2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi nominēja Gada sūnu. Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicinātu cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu vaskulāro augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā, purvā, pļavā, zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.
Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugas, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā. Tās veido mežu zemsedzi, veselas purvu ekositēmas, kurām ir ievērojama loma kūdras veidošanā un oglekļa dioksīda piesaistīšanā globālā mērogā.
Sūnām piemīt arī antibakteriālas īpašibas un liela ūdens uzsūkšanas spēja. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Tās kopš seniem laikiem izmantotas tautas medicīnā un mūsdienās ir nozīmīgs bioķīmiķu un mikrobiologu pētījumu objekts. Latvijas mežos un purvos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs un ogotājs noteikti ir pamanījis.
Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns Sphagnum wulfianum
Vulfa sfagns ir Latvijā izklaidus sastopama liela, skaista sfagnu sūnu suga, kas aug mitros un purvainos skujkoku un jauktu koku mežos uz slapjām minerālaugsnēm, retāk pārejas purvos un sūnu purvu malās. Tipiskas Vulfa sfagna dzīvotnes ir purvaini egļu un jauktu koku meži, reizēm arī mitrākas vietas skujkoku mežos. Šo sugu var atrast pārejas joslās, kur sausieņu mežs robežojas ar purvainu mežu vai sūnu purvu. Vulfa sfagns ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.
Sfagni, saukti arī par baltajām sūnām, ir purviem un mitriem mežiem raksturīga sūnu grupa. Tās ir daudzgadīgas sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru. Sfagni pazīstami ar spēju uzkrāt sevī lielu ūdens daudzumu – tie ir gluži kā sūkļi. Pasaulē ir ap 150 sfagnu sugu, Latvijā konstatētas 37.
Gada sūna 2023 Vulfa sfagns ir viegli atšķirams no pārējām sfagnu sugām. Vulfa sfagna veidotās velēnas ir augstas un skrajas, retāk zemas un blīvas, pārsvarā zaļganas, dzeltenīgas vai iesārtas, nereti nedaudz raibas. Raksturīgi īsi un blīvi sakārtoti galotnes zari, kas veido prāvu, noapaļotu galviņu, kādu citiem mežā sastopamajiem sfagniem nav. Stumbrs ciets un trausls, šķērsgriezumā ieapaļš, ar piecām šķautnēm. Stumbra hialodermā 2–3 šūnu kārtas, skleroderma sarkanmelna vai pelēcīgi sarkana. Stumbra lapas 1–1,5 mm garas, 0,5–0,7 mm platas, trīsstūraini mēlveidīgas, galā noapaļotas, reizēm nedaudz bārkstainas. Zari sakārtoti 7–13 pušķos. Katrā pušķī 3–5 atkaru zari, bet pārējie cieši piekļaujas stumbram. Zaru lapas 1–1,5 mm garas, 0,4–0,6 mm platas, olveidīgi lancetiskas atliektu galu.
Suga sastopama Ziemeļu puslodē – gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā, galvenokārt ziemeļu apgabalos. Centrāleiropā tā ir viena no retākajām sfagnu sugām; bieži sastopama Zviedrijā un Somijā, bet reta Norvēģijā. Samērā bieža Igaunijā, reta Lietuvā un Polijā un, iespējams, izzudusi Ukrainā.
Latvijā Vulfa sfagns biežāk atrodams valsts ziemeļaustrumos, citur reti. Reizēm šo sfagnu var atrast augam dažu kvadrātmetru platībā, reizēm – tikai nedaudzus augus. Sugu var noteikt ar neapbruņotu aci, kā arī aplūkojot kvalitatīvu foto.
2023. gadā, ieceļot šo sugu Gada sūnas godā, botāniķi vēlas ne tikai pievērst uzmanību interesantajam un nozīmīgajam dabiskos mitrajos mežos un purvos, bet arī uzzināt vairāk par Vulfa sfagna izplatību Latvijā. Tāpat vēlamies noskaidrot, vai Latvijā atrodami Vulfa sfagni ar sporu vācelītēm. Aicinām ziņot par Vulfa sfagna atradumiem portālā https://dabasdati.lv/lv, pievienojot fotogrāfijas. Jautājumus un interesantus vērojumus var publicēt arī Latvijas Botāniķu biedrības Facebook lapā “Sūnas Latvijā”: https://www.facebook.com/SunasLatvija/.
Iepazīstot Vulfa sfagnu, Latvijas Botāniķu biedrība aicina uzzināt vairāk par sfagniem un to dzīvotnēm – mitrājiem. Sfagnu nozīmīgākā īpašība ir kūdras “audzēšanas” spēja. Tā, savukārt, ir ne tikai ekonomiski nozīmīga, bet arī svarīga dabisku ekosistēmu funkcija – purvos uzkrājas liels oglekļa daudzums, un tie piedalās ūdens regulācijā. Sfagni ir nepamatoti piemirsts dabas materiāls, kas izmantojams arī medicīnā un mājsaimniecībā. Tradicionāli sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai guļbaļķu ēkās un laivās, bišu stropu ieziemošanai un pakaišiem mājlopiem. Sfagni lietoti apsējos un paketēs medicīnā.
Publicitātes foto, autore Julita Kluša: https://failiem.lv/u/sasuxewwc
Vairāk informācijas:
Ligita Liepiņa, tālr. 29393384, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv
Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2022. gada sūnu izvēlējusies tīkloto ričiju – neparastu aknu sūnu, kas sastopama uz augsnes virskārtas mitrās, periodiski applūstošās vietās.
Tīklotā ričija Riccia cavernosa izskatās kā zaļgani veidojumi, kas pieguļ augsnes virskārtai. Tomēr skatoties ar lupu, pamanāms sugai raksturīgais lapoņa (augu ķermenis) virsmas tīklojums, kas to viegli atšķir no citām sūnām. Tā atrodama mitrās vietās uz atsegtas augsnes visu gadu, ja nav sals un sniegs, bet vairāk to sastapsiet vasaras otrā pusē.
Tīklotā ričija. Foto: J. Kluša
Tīklotā ričija ir lapoņveida aknu sūna, dzeltenīgi zaļā krāsā. Sūna veido līdz 3 cm lielas rozetes, kas sastāv no daudzām iegarenām vai noapaļotām daivām. Daivas ir līdz 2,5 mm platas, bieži dalītas divās pusrozetēs. Īpaša tīklotās ričijas pazīme ir perforējumi – lapoņos skaidri saskatāmi caurumojumi. Caurumojumi ir līdz pat daivu galiem, palielinās uz centru, tādēļ vecākās daļas auga centrā izskatās pēc sūkļa. Uz vecākiem lapoņiem var atrast tumšas sporas, kas kļūst redzamas, kad augs jau sāk sadalītie
Smilšainas sēres Daugavas krastā. Ričijas biotopa piemērs. Foto: A. Opmanis
Sūna atrodama mitrās, pārmaiņus applūstošās vietās, mitrās iedobēs lauksaimniecības zemēs, upju, ezeru krastos, grants bedrēs, dubļainu ceļu risēs un pat smilšainās kāpās. Tā var augt kopā ar citām sūnām un arī citām ričiju sugām. Tomēr novērojumu par tīkloto ričiju ir maz. Latvijā tā ir īpaši aizsargājama suga, tādēļ katrs jauns atradums ir īpaši svarīgs sūnas izplatības novērtēšanā Latvijā.
Par sugas novērojumiem lūdzam ziņot portālā: https://dabasdati.lv/lv
Kontakti saziņai:
Ligita Liepiņa, Latvijas Botāniķu biedrība,
tālr. 29393384, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv
Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).
Gada sūnu arhīvs: