Author Archives: botany

Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns

Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum Girg.) ir Latvijā izklaidus sastopama liela, skaista sfagnu sūnu suga, kas aug mitros un purvainos skujkoku un jauktu koku mežos uz slapjām minerālaugsnēm, retāk pārejas purvos un sūnu purvu malās. Tipiskas Vulfa sfagna dzīvotnes ir purvaini egļu un jauktu koku meži, reizēm arī mitrākas vietas skujkoku mežos. Šo sugu var atrast pārejas joslās, kur sausieņu mežs robežojas ar purvainu mežu vai sūnu purvu. Vulfa sfagns ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.

Foto: Julita Kluša

Gada sūna 2023 Vulfa sfagns ir viegli atšķirams no pārējām sfagnu sugām. Vulfa sfagna veidotās velēnas ir augstas un skrajas, retāk zemas un blīvas, pārsvarā zaļganas, dzeltenīgas vai iesārtas, nereti nedaudz raibas. Raksturīgi īsi un blīvi sakārtoti galotnes zari, kas veido prāvu, noapaļotu galviņu, kādu citiem mežā sastopamajiem sfagniem nav. Stumbrs ciets un trausls, šķērsgriezumā ieapaļš, ar piecām šķautnēm. Stumbra hialodermā 2–3 šūnu kārtas, skleroderma sarkanmelna vai pelēcīgi sarkana. Stumbra lapas 1–1,5 mm garas, 0,5–0,7 mm platas, trīsstūraini mēlveidīgas, galā noapaļotas, reizēm nedaudz bārkstainas. Zari sakārtoti 7–13 pušķos. Katrā pušķī 3–5 atkaru zari, bet pārējie cieši piekļaujas stumbram. Zaru lapas 1–1,5 mm garas, 0,4–0,6 mm platas, olveidīgi lancetiskas atliektu galu.

Foto: Julita Kluša

Suga sastopama Ziemeļu puslodē – gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā, galvenokārt ziemeļu apgabalos. Centrāleiropā tā ir viena no retākajām sfagnu sugām; bieži sastopama Zviedrijā un Somijā, bet reta Norvēģijā. Samērā bieža Igaunijā, reta Lietuvā un Polijā un, iespējams, izzudusi Ukrainā.

Latvijā Vulfa sfagns biežāk atrodams valsts ziemeļaustrumos, citur reti. Reizēm šo sfagnu var atrast augam dažu kvadrātmetru platībā, reizēm – tikai nedaudzus augus. Sugu var noteikt ar neapbruņotu aci, kā arī aplūkojot kvalitatīvu foto.

2023. gadā, ieceļot šo sugu Gada sūnas godā, botāniķi vēlas ne tikai pievērst uzmanību interesantajam un nozīmīgajam dabiskos mitrajos mežos un purvos, bet arī uzzināt vairāk par Vulfa sfagna izplatību Latvijā. Tāpat vēlamies noskaidrot, vai Latvijā atrodami Vulfa sfagni ar sporu vācelītēm. Aicinām ziņot par Vulfa sfagna atradumiem portālā https://dabasdati.lv/lv, pievienojot fotogrāfijas. Jautājumus un interesantus vērojumus var publicēt arī Latvijas Botāniķu biedrības Facebook lapā “Sūnas Latvijā”: https://www.facebook.com/SunasLatvija/.

Iepazīstot Vulfa sfagnu, Latvijas Botāniķu biedrība aicina uzzināt vairāk par sfagniem un to dzīvotnēm – mitrājiem. Sfagnu nozīmīgākā īpašība ir kūdras “audzēšanas” spēja. Tā, savukārt, ir ne tikai ekonomiski nozīmīga, bet arī svarīga dabisku ekosistēmu funkcija – purvos uzkrājas liels oglekļa daudzums, un tie piedalās ūdens regulācijā. Sfagni ir nepamatoti piemirsts dabas materiāls, kas izmantojams arī medicīnā un mājsaimniecībā. Tradicionāli sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai guļbaļķu ēkās un laivās, bišu stropu ieziemošanai un pakaišiem mājlopiem. Sfagni lietoti apsējos un paketēs medicīnā.

Publicitātes foto, autore Julita Kluša: https://failiem.lv/u/sasuxewwc

Vairāk informācijas:

Ligita Liepiņa, tālr. 29393384, e-pasts: ligita.liepina@lu.lv

Anna Mežaka, LBB Sūnu grupas vadītāja, anna.mezaka@du.lvtel. 26873683

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene

Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.

Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.

Eiropas saulpurene. Foto: M.Medne.
Continue reading

Gada augs 2021 – pļavas (jeb parastā) ķimene

Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi – tās ieceptas rudzu maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, iesietas Jāņu sierā. Ķimenes atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju un ķimeli – ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot gremošanu un ēstgribu.

Foto: Agnese Priede
Continue reading

No Ellas Muižarājas atvadoties

Šī gada 30. jūlijā, dažas dienas pirms savas 99. dzimšanas diena, mūžībā aizgājusi ilggadēja Latvijas Botāniķu biedrības biedrene Ella Muižarāja. Viņa bijusi biedrības valdē, aktīvi piedalījusies Baltijas botāniķu ekspedīciju–konferenču sagatavošanā un darba organizēšanā.

Dr. agr. profesore Ella Muižarāja dzimusi Pjatigorskā (Stavropoles novadā Krievijā) 1921. gada 27. augustā Jāņa un Leontīnes Klinklāvu ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene bija devusies bēgļu gaitās un 1923. gadā atgriezās Latvijā.

Continue reading