 lpp.
• Klinge J. 1882. Flora von Est-, Liv- und Curland. Reval, 664 S.
• Kuusk V., Tabaka L., Jankevičiene R. 1996. Flora of the Baltic countries 2. Eesti Loodusfoto AS, Tartu, 372 pp.
• Kuusk V., Tabaka L., Jankevičiene R. 2003. Flora of the Baltic countries 3. Tartu, 406 pp.
• Laasimer L., Kuusk V., Tabaka L., Lekavičius A. 1993. Flora of the Baltic countries 1. Tartu, 362 pp.
• Lehmann E. 1895. Flora von Polnisch – Livland mit besonderer Berücksichtigung der Florengebiete Nordwestrusslands, des Ostbalticums, der Gouvernements Pskow und St. Petersburg. Jurjew (Dorpat), 430 S.
• Tabaka L. 2001. Latvijas flora un veģetācija: Zemgales ģeobotāniskais rajons. – Rīga: Latvijas Univeritāte, 98 lpp.
• Wiedemann F.J., Weber E. 1852. Beschreibung der phanerogamischen Gewäsche Esth-, Liv- und Curlands. Reval, 664 S.
• Фатаре И. (ред.) 1978. Хорология флоры Латвийской ССР. Редкие виды растений 1 группы охраны. Рига: Зинатне, 79 с.
• Фатаре И. (ред.) 1980. Хорология флоры Латвийской ССР. Редкие виды растений 2 группы охраны. Рига: Зинатне, 104 с.
• Фатаре И. (ред.) 1981. Хорология флоры Латвийской ССР. Редкие виды растений 3 группы охраны. Рига: Зинатне, 103 с.
• Фатаре И. (ред.) 1986. Хорология флоры Латвийской ССР. Перспективные для охраны виды растений. Рига: Зинатне, 110 с.
• Табака Л., Гаврилова Г., Фатаре И. 1988. Флора сосудстых растений Латвийскои ССР. – Рига: Зинатне, 195 с.
• — Nora Rustanoviča