Gada sūna

2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi nominēja Gada sūnu. Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicinātu cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu vaskulāro augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā, purvā, pļavā, zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugas, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā. Tās veido mežu zemsedzi, veselas purvu ekositēmas, kurām ir ievērojama loma kūdras veidošanā un oglekļa dioksīda piesaistīšanā globālā mērogā.

Sūnām piemīt arī antibakteriālas īpašibas un liela ūdens uzsūkšanas spēja. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Tās kopš seniem laikiem izmantotas tautas medicīnā un mūsdienās ir nozīmīgs bioķīmiķu un mikrobiologu pētījumu objekts. Latvijas mežos un purvos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs un ogotājs noteikti ir pamanījis.

2020. gadā Latvijas Botāniķu biedrība par gada sūnu izvēlējusies parasto rožgalvīti Rhodobryum roseum. Tā ir ļoti simpātiska lapu sūna, kura bieži sastopama dažādos mežos, īpaši ēnainos egļu mežos un pat kāpās un pļavās. Parasto rožgalvīti Latvijā var atrast visos gadalaikos, arī ziemā, ja vien to nesedz sniegs.

Parastā rožgalvīte. Foto: Julita Kluša.

Parastā rožgalvīte izskatās pēc mazas, zaļas rozītes vai miniatūras palmas. Tā aug atsevišķi vai veido irdenas, tumši zaļas velēnas. Stumbrs atrodas augsnē, bet no tā izaug 1-6 cm gari, stāvi virszemes dzinumi, kuru apakšdaļā ir mazas plēkšņveida lapas, bet galotnē – liela tumšzaļu lapu rozete. Apakšzemes daļām atmirstot, stāvie sekundārie stumbri kļūst par atsevišķiem augiem. Vecākiem augiem uz stumbra var būt vairākas lapu rozetes. Lapas otrādi olveidīgas vai lāpstveidīgas, ar smailu, asi zobainu galu un ierotītu malu; mitrā stāvoklī tās ir izplestas, bet sausā – sačokurojušās. Rožgalvīte ir sajaucama ar skrajlapju ģeneratīvajiem dzinumiem, kas arī atgādina ziedu, bet to lapiņas ir noapaļotas.

Izpētīts, ka parastās rožgalvītes audzes ir labvēlīgs biotops dzelteno skudru ligzdām. Ķīnā un Tibetas tautas medicīnā rožgalvītes lieto sirds slimību ārstēšanā un tējai no sūnām ir nomierinošs efekts.

Latvijā sastopama vēl viena rožgalvīšu suga – Ontario rožgalvīte Rhodobryum ontariense, kas pie mums ir reta un aizsargājama. Tā aug tikai gāršas tipa mežos uz kaļķainām augsnēm un avotainās, koku apēnotās strautu gravās. Ārēji gan parastā rožgalvīte, gan Ontario rožgalvīte ir līdzīgas. Vienkāršākā abu sugu atšķiršanas pazīme ir lapu skaits rozetē. Ontario rožgalvītei rozetē ir 20-50 lapu, bet parastajai rožgalvītei rozetē – ne vairāk kā 20-22 lapas.

Lai uzzinātu vairāk par šīs sugas izplatību un augšanas apstākļiem, svarīgi ir visi ziņojumi. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par parasto rožgalvīti portālā dabasdati.lv.

Informāciju sagatavoja Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupa.

Gada sūnu arhīvs: