Kopš 2003.gada Latvijas Botāniķu biedrība katra gada beigās izvēlas nākamā gada augu. Latvijā šo tradīciju aizsāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība, nosaucot “gada putnu”. Tas tiek darīts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un iesaistītu to augu sugu atpazīšanā un aizsardzībā. Gada augs var būt gan kāda reta un īpaši aizsargājama suga, gan plaši izplatītas suga, kuru apdraud biotopu izzušana vai tās ārstnieciskās vai dekoratīvās īpašības.
Mēs ceram, ka tu, lasītāj, priecājies kopā ar mums par šī gada auga izvēli, jo mēs gada augu izvēlamies apspriežot un izvērtējot biedru iesniegtos priekšlikumus un balsojot par tiem biedru pilnsapulcē.
Latvijas Botāniķu biedrība Gada auga 2024 godā ceļ apdziru
Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2024 izvēlējusies mežu iemītnieci mūžzaļo sporaugu apdziru Huperzia selago
Auglīgos lapu koku un jauktu koku mežos cauru gadu var novērot nelielo, līdz
20 cm garo staipekņu dzimtas sporaugu – apdziru. Tā ir mūžzaļa, tādēļ novērojama visu gadu.
Uz stāvajiem stumbriem, kas galotnē dakšveidīgi zarojas, blīvi sakārtotas tumši zaļas sīkas lapas. Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu – tā vairojas ar sporām. Zaru vidusdaļā, starp lapām atrodas nelieli, ieapaļi dzelteni sporu nesēji – pēc tiem apdziru var atšķirt no citiem staipekņiem, kam sporu nesēji ir dzeltenas vālītes zaru galos.
Apdzira sastopama mitros lapu koku, egļu un jauktu koku mežos auglīgās augsnēs, kā arī uz smilšakmens atsegumiem, retumis nosusinātos purvos.
Apdzira ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Iemeslu tam netrūkst: apdziras, līdzīgi kā citi staipekņi, aug ļoti lēni un izpostīšanas gadījumā nespēj ātri atjaunoties; tiek izcirsti apdzirām piemēroti meži, kā arī tās izplūc izmantošanai floristikā.
Sugas latviskajam nosaukumam ir saistība ar apdziras izmantošanu tautas medicīnā, lai “izārstētu” alkohola atkarības. Augs ir indīgs un, apdzira, lietota kopā ar alkoholu, izraisa smagu vemšanu, kas nākotnē liktu divreiz padomāt, vai atkal ķerties pie grādīgajiem dzērieniem.
Latvijā apdziru ne visai bieži var novērot visā teritorijā, kur ir piemērotas dzīvotnes. Visvairāk ziņu par apdziras atradnēm ir Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas bagātas ar lapu koku un egļu mežiem.
Apdzira ir ziemeļniece – pasaulē tā izplatīta Eirāzijas un Ziemeļamerikas boreālajos (ziemeļu) reģionos. Kā apdziru ietekmēs klimata pārmaiņas? Vai tā sastopama tikai vecos, dabiskos mežos vai arī jaunākās mežaudzēs? Uz šiem un citiem jautājumiem centīsimies rast atbildes 2024. – apdziras gadā. Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tādēļ Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par apdziras atradumiem portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).
Kontakti saziņai:
Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv
Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene
Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.
Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.
Eiropas saulpurene ir daudzgadīgs, vidēja lieluma gundegu dzimtas augs ar dzelteniem lodveida ziediem. Sastopams mitros zālājos, mežmalās, reizēm skrajos, auglīgos mežos uz kaļķainām augsnēm. Zied maijā un jūnija sākumā. Neziedošu saulpureņu lapas var sajaukt ar gandrenēm un gundegām. Augs ir viegli indīgs.
Šī ir Eiropas ziemeļu un kalnu apvidos plaši izplatīta suga. Neskatoties uz plašo izplatības areālu, mūsdienās Eiropas saulpurene dabā nemaz tik bieži nav sastopama. Ja agrāk tā bijusi parasta mitru zālāju iemītniece, tagad tā vairākās valstīs ir iekļauta Sarkanajās grāmatās, jo tās sastopamības biežums strauji samazinās. Galvenie sugas izzušanas iemesli ir meliorācija, dabisko pļavu un ganību iekultivēšana un aizaugšana, arī pārāk intensīva zālāju izmantošana.
Katrs sugas novērojums ir vērtīgs, tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par Eiropas saulpurenes atradnēm portālā Dabasdati.lv vai, rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com (vēlams pievienot fotogrāfijas).
Latvijā šī suga sastopama samērā bieži, taču nevienmērīgi. Novērojumi liecina, ka, pasliktinoties dabisko zālāju stāvoklim, Eiropas saulpurene sastopama arvien retāk. Tādējādi šī suga uzskatāma par izteiksmīgu neielabotu, neiekultivētu zālāju aizsardzības stāvokļa rādītāju. 2022. gada laikā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildes uz jautājumiem, cik bieža vai reta šī suga ir mūsdienu Latvijā un vai tā arī šeit uzskatāma par apdraudētu.
Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@du.lv
Maija Medne, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26741537, e-pasts: maijamedne@gmail.com
Latvijas gada augu arhīvs:
- 2021. gada augs – pļavas (jeb parastā) ķimene
- 2020. gada augs – Ruiša pūķgalve
- 2019. gada augs – mazais zvagulis
- 2018. gada augs – madaras (Galium ģints)
- 2017. gada augs – dzeltenā salmene
- 2016. gada augs – purva atālene
- 2015. gada augs – čemuru palēks
- 2014. gada augs – laksis
- 2013. gada augs – stāvā vilkakūla
- 2012. gada augs – meža vizbulis
- 2011. gada augs – ķekarpaparde (Botrychium ģints)
- 2010. gada augs – ziemeļu linneja
- 2009. gada augs – jūrmalas dedestiņa
- 2008. gada augs – smaržīgā naktsvijole
- 2007. gada augs – apaļlapu rasene
- 2006. gada augs – jumstiņu gladiola
- 2005. gada augs – meža silpurene
- 2004. gada augs – bezdelīgactiņa
- 2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte