Vēsture

Latvijas Botāniķu biedrība savu nosaukumu ieguva 1994.gada 9.decembrī, kad tā tika reģistrēta kā nevalstiska organizācija, kas pārņēma 1952.gadā dibinātās Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas pienākumus un tiesības. Šādu lēmumu 1992.gadā bija pieņēmusi biedrības pilnsapulce. Diemžēl biedrībai nav sava arhīva un dokumentu, kas dotu ieskatu tās darbībā. Pēc laikabiedru atmiņām ir noskaidrots, ka biedrības priekšsēdētāja pienākumus pildīja Dr. biol. Gali Sabardina, Dr.biol. Laima Tabaka, Dr. hab. biol. Edgars Vimba (1983-1989).

Laima Tabaka no 1973.gada līdz 1991.gadam bija ievēlēta Vissavienības Botāniķu biedrības Padomē. 1963.gadā Latvijas Botāniķu biedrības nodaļā bija 44 biedri, 1969. – 54, 1973. – 52, 1978 – 60. Vēl 20.gs[1]. 70.gados, lai kļūtu par Botāniķu biedrības biedru bija jānolasa zinātnisks referāts biedrības pilnsapulcē un jānodrošinās ar vismaz divu biedru rekomendācijām. Botānikas biedrības uzdevums tai laikā bija botānisko pētījumu veicināšana augu resursu izzināšanai un izmantošanai, līdzdalība dabas aizsardzībā, botānikas zināšanu izplatīšana sabiedrībā, līdzdalība zinātnisko pētījumu koordinēšanā starp dažādu iestāžu zinātniekiem, botānikas pasniegšanas veicināšana vidusskolās un augstskolās. Biedrība organizēja gadskārtējās sapulces, kur tika nolasīti zinātniskie referāti par botānikas aktualitātēm, diskutēts par dabas aizsardzības jautājumiem. Tomēr visspilgtāk laikabiedriem atmiņā ir palikušas Baltijas botāniķu ekspedīcijas – konferences. Skat sadaļu “Botāniķu tradīcijas”.

Ieskats senākā vēsturē

Botānikas biedrībai ir senas saknes. Krievijas impērijas laikā Botāniķu biedrības dibināšanas ierosme nāca no Kijevas botāniķiem. 1915.gadā Kijevas Dabaspētnieku biedrības vārdā tika nosūtīta vēstule Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem botāniķiem A.S. Fomincinam un I.P. Borodinam . Vēstulē tika izteikts lūgums Akadēmijas vārdā sasaukt Krievijas botānikas iestāžu pārstāvju kongresu, lai noorganizētu Krievijas botānikas biedrību un uzsāktu specializēta botānikas žurnāla izdošanu.

Tā paša gada maijā Zinātņu akadēmijas kopsapulce atļāva rīkot kongresu. Tas notika Petrogradā 1915.gada 20.-21.decembrī. Kongresā piedalījās 29 delegāti no Krievijas impērijas botānikas iestādēm. Tas bija Pirmā pasaules kara laiks. No Rīgas sanāksmē piedalījās F. V. Buholcs[3]. Viņš tobrīd atradās evakuācijā Petrogradā un, iespējams, bija vienīgais no Baltijas, kurš varēja kongresā piedalīties. Ir minēts, ka vairāki delegāti, to skaitā N. P. Popovs no Tartu (Jurjevas) nevarēja ierasties. Botāniķu biedrība turpmāk attīstījās, tika pieņemti statūti, sāka iznākt “Botānikas Žurnāls”, noorganizēta herbārija krātuves darbība. Biedrība pastāvēja cauri revolūcijai un Pilsoņu karam līdz pat 1932.gadam, kad to nodeva Izglītības tautas komisariāta pārziņā. Mainījās nosaukums – “Valsts Viskrievijas botānikas biedrība”. 1945.gadā biedrība atgriezās Zinātņu akadēmijas paspārnē un tika pārdēvēta par “Vissavienības botānikas biedrību”. Taču par patiesi zinātnisku biedrību tā atkal varēja kļūt tikai pēc J. Staļina nāves un Trofima Lisenko krišanas nežēlastībā. Reizē ar PSRS Zinātņu akadēmijas izvēršanu visā PSRS, sākās jaunu Botānikas biedrības nodaļu veidošana. Viļņā VBB nodaļa tika izveidota 1950.gadā, Rīgā – 1952., Tartu – 1958. gadā[4].

Starpkaru Latvijā

Organizējoties Latvijas Universitātei, veidojās akadēmisko zinātnieku mācībspēku kolektīvs Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Tiek izveidota “Biologu biedrība”. Sāk iznākt Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza raksti. Darbību turpina arī Rīgas Dabas pētnieku biedrība. Latvijas botāniķi iestājās arī dažādās ārzemju zinātniskajās biedrībās[5]. Piemēram, Nikolajs Malta, Pauls Galenieks, Marija Galeniece. Zinātniskas publikācijas tika iespiestas “Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Rakstos” (Acta Hortici Botanici Universitatis Latviensis).
1929. gadā, Igaunijā, Tartu, Botānikas institūtā sapulcējās botāniķi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Dancigas brīvpilsētas, lai apspriestu jautājumus par floras un veģetācijas pētījumu programmām. Tika nolemts organizēt ekskursijas – konferences. Tās notika 1929. gadā Igaunijā (Tartu),1930. gadā Somijā (Helsinkos), 1931. gadā Latvijā (Rīgā), 1933. gadā Lietuvā (Kauņā). Kā liecina 1931. gada programma, tad šis pasākums formulēts kā Baltijas Augu ģeogrāfu savienības III kārtējā sanāksme, kuras laikā (no 3.-9.jūnijam) nolasīti ne tikai referāti, bet arī notikušas ekskursijas uz Moricsalu, Vecāķiem, Siguldu, Koknesi un Pļaviņām[6].

Izmantotā literatūra

  1. Всесоюное ботаническое общество. Справочник. Ленинград, 1978.
  2. Latvijas Universitāte 1919 – 1929. Rīga, 1929.
  3. https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Bot%C4%81ni%C4%B7u_biedr%C4%ABba