Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi izvēlējusies arī Gada sūnu 2016 – parasto straussūnu Ptilium crista-castrensis.
Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicināt cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.
Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā, piemēram, tās kalpo kā mājvieta dzīvniekiem. Turklāt tām ir praktisks pielietojums cilvēka dzīvē. Piemēram, atsevišķu sugu sūnas, pateicoties to antibakteriālajām īpašībām un uzsūkšanas spējām, izmantoja kā pārsējus kara laikā. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas, ko var izmantot ārstniecībā. Latvijas mežos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs noteikti ir pamanījis.
Parastā straussūna. Foto: Agnese Priede
Parastā straussūna tuvplānā. Foto: Julita Kluša
Gada sūnas 2016 parastās straussūnas zinātniskais nosaukums Ptilium crista-castrensis un arī angļu „knight’s plume” tulkojumā nozīmē „bruņu cepures spalva”. Latvisko nosaukumu tā ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Parastā straussūna ar savu graciozo izskatu un sūnu mērogos lielo augumu (~ 10 cm gara) izceļas citu sūnu vidū, ir viegli atpazīstama un iegaumējama. Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk, jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz sastopama arī uz salmu jumtiem vai laukakmeņiem, trupošas koksnes un citur. Parasti tā aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi.
2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība aicina piedalīties sava veida tautas skaitīšanā un vērīguma asināšanā. Cik mūsu ir, kas Latvijas mežos gada laikā spēj atrast vismaz vienu straussūnas atradni? Aicinām visas 2016. gadā atrastās parastās straussūnas atradnes ziņot portālā dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Gada beigās tiks publicēts ziņojums ar visiem atradēju vārdiem un pēc ziņojumiem iegūto sūnas izplatības karti. Straussūna veido sporogonus – sporu vācelītes uz sarkaniem kātiņiem, kas ir līdz 5 cm gari. Sporogoni sastopami ļoti reti, tāpēc ziņojumi ar fotogrāfijām, kurās tie redzami, ir īpaši gaidīti.
Latvijas Botāniķu biedrība, Brioloģijas darba grupa