Gada sūna

2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi nominēja Gada sūnu. Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicinātu cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu vaskulāro augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā, purvā, pļavā, zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugas, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā. Tās veido mežu zemsedzi, veselas purvu ekositēmas, kurām ir ievērojama loma kūdras veidošanā un oglekļa dioksīda piesaistīšanā globālā mērogā.

Sūnām piemīt arī antibakteriālas īpašibas un liela ūdens uzsūkšanas spēja. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Tās kopš seniem laikiem izmantotas tautas medicīnā un mūsdienās ir nozīmīgs bioķīmiķu un mikrobiologu pētījumu objekts. Latvijas mežos un purvos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs un ogotājs noteikti ir pamanījis.

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2022. gada sūnu izvēlējusies tīkloto ričiju – neparastu aknu sūnu, kas sastopama uz augsnes virskārtas mitrās, periodiski applūstošās vietās.

Tīklotā ričija Riccia cavernosa izskatās kā zaļgani veidojumi, kas pieguļ augsnes virskārtai. Tomēr skatoties ar lupu, pamanāms sugai raksturīgais lapoņa (augu ķermenis) virsmas tīklojums, kas to viegli atšķir no citām sūnām. Tā atrodama mitrās vietās uz atsegtas augsnes visu gadu, ja nav sals un sniegs, bet vairāk to sastapsiet vasaras otrā pusē. 

Tīklotā ričija. Foto: J. Kluša

Tīklotā ričija ir lapoņveida aknu sūna, dzeltenīgi zaļā krāsā. Sūna veido līdz 3 cm lielas rozetes, kas sastāv no daudzām iegarenām vai noapaļotām daivām. Daivas ir līdz 2,5 mm platas, bieži dalītas divās pusrozetēs. Īpaša tīklotās ričijas pazīme ir perforējumi – lapoņos skaidri saskatāmi caurumojumi. Caurumojumi ir līdz pat daivu galiem, palielinās uz centru, tādēļ vecākās daļas auga centrā izskatās pēc sūkļa. Uz vecākiem lapoņiem var atrast tumšas sporas, kas kļūst redzamas, kad augs jau sāk sadalītie

Smilšainas sēres Daugavas krastā. Ričijas biotopa piemērs. Foto: A. Opmanis

Sūna atrodama mitrās, pārmaiņus applūstošās vietās, mitrās iedobēs lauksaimniecības zemēs, upju, ezeru krastos, grants bedrēs, dubļainu ceļu risēs un pat smilšainās kāpās. Tā var augt kopā ar citām sūnām un arī citām ričiju sugām. Tomēr novērojumu par tīkloto ričiju ir maz. Latvijā tā ir īpaši aizsargājama suga, tādēļ katrs jauns atradums ir īpaši svarīgs sūnas izplatības novērtēšanā Latvijā. 

Par sugas novērojumiem lūdzam ziņot portālā: https://dabasdati.lv/lv

Kontakti saziņai:

Ligita Liepiņa, Latvijas Botāniķu biedrība, 

tālr. 29393384, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv


Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).


Gada sūnu arhīvs: