Kārlis Reinhols Kupfers dzimis 1872.gada 25. martā Besarabijā. Vēlāk viņa ģimene atgriezās Latvijā kur sekoja K.R.Kupfera skolas gaitas. Botāniku un matemātiku (tiem laikiem ļoti neparasts zinātņu savienojums) viņš studēja Tērbatas universitātē, kuru beidza 1893.gadā. Tad atgriezās Rīgā un visu savu tālāko dzīvi saistīja ar Rīgas politehnisko institūtu un Rīgas dabaspētnieku biedrību. Līdztekus tam viņš intensīvi pētīja Latvijas un arī Igaunijas augu valsti uzkrājot lielus herbārija materiālus un, protams, arī milzīgu faktu materiālu par Baltijas, galvenokārt Latvijas, augu valsti. Savas dzīves laikā viņš savāca lielu Baltijas floras herbāriju (Herbarium Balticum – apmēram 26000 herbārija lapu), kas tagad glabājas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Šo herbāriju šodien pēta gan mūsu botāniķi skaidrojot jautājumus, kas saistīti ar augu ieceļošanu un izplatību, gan pie mums brauc un Kupfera vākumus pēta ārzemju speciālisti no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas u.c. valstīm. Apmainoties ar herbārija materiāliem ar ārzemju speciālistiem K.R.Kupfers savāca lielu herbāriju, kas izvietots t.s. vispārējā herbārijā (Herbarium generale). Augi, to sistemātiskā piederība, izplatība un tās likumsakarības bija galvenie jautājumi, kas interesēja zinātnieku. Jo ja aplūkoja Latvijas teritoriju, tad rietumos un austrumos nebūt nebija sastopamas vienas un tās pat augu sugas. Piemēram, Baltijas efeja un parastā īve izplatītas tikai Piejūras zemienē. Kāpēc ? Kādi apstākļi to nosaka ? Par saviem atradumiem un atklājumiem K.R.Kupfers ir uzrakstījis daudzus rakstus. Savu pētījumu rezultātā K.R.Kupfers uzrakstīja un 1925.gadā publicēja vācu valodā “Austrumbaltijas apgabala augu ģeogrāfijas pamatus”. Šajā darbā viņš deva apgabala iedalījumu atsevišķos floras reģionos un to floru raksturojumu.

K.R.Kupfers interesējās arī par to, kā izveidojusies tā augu valsts, kuru mēs tagad redzam. Par floras attīstību un veidošanos viņš rakstīja I Baltijas vēsturnieku sanāksmes rakstos 1908. gadā. Vēlāk šī informācija bija iekļauta lielajā monogrāfiskajā darbā “Baltijas zemesmācība” vācu valodā “Baltische Landeskunde”) 1911.gadā un, protams, jau pieminētajos Augu ģeogrāfijas pamatos.

Augu sistemātikā K.R.Kupfers īpašu uzmanību veltīja tādai visu iemīlētai un pazīstamai augu ģintij kā vijolītes. Un kad krievu botāniķis N.Kuzņecovs 20. gadsimta sākumā gatavoja izdošanai Kaukāza kritisko floru, tad apstrādāt vijolīšu materiālu šim izdevumam viņš uzticēja K.R.Kupferam. Atzīmējot Kupfera nopelnus Kaukāza vijolīšu pētīšanā ukraiņu botāniķis Klokovs vēlāk vienu no Kaukāza vijolīšu sugām nosauca Kupfera vārdā.

K.R.Kupfera vārds ierakstīts arī Latvijas dabas aizsardzības vēsturē. Ar viņa atbalstu un rūpēm 1912. gadā Usmas ezerā Moricsalā izveidoja Latvijā pirmo dabas rezervātu – Moricsalas rezervātu, jeb kā toreiz teica: dabas jaukumu apvidu. K.R.Kupfers licis pamatus arī atsevišķu sugu aizsardzībai runājot par retajām reliktu sugām (tām sugām, kas saglabājušās no agrākiem ģeoloģiskiem laikiem) kā dabas pieminekļiem.

K.R.Kupfera darbība bija ļoti cieši saistīta ar Rīgas dabaspētnieku biedrību, kurā viņš aktīvi darbojās no 1894. gada līdz savai nāvei 1935.gada 14. novembrī. 1908. gadā viņu ievēlēja par biedrības viceprezidentu, bet 1913. gadā par prezidentu. No 1921. gada viņš bija priekšnieks biedrības dibinātajā un uzturētajā Doma muzeja dabaszinātņu nodaļā, kuras materiāli mūsdienās nonākuši Latvijas Dabas muzeja fondos.

K.R.Kupfers apbedīja Rīgā, Pokrova kapos. Padomju laikā tai vietai virsū uzbūvēja ielu. Tagad K.R.Kupfera kapa piemineklis ir uzstādīts Lielajos kapos.

Dr. biol. emeritus Edgars Vimba