Tag Archives: gadasuna

Īssetas nekera Neckera pennata – gada sūna 2026

Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupa par 2026. gada sūnu izvēlējusies īssetas nekeru Neckera pennata. Šī sūna ir nozīmīga dabisko meža biotopu indikatorsuga, Latvijā sastopama samērā bieži lapu koku un jauktos mežos, dažādos mitruma apstākļos. Visbiežāk tā aug uz lapu koku stumbriem, īpaši uz apses, liepas, kļavas, gobas, ozola, pīlādža un oša.

Īssetas nekera Neckera pennata. Foto: Anna Mežaka

Šobrīd īssetas nekera vēl ir izplatīta visā Latvijas teritorijā un atrodama samērā vecos, cilvēka saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Tomēr piemērotu augteņu kļūst arvien mazāk, jo turpinās veco mežu izciršana. Papildu apdraudējumu rada arī gaisa piesārņojums, kas negatīvi ietekmē sūnas izplatību.

Īssetas nekera veido dzeltenzaļas velēnas, kas parasti atstāv no koka stumbra. Augi ir 5–10 cm gari, zaroti. Lapas – olveida lancetiskas, viļņainas, mēlveidīgas, ar gofrētu virsmu un nosmailotu lapas galu. Pie lapas pamatnes ir divas īsas dzīslas vai dzīslu nav. Sporu vācelīte attīstās uz ļoti īsas setas (1–5 mm), tādēļ tā redzama tikai auga apakšpusē. Sporogoni veidojas bieži.

Īssetas nekera. Foto: Līga Strazdiņa

No līdzīgām sugām īssetas nekera atšķirama ar no koka stumbra atstāvošu augšanas formu, viļņainām lapām un sporu vācelīti uz īsas setas. Līdzīgas sugas tajos pašos biotopos, kur sastopama īssetas nekera, ir gludā nekerīte Alleniella complanata, kurai lapas ir bez viļņojuma, un viļņainā dižnekera Exsertotheca crispa, kurai sporu vācelītes seta ir daudz garāka – līdz 12 mm. Abas līdzīgās sugas Latvijā ir retāk sastopamas.

Īssetas nekera. Foto: Dana Krasnopoļska

Sūnu pētnieki gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši eksperimentus, pārstādot apšu mežos augušas īssetas nekeras. Pētījumu rezultāti liecina, ka īssetas nekeras spēj ieaugties pēc pārstādīšanas, un šādi pētījumi ir nozīmīgi, lai saglabātu sugas populācijas gadījumos, kad dabiskās augtenes tiek iznīcinātas. Tomēr labākais aizsardzības veids ir dabisko, veco mežu saglabāšana – tas nodrošina ne tikai īssetas nekeras, bet arī daudzu citu retu sūnu un citu organismu grupu sugu pastāvēšanu.

Latvijas botāniķu biedrības Sūnu grupa aicina sabiedrību ziņot par īssetas nekeras atradnēm portālā https://dabasdati.lv, lai papildinātu zināšanas par sugas izplatību.

Kontakts: Anna Mežaka

Latvijas botāniķu biedrības sūnu grupa

Email: anna.mezaka@du.lv

Gada sūna 2021 – līklapu novellija

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).

Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās – pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma – noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – sarkanīga līdz brūngana. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma.  

Līklapu novellijas pavedieni. Foto: Julita Kluša (dziedava.lv).
Continue reading

Gada sūna 2019 – tūbainā bārkstlape

Tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella ir aknu sūna, kas Latvijā sastopama strautu un avotu krastos, kā arī purvainos egļu un jauktos mežos avotainās apēnotās vietās. Tā ir viena no lielākajām aknu sūnām Latvijā, veido līdz 15 cm augstas, bāli vai dzeltenīgi zaļas velēnas. Sūnas stublājam raksturīgs vairākkārtējs zarojums. Tūbainā bārkstlape parasti vairojas ar lapoņa fragmentiem un sporofītu veido ļoti reti.

Tūbainā bārkstlape (Trichocolea tomentella). Foto: Ivars Leimanis

Sugas areāls aptver Eiropu, Tunisiju, Krieviju, Ķīnu, Japānu un Ziemeļamerikas austrumu daļu. Eiropā līdz šim konstatēta viena bārkstlapu suga, bet tropiskajos kalnu reģionos un dienvidu puslodē sastopamas vēl 19 sugas no šīs ģints. Latvijā sugas atradnes konstatētas reti, bet izklaidus visā teritorijā.

Continue reading