Gada sūna

2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi nominēja Gada sūnu. Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicinātu cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā, purvā, pļavā, zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugas, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā. Tās veido mežu zemsedzi, veselas purvu ekositēmas, kurām ir ievērojama loma kūdras veidošanā un oglekļa dioksīda piesaistīšanā globālā mērogā.

Sūnām piemīt arī antibakteriālas īpašibas un liela ūdens uzsūkšanas spēja. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Tās kopš seniem laikiem izmantotas tautas medicīnā un mūsdienās ir nozīmīgs bioķīmiķu un mikrobiologu pētījumu objekts.

Latvijas mežos un purvos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs un ogotājs noteikti ir pamanījis.

Gada sūnu arhīvs: