VBB Latvijas nodaļa atskaites periodā strādāja valdes vadībā, kuras sastāvā bija izvēlēti: E.Vimba (priekšsēdētājs), L.Tabaka (pr-ja vietn.), I.Miezīte (sekretāre) (līdz 1988.), tad tika papildus izvēlēta M. Pakalne, M. Plotnieks (kasiere) un locekļi: E.Muižarāja, A.Āboliņa.
Nodaļas sastāvā šodien ir 53 biedri.Nodaļas darbs praktiski norit Rīgā, kur dzīvo un arī strādā absolūtais biedru vairākums. Tie galvenokārt. ir Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūta un Botāniskā dārza zinātniskie līdzstrādnieki (12 biedri),LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji un darbinieki (12 biedri), ZRA “Silava” līdzstrādnieki un zinātniskie darbinieki, Dabas muzeja līdzstrādnieki un zinātniskie darbinieki.
Ārpus Rīgas lielākais nodaļas biedru skaits strādā Latvijas lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Ir mums atsevišķi biedri Liepājas pedag. institūtā, Slīteres un Teiču rezervātos. Savā laikā nevainagojās panākumiem mēģinājums izveidot nodaļas grupu Daugavpilī. Katru gadu vidēji tiek pieņemti 2 jauni biedri.
Nodaļas darbs norit vairākos virzienos:
- sanāksmēs,
- piedalīšanās konferencēs un ekspedīcijā un
- līdzdalība ekoloģiskajās ekspertīzēs.
Katru gadu noorganizētas 4-5 sanāksmes, kurās gan nodaļas biedri, gan arī viesi nolasa referātus, kas veltīti atsevišķām problēmām, referātus par piedalīšanos konferencēs un ekspedīcijās, demonstrē diapozitīvus.
- No pēdējo gadu interesantākajiem referātiem es gribētu minēt sekojošus: prof. V.Māzings (Tartu) Botāniķu kongress Rietumberlīnē 1987. (24.II 88.)
- Slīteres rezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā A.Seile: Rezervātu darba teorētiskie pamati.
- biol. zin. kand. M.Laiviņš: Par Baltijas – Fennoskandināvijas botāniķu konferencēm.
- A.Plaudis: Aizsargājamo augu sugu mākslīgo populāciju veidošana dabīgajos biotopos.
- biol.zin. kand., ZA Botāniskā dārza direktors A.Zvirgzds: Tendences Eiropas soc. Valstu dendroloģijas attīstībā.
- biol.zin. kand. I.Fatare: Daugavas ielejas floras horoloģiskās īpatnības u.c.
Bieži un sistemātiski sapulcēs tiek apskatīti organizatoriski jautājumi, kas saistīti ar nodaļas biedru piedalīšanos konferencēs un ekspedīcijās, ar konferenču un ekspedīciju organizēšanu.
Samērā bieži viesi sapulcēs ir bijuši arī LU Bioloģijas fakultātes studenti un Rīgas skolu skolēni, kas interesējas par botānikas, it īpaši floristikas problēmām.
8.VBB kongresā piedalījās mūsu nodaļas biedri. Tēzēs bija publicēti 4 darbi.
1988.gadā mēs piedalījāmies 11. Baltijas miko- un lihenologu simpozijā(5 dalībnieki,3 referāti), kā arī 19. Baltijas republiku botāniķu ekspedīcijā – konferencē Lietuvā (6 dalībnieki, 3 referāti).
Šogad lielu darbu nodaļas biedri veica sagatavojot un organizējot programmas “Augu valsts pētīšana, aizsardzība un racionāla izmantošana” gada sesiju, kas notika š.g. maija beigās Jūrmalā un Salaspilī.
Praktiski nodaļas biedri piedalās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju floras un veģetācijas pētīšanas darbā. Iegūtie materiāli tiek publicēti sērijās “Флора охраньяемых территорий Латвийской ССР”, “Хорология Флоры Латвийской ССР” (līdz šim 5 laidieni) un “Retie augi un dzīvnieki”.
Tiek veikti priekšdarbi Sarkanās grāmatas II izdevumam.
Iespiešanā atrodas Populārās Sarkanās grāmatas izdevums.
Liela uzmanība tiek veltīta floras un veģet. aizsardzības problēmām. Šajā sakarībā esam noklausījušie šādus referātus kā biol.zin.kand. L.Tabakas ref. “Par Baltijas rajona Sarkanās grāmatas izveidi”. E.Vimbas “PSRS Sarkanās grāmatas aizsargājamo sēņu sugu saraksta papildinājumu projekts”.
L.Tabaka ar savu referātu šī gada sākumā uzstājās VBB Ļeņingradā.
Nodaļa aktīvi piedalās veidojot jaunus un saglabājot jau izveidotos īpaši aizsargājamos dabas objektus.
Atzīmēsim biol. zin. kand.V. Šulca referātu “Vēlreiz par Randu pļavu aizsardzību”, kurā tika uzsvērta nepieciešamība visā platībā nodrošināt šī botāniskā lieguma saglabāšanu. Jautājums pēc tam tika skatīts LPSR Ministru Padomē. Tur arī galīgi tika noraidīta ideja par šo pļavu meliorēšanu.
Nupat oktobra beigās mūsu aspir. M.Pakalne veikto pētījumu rezultātā ziņoja par nepieciešamību izdalīt kā jaunu botānisku liegumu Plāteres purvu, kas atrodas Piejūras līdzenumā un raksturojas ar tādiem augiem un to fitocenozēm kā Schoenus ferrugineus, dažādas orhidejas u.c. augi.
Ļoti auglīga šajā virzienā izrādījusies mūsu botāniķu un ornitologu kooperācija. Pateicoties kopīgām pūlēm izdalīts kompleksais Vecdaugavas liegums, kur atrodas pie mums lielākās un spēcīgākās Armeria maritima populācijas, kā arī bagāta reto un Sarkanajā grāmatā ierakstīto putnu fauna. Tas pats jāsaka arī par Daugavgrīvas komplekso liegumu. Minētie priekšlikumi šodien jau ir ieguvuši reālu apstiprinājumu MP lēmuma formā. Īpašu interesi izraisa tas fakts, ka abi liegumi atrodas Rīgas pilsētas robežās.
Pēdējā laikā vairāk un vairāk mūsu botāniķi tiek iesaistīti ekoloģisko ekspertīžu veikšanā.
Tā mūsu nodaļas biedri, Bioloģijas institūta zinātniskie līdzstrādnieki biol.zin.kand. I.Fatares vadībā veica lielu darbu 1987.gadā piedaloties ekoloģiskajā ekspertīzē sakarā ar Daugavpils HES celtniecību. Tika apkopoti šajā Daugavas ielejas posmā veikto botāniski-floristisko pētījumu rezultāti un pierādīta no botāniķu viedokļa nepieciešamība saglabāt šo ielejas iecirkni.
Liela uzmanība tiek veltīta purvu aizsardzībai. Nodaļas biedri biol.zin.kand. L.Tabakas vadībā panākuši Daibes un Melnsalas purvu aizsardzību. Taču, kas attiecas uz purvu aizsardzību, tad te ir daudz diskutējamu jautājumu. Tāpēc būtu vēlams organizēt reģionālu apspriedi vispārējas koncepcijas izstrādāšanai.
Ļoti aktuāla šodien ir upju ieleju floras un veģetācijas saglabāšana. Tas saistīts ar aktīvu saimniecības darbību šajās teritorijās, it īpaši ar dārzkopības kooperatīvu organizāciju. Darbs šajā virzienā uzsākts, tas jāturpina un jautājumi jārisina kopā ar VDAK.
Aktīvi ekoloģiskajās ekspertīzēs piedalās. doc. G. Ābele. Viņa palīdzēja Jūrmalas ģenerālā plāna arhitektam izstrādāt tādu plānu, kurā paredzēta Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto aizsargājamo augu augteņu kompleksu saglabāšana Slokas-Ķemeru rajonā. Doc. G. Ābele piedalījusies Ķemeru dabas aizsardzības kompleksa izstrādē veicot Ķemeru kūrorta attīstības ekoloģisko ekspertīzi.
Tāpat arī doc. Ābele kopā ar aspir. B.Laimi veikušas šādu darbu attiecībā uz Baldones kūrorta attīstību.
Galvenokārt apskatīti jautājumi par floras un veģetācijas saglabāšanu veicot apbūvi, kā arī realizējot ainavas optimizāciju.
Trūkumi:
1.galvenokārt darbs orientēts uz sanāksmēm;
2.derēja ekskursijas par kurām ir runāts.
Priekšsēdētājs: Edgars Vimba