Lūdzu ievēro, ka likumi un tiem pakārtotie normatīvie akti tiek grozīti un papildināti. Tāpēc vienmēr meklē tos vietnē https://likumi.lv
Pilnīgāko pārskatu par īpaši aizsargājamām teritorijām, to kartes un to, kurām no tām ir apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni, varēsi atrast Latvijas Dabas pārvaldes datu bāzē https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/ un dabas datu pārvaldes sistēmā OZOLS http://ozols.daba.gov.lv/pub/. Turpat varēsi atrast arī sugu aizsardzības plānus un citu noderīgu informāciju.
Galvenās darbības dabas aizsardzībā Latvijā regulē divi likumi – “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993) un “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000).
Īpašas dabas aizsardzības normas iestrādātas arī nozaru likumos, piemēram “Meža likumā” (24.02.2000), “Aizsargjoslu likumā” (05.02.1997) u.c.
Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus, to izveidošanas kārtību, pārvaldes un uzturēšanas nodrošinājumu, stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību. Tas nosaka, ka Latvijas nacionālie parki, dabas rezervāti un biosfēras rezervāti tiek izveidoti ar speciāliem likumiem:
- Slīteres Nacionālā parka likums (22.01.2015.)
- Gaujas Nacionālā parka likums (30.04.2009.)
- Krustkalnu dabas rezervāta likums (30.04.2009.)
- Teiču dabas rezervāta likums (05.06.2008.)
- Rāznas Nacionālā parka likums (02.11.2006.)
- Ķemeru Nacionālā parka likums (30.05.2001.)
- Grīņu dabas rezervāta likums (16.03.2000.)
- Moricsalas dabas rezervāta likums (16.03.2000.)
- Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (11.12.1997.)
Pārējās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas tiek noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem:
- Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.888 “Par aizsargājamām alejām”
- Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumi Nr.175 “Par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
- Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.131 “Par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”
- Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi Nr.212 “Par dabas liegumiem”
- Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.69 “Par aizsargājamo ainavu apvidiem”
- Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.83 “Par dabas parkiem”.
- Ministru kabinets apstiprina arī vispārējos ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumus (Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un teritoriju individuālos aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus.
Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000). Likuma mērķi ir šādi:
1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus;
2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;
3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;
4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību;
5) nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu putnu populācijas labvēlīgā statusā.
Ar šo likumu tiek arī pārņemtas Eiropas Savienības direktīvas (Putnu direktīva un Biotopu direktīva) un regula par Vašingtonas konvencijas ieviešanu ES. Likums ir deleģējis Ministru kabinetam pieņemt noteikumus tā ieviešanai:
- Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”. Ar šiem noteikumiem ir apstiprināts arī to sugu un biotopu saraksts, kurām var veidot mikroliegumus.
- Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumi Nr.153 “Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu”.
- Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumi Nr.350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”.
- Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 “Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.
- Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.133 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem”.
- Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1019 “Noteikumi par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas un sertifikāta izsniegšanas valsts nodevas apmēru, nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumiem” .
- Ministru kabineta 2010. gada 30. septembra noteikumi Nr. 925 “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības” .
- Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 267 “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība”.
Atsevišķas darbības nosaka arī par vides aizsardzību atbildīgais ministrs:
- “Par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību (apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 11. maija rīkojumu Nr.127).
- Noteikšanas metodika „Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi Latvijā” (apstiprināta ar vides ministra 2010. gada 15. marta rīkojumu Nr. 93).
- Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata (2.precizētais izdevums).
- Aktualizēta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu noteikšanas metodika un inventarizācijas anketas (2016. gads).