Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. g. 25. augustā Trikātas draudzē, Jaunvāles pagasta “Norveļos”veterinārārsta un sabiedriskā darbinieka Edvarda un Minnas (dzim. Norviles) Zāmeļu ģimenē. Bērnību pavadījis Viļņas apriņķī, 1915. gadā beidzis Viļņas 2. Valsts ģimnāziju un iestājies Petrogradas Universitātes (Pēterburgas Universitātes) Fizikas un matemātikas fakultātē[1].
1918. gadā atgriezies Latvijā un strādājis par skolotāju Valmieras reālskolā un Valmieras sieviešu ģimnāzijā. 1919.—1920. gadā kā brīvprātīgais piedalījies Latvijas brīvības cīņās.
1920. gada 1. februārī A. Zāmelis sāka strādāt LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā par palīgasistentu profesora Nikolaja Maltas vadībā. 1921. gada pavasara sesijā viņš nokārtojis valsts eksāmenus Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un tā paša gada rudenī iesniedzis savu dabas zinātņu kandidāta darbu. 1925. gadā ievēlēts par privātdocentu, 1935. gadā — par docentu. 1942. gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu un uzsācis darbu kā ārkārtas profesors Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultātē.
Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī Siguldā, apglabāts Siguldas pilsētas kapos.
Atzīmējot A. Zāmeļa 125. jubileju 2022. gadā LU Muzejs izveidoja virtuālu izstādi, kurā publicētas interesantas fotogrāfijas un dokumenti no muzeja krājuma[2]
Zinātniskā darbība
Latvijas Universitātē A. Zāmelis, sākot ar 1927. gadu, lasīja lekcijas vispārīgajā botānikā, augu sistemātikā, ievadu Latvijas floras pētīšanas darbos, augu salīdzinošo ģenētiku un ģenētikas pētīšanas metodes. Vadīja kandidāta darbus ģenētikā un ziedaugu morfoloģijā un sistemātikā. Strādājis pie LU Botāniskā dārza iekārtošanas[3].
Zāmelis veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā. 1927. gadā viņš LU Botāniskajā dārzā uzsāka pētījumus par krustziežu(Cruciferaea) dzimtas iedzimtību, par ko 1941. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā”. Krustojot sugas un hibrīdus, Zāmelis veica filadelfu un begoniju selekciju. Viņš pētījis rasaskrēsliņu (Alchemilla) un silpureņu (Pulsatilla) sugas Latvijā un Baltijā, aprakstījis vairākus zinātnei jaunus taksonus abās ģintīs (četras rasaskrēsliņu sugas un 6 silpureņu taksonus). Pēc LU Muzeja materiāliem[4].
1923. gadā A. Zāmelis papildinājie Berlīnes Universitātyes botānikas muzejā un botāniskajā dārzā Dālemā[5].
Zāmelis ir veicis arī zinātnes popularizēšanas darbu — Izglītības ministrijas rīkotos kursos vidusskolu skolotājiem pasniedzis augu morfoloģiju, ziedaugu sistemātiku un ģenētiku. Rīgas radiofonā lasījis lekciju ciklus: ievads iedzimtības mācībā un mājkustoņu iedzimtība. Rakstījis rakstus žurnāliem, veicis pētījumu “Augi latvju dainās “, kurā analizējis informāciju par augu nosaukumiem un to pielietojumu tautas medicīnā.
1920.—1930. gados Aleksandrs Zāmelis izveidoja svešzemju koku stādījumus sava tēva mājās Brenguļu pagasta “Ciekuržos”. 2001. gadā tiem noteikts aizsargājamo dendroloģisko stādījumu statuss[6]. 2018. gadā veiktajā inventarizācijā stādījumos konstatētas 18 introducēto koku sugas un divi dižkoki — Sibīrijas ciedrupriede un baltais vītols[7].
Aleksandrs Zāmelis bija biedrs Latvijas Bioloģijas biedrībā, kur uzstājies ar ziņojumiem par saviem pētījumiem. Bijis arī šīs biedrības sekretārs, viceprezidents un prezidents. Bijis biedrs arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, Naturforscher-Verein zu Riga, Deutsche Botanische Gesellschaft, Societas Botanicorum Poloniae un The American Genetic Association. Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta loceklis. Sākot ar 1931. gadu līdzredaktors Hāgā izdotajam žurnālam “Resumptio Genetica”. Viņš lasījis referātus Baltijas augu ģeogrāfu savienības sanāksmēs Rīgā 1931. gadā un Kuresārē 1935. gadā[8] .
Aleksandra Zāmeļa savāktais herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).
2022. gadā Dagnija Ivbule sagatavojusi pilnīgu A. Zāmeļa bibliogrāfiju[9].
Ilona Jepsena
2022.gada 24.augustā
[1] Petrogradas Valsts Universitātes izdota apliecība par A. Zāmeļa tur nokārtotajām studiju saistībām. 1921. gads. LU Muzeja krājums
[2] https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/73386/?fbclid=IwAR0bTc9ae-RSFQRGySl8Lmz2wvnWeQZJ8SewHGMJLIORwLaWcRc8fRBBDdo
[3] Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.
[4] LU. Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli
[5] Latvijas Universitāte 20 gados, 1.sēj. Rīga, 1939
[6] Likumi.lv. Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem
[7] DAP. Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi
[8] Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939
[9] https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/A_Zamela_publ_bibliografija.pdf